Līgatnē jau vairākus mēnešus darbojas jauno makšķernieku pulciņš, ko vada pieredzējušais makšķernieks Pēteris Lideris. Apguvuši pirmās teorētiskās zināšanas un praktiskos soļus telpās, puiši devās arī izbraukumā uz Alaukstu, lai tiktu pie sava pirmā loma, un neviens nepalika tukšā.
P. Lideris stāsta, ka ideja par šādām mācībām viņam bijusi jau sen, tagad beidzot radusies iespēja un laiks to realizēt: “Bija grūti visu saorganizēt, lai varētu notikt regulāras nodarbības. Tagad tas izdevies, katru trešdienu varu atrast laiku, lai Līgatnes puikām mācītu makšķerēšanas pamatus. Uz nodarbībām ierodas aptuveni desmit puiši. Pirmo reizi sanācām novembra beigās, sākām no pašiem pamatiem – kā piesiet āķi. Uz priekšu ejam pakāpeniski, vien tad, kad apgūtas vienas iemaņas, ķeramies pie nākamajiem makšķerēšanas noslēpumiem.”
Sena patiesība vēsta, ka treniņi ir nepieciešami, bet, ja iemaņas neiznāk likt lietā, interese sāk zust. Tāpēc, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas par ziemas makšķerēšanu, P. Lideris jauniešiem sarīkoja braucienu uz ziemas copi Alauksta ezerā.
Noķert savas pirmās zivis ir liels notikums ikvienam. Pie loma tika visi, un tur liels nopelns arī pašam P Liderim, kurš meklēja labākās zivju vietas, piebaroja zivis, lai puišiem pirmā cope būtu vieglāka. Zēni devās mājās ar lomu, un kopā ar vecākiem zivis tika ceptas un kopīgi notiesātas, pat vismazākās.
“Pirmā ziemas pieredze gūta, kad laiks kļūs siltāks, vairāk iesim dabā, lai zēni varētu praktizēties. Šobrīd šķiet, ka nodarbības turpināsies visu vasaru, jo puišiem ir vēlme mācīties, bet makšķerēšanas pasaule ir ļoti plaša, īsā laikā visu nevar apgūt un saprast. Ja interese nezudīs, ceru, ka izaugs kāds, kas varēs ienākt arī sporta makšķerēšanā, kur katastrofāli trūkst jaunu asiņu,” stāsta P. Lideris.
Makšķernieks stāsta, ka sākumā nevajag zēniem īpašu ekipējumu, jo jāsāk ar pašu mazāko zivtiņu ķeršanu, jāiemācās noķert vīķīti, karūsiņu. Kad tas apgūts, kad puisis paaugas, var dot rokā spoļu kātu, spiningu un domāt par lielākiem lomiem.
“Lai tiktu pie lielas zivs, jāiemācās ķert mazās. Arī pats esmu mācījies un mācos joprojām, jo vienmēr atklājas, ka kaut ko nezinu. Ir labi, ka sāku ar nelielu grupu, jo, kad šie jau būs paskoloti, lielākie varēs man palīdzēt apmācīt tos, kuri ienāks no jauna mūsu pulciņā. Redzējums par attīstību ir, atliek tikai pamazām iet uz priekšu,” stāsta P. Lideris.
Atrasti ne tikai mācīties gribētāji, bet arī makšķernieki, kuri gatavi nodot savas iemaņas jaunajiem. Pieteikušies arī atbalstītāji, kuri dāvājuši un gatavi dāvāt ekipējumu, citu nepieciešamo, lai puiši var mācīties. Kā atzīst P. Lideris, jau ir pamatīga bāze, lai no makšķerēšanas pulciņa pārtaptu par makšķerēšanas skolu.
Komentāri