Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi par kārtējām pārmaiņām skolēnu ēdināšanā raisījuši neizpratni gan skolēnos, gan pedagogos un vecākos. No 1. janvāra spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas skolu kafejnīcās un bufetēs aizliedz tirgot virkni par neveselīgiem uzskatītus produktus, piemēram, konfektes un smalkmaizītes, ko līdz šim bērni labprāt starpbrīžos iegādājās. Tagad skolu bufetēs plaukti ir pustukši, visbiežāk tur var redzēt ūdens pudeles, banānus, bumbierus un varbūt vēl kādu augli. Skolu kafejnīcu vadītāji paredz, ka pavisam drīz mācību iestādēs kafejnīcu nebūs, jo tās nespēs uzturēt. Savukārt bērni starpbrīžos skrien un turpinās skriet uz tuvējiem veikaliem, lai tur iegādātos kārotās bulciņas, sakot, ka viņus neuztrauc jaunie valdības noteikumi.
“Druva” trešdienas pusdienlaikā pie Cēsu veikaliem novēroja interesantu skatu. Skolas vecuma bērni bariņos pa pieci, desmit un piecpadsmit steidza uz veikaliem, lai iegādātos bulciņas, picas, čipsus un dažādus saldinātos dzērienus. Jaunieši atzina, ka par jaunajiem noteikumiem ir informēti, un apstiprināja, ka skolā vairs bulciņas nevar nopirkt, tādēļ nāk uz tuvējiem veikaliem.
“Es skolā pusdienas neēdu nekad. Tur ir garas rindas un arī dārgi. Es un lielākā daļa klasesbiedru ejam pusdienlaikā uz veikalu. To arī pērkam- čipsus, bulciņas, picas, kādu šokolādi. Cits nopērk trauciņā rasolu vai vēl ko citu,” sacīja 8. klases skolnieks Rainers Gorjačevs, piebilstot, ka viņa vecāki ir informēti, ka viņš starpbrīdī dodas uz veikalu.
Arī 10. klases skolnieks Jānis Nete sacīja, ka katru dienu dodas uz tuvējo veikalu. Viņš arī nesaprot jaunos MK noteikumus, kas rosinājuši uz šādām pārmaiņām. “Jūs redzat, ka puse skolas te tagad iegādājas bulciņas. Turklāt nezinu gan, vai tas ir sliktākais pārtikas produkts, ko varam veikalā nopirkt. Man gribas ēst, man tās garšo, un es pērku. Šķērslis nav arī tas, ka tagad skolas bufetē ir tukši plaukti. Nākam uz veikalu. Jau no piektās klases visi starpbrīžos skrien uz veikalu,” bilda jaunietis.
Skolēni norāda, ka aizliegums nav bijis īstais veids, kā kaut ko mainīt. Drīzāk būtu vajadzīgs skolā vairāk runāt par veselīgu vai neveselīgu uzturu.
Viesojoties vairākās Cēsu skolās, “Druva” pārliecinājās par kafejnīcu pustukšajiem plauktiem.
Tā, piemēram, Cēsu Pastariņa sākumskolā bufetē var nopirkt tikai augļus, ūdeni un jogurtu. Turklāt bufetes darbiniece novērojusi, ka tirdzniecībā atļautais jogurts bērniem nemaz negaršo, viņi to nepērk. Darbiniece stāstīja, ka daudzi bērni iepriekš pēc pirmās vai otrās mācību stundas nāca uz bufeti, pirka bulciņu un to apēda, uzdzerot piena glāzi, kas skolā ir bez maksas. Arī paši bērni to apstiprināja, bilstot, ka daudzi tik agri no rīta mājās brokastis ieēst nevarot, tādēļ līdz šim brokastojuši skolā.
Neizpratnē par aizliegumiem ir arī Cēsu 2. pamatskolas kafejnīcas vadītāja Astrīda Muceniece, kura norāda, ka viņa pat pirmajās dienās mēģināja plauktus piepildīt ar pašgatavotiem salātiņiem, pankūkām, pašu gatavotām sviestmaizēm, bet to visu Pārtikas veterinārais dienests (PVD) aizliedza tirgot. Dienesta darbinieki strikti pieturējušies pie MK sagatavotā saraksta, kur norādīts, ko atļauts tirgot, un tur sviestmaize vai rasols nav paredzēti.
“Jūs redzat, mēs tagad skolas kafejnīcā tirgojam ūdeni, sulu, jogurtu un augļus. Atļauts ir tirgot riekstus, bet tie ir dārgi, bērni tādus nevar atļauties nopirkt. Šobrīd mūsu kafejnīcai darba laiks ir samazināts, un pieļauju, ka skolu kafejnīcas un bufetes nomirs dabiskā nāvē. Man neatmaksājas turēt šādā bufetē darbinieku, jo neko tur vairs nevaram pārdot,” norāda vadītāja.
Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas direktore Ravita Blaževica, vērtējot jaunās izmaiņas skolu kafejnīcās un bufetēs, saka: “Runājot par tukšajiem plauktiem skolu bufetēs, jāteic, ka tā lielā mērā ir pašu ēdinātāju izvēle. Par šīm pārmaiņām ēdinātāji tika informēti jau pagājušā gada vasarā. Bija pietiekami daudz laika, lai sagatavotos. Bija laiks padomāt, lai kafejnīcas plaukti nebūtu tukši. Kāpēc gan nevarētu tirgot dažādus augļus, dārzeņus, gatavot augļu salātus kokteiļu glāzītēs? Zinām, ka ir arī veselīga maizīte, bagetes no rudzu miltiem. Ir “Laimas” šokolādes, kas atbilst noteiktajām normām. Domāju, tukšie kafejnīcu plaukti liecina par to, ka uzņēmēji nav ieinteresēti šajā jomā strādāt,” bilst R. Blaževica. Runājot par bulciņām skolas bufetē, direktore norāda, ka bērni un arī pedagogi tās iepriekš iegādājās. “Diemžēl ir bērni, kuri mājās nepaēd, un tad šī bulciņa bija viņu brokastu reize. Tagad šādas iespējas vairs nav. Daži skolēni tagad no mājas līdzi paņem bulciņu vai maizīti, jo ir taču skaidrs, ka arī bērniem, gluži tāpat kā pieaugušajiem, reizēm gribas līdz pusdienām ar kaut ko panašķoties. Bērni skolā patērē daudz enerģijas. Manuprāt, bufetei skolā ir jābūt. Kaut vai tādēļ, lai izstaigātos, nomainītu klases vidi, padzertos ūdentiņu vai, aizdzenot nogurumu, pagrauztu burkānu,” komentē direktore R. Blaževica.
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis “Druvai” norāda, ka šomēnes dienesta darbinieki apmeklējuši vairākas skolu kafejnīcas un bufetes.
“Esam saņēmuši vairākas sūdzības, ka MK noteikumi tiek pārkāpti. Braucām pārbaudēs un izvērtējām kafejnīcās tirgoto pārtikas produktu atbilstību normatīvajiem aktiem. Domāju, šobrīd šajā jautājumā valda neliels haoss, bet gan jau drīz viss nostāsies savās vietās. Ēdinātāji sapratīs, ko drīkst tirgot, un viss būs kārtībā,” komentēja M. Ulmanis.
Ko drīkst tirgot skolu kafejnīcās:
- svaigus un žāvētus augļus, ogas un dārzeņus, kā arī sukādes bez pārtikas piedevām (krāsvielas, saldinātāji, konservanti);
nnegrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienotā cukura, sāls un pārtikas piedevām (krāsvielas, saldinātāji, konservanti); - pienu un raudzētus piena produktus (piemēram, acidofilais piens, paniņas, rjaženka, kefīrs un jogurts), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5 procentus, un biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz piecus procentus;
nsaliktus piena produktus (piemēram, jogurts ar zemenēm, biezpiens ar zaļumiem, kefīrs ar ogu piedevu), kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5 procentus, un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz piecus procentus; - sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45 procentus;
ndzērienus – dzeramo ūdeni, augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls; dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, maltu, grauzdētu kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu, izņemot šķīstošo tēju; - šokolādi, kas satur ne mazāk kā 43 procentus kopējās kakao sausnas (tumšā šokolāde);
- sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un nav pārtikas piedevu un kurās ir ne vairāk kā pieci grami cukura uz 100 gramiem produkta.
Aizliegto lietu sarakstā ir visa veida konfektes, saldinātie gāzētie dzērieni, kofeīnu saturoši dzērieni un arī smalkmaizītes. Noteikumi paredz, ka miltu un cukura konditorejas izstrādājumus izglītības iestāžu teritorijā papildus pusdienu ēdienkartei nedrīkst izplatīt. Savukārt pusdienu kompleksajā un izvēles ēdienkartē arī turpmāk miltu un cukura konditorejas izstrādājumus drīkstēs iekļaut, ievērojot noteiktās papildu kvalitātes prasības.
Komentāri