“Veiksmīga kā visus iepriekšējos gadus,” tā par gadskārtējo Cēsu arheoloģijas konferenci saka Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Viņš piebilst: “Tagad ir skaidrs, ka citu gadu konference jārīko lielākā telpā, nekā ir konferenču zāle Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.” Visiem, kas uz to atbrauc, protams, ir saistoši nonākt muzeja ēkā, kur vēsture runā pati par sevi. Tas ir nams ar vēstures auru. Taču konferenču vajadzībām tehniski aprīkotā zāle kļuvusi par mazu, lai visiem interesentiem no Latvijas un ārvalstīm nodrošinātu iespēju sekot lektoru stāstījumam un attēliem uz lielā ekrāna.
Šogad konference sākās ar arheoloģes Zigrīdas Apalas stāstījumu par seno pilskalnu un secinājumiem, ko mūsdienās jau var izdarīt par senajiem iedzīvotājiem un būvēm Riekstu kalnā. Arheologs Oskars Ušpelis iepazīstināja ar atradumiem un izpētes gaitā izdarītajiem atklājumiem vendu kapulaukā. Tie notikuši pagājušajā gadā, kad rekonstruēts cēsnieku tā sauktais smilšu laukums par modernu autostāvvietu netālu no Cēsu stacijas.
Kuplo konferences dalībnieku skaitu veidoja valsts un pašvaldību muzeju darbinieki no Alūksnes, Siguldas, Bauskas un Liepājas. Cēsīs bija ieradušies arī vēsturnieki no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Starp klausītājiem bija studenti no Latvijas Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas. Pieteiktās tēmas saistošas šķita interesentiem, kuri darbojas vēstures rekonstrukcijas klubos, un pašiem cēsniekiem, kurus allaž interesē arheoloģiskie atradumi pilsdrupās un vecpilsētā, kā arī arheologu veiktais izpētes darbs. “Ar Cēsu arheoloģijas konferencēm, kas bija sarīkotas iepriekšējos gados, mēs esam parādījuši, ka mūsu pasākums ir īpašs,” izrādīto interesi Latvijas vēsturnieku vidū pamato Gundars Kalniņš.
Šogad divi referāti bija veltīti secinājumiem, kas izdarīti par senajiem cēsniekiem, pamatojoties uz Cēsu Sv. Jāņa baznīcā un tās kapsētā uzietajiem atradumiem. Par šo tēmu stāstījums bija arī muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājam Gundaram Kalniņam.
Apbrīnu klausītāji pauda par Igaunijā dzīvojošā latvieša Edvarda Puciriusa uzstāšanos konferencē, pārstāvot nevis profesionālus vēsturniekus, bet aizrautīgus vēstures pētniekus. To, cik Edvards Puciriuss ir zinošs par viduslaikos izgatavotajām bruņām, liecināja ne vien viņa veiktā izpēte par Cēsu pils izrakumos iegūtajām muguras bruņām un to izgatavošanas tehnoloģijām, bet paša veikums, izveidojot bruņu rekonstrukcijas.
Konferences organizatori – Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbinieki – bija parūpējušies par pārsteigumu. Klausītāji nebija gaidījuši, ka būs skatāma arī ekspresizstāde. Tajā bija apskatāmi tik tikko no Lietuvas Mākslas muzeja rekonstrukcijas darbnīcas atvestie arheoloģijas priekšmeti. To vidū bija Cēsu viduslaiku pils arheoloģiskās izpētes laikā pirms desmit gadiem atrastā 15. gadsimta bruņucepure, kā arī citi bruņu fragmenti, kurus krietni bija skāris laika zobs. Tagad, attīrot un ierobežojot tālākas korozijas procesu, tie sagatavoti ilgstošai saglabāšanai. Šo darbu paveikusi restauratore Milda Mikalauskiene. Līdzās oriģināliem priekšmetiem izstādē bija Cēsu pils arheoloģijas izpētes laukā atrasto bruņu atdarinājumi. To autors – kalējs Edvards Puciriuss. “Edvardam nav zinātniskā grāda vēsturē, bet viņa referāts konferencē liecināja, ka arī vēstures interesenta apgūtās zināšanas var aizraut akadēmiskus vēsturniekus.”
Restauratore Vitaute Lukšeniene arī veikusi apbrīnojamu mikroskopisku darbu. Viņa restaurējusi 1960. gadā Cēsīs atrastās, 16. gadsimta otrā pusē austās, mezglotās un knipelētās brokāta lentītes, kā arī fragmentus, kas saglabājušies no tikpat senas ādas vestes un ādas apaviem. Līdzās restaurētajām detaļām izstādē bija skatāmi atdarinājumi – ādas apavi, kuru autore ir Guna Zommere.
Arheologiem un kultūras mantojuma saglabāšanas jomas speciālistiem – muzeju darbiniekiem, arhitektiem – piedāvātās izziņas tēmas Cēsīs bija saistošas. Gundars Kalniņš uzver, ka tēmas par Cēsu vēsturi ir neizsmeļamas: “Man jau galvā ir tēmas turpmāko divu gadu konferencēm. Galvenais, lai izdotos piesaistīt finansējumu un varētu tapt speciāli Cēsu konferencei sagatavoti referāti. Speciālisti ir gatavi tos veidot, veltot Cēsīm.” Šogad uzņēmuma “Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitekts Ilmārs Dirveiks piedāvāja tēmu “Arhitektoniskās un arheoloģiskās liecības par Cēsu pils viduslaiku tualetēm”, īpaši izceļot viduslaikos veikto izbūvi pils mestra zālē.
Komentāri