Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Atbildi, ja esi pieradinājis

Druva
00:00
06.02.2009
3

Gaujas kalnā Cēsīs ilgāku laiku mita liels suns, kura dzīvi vai ik dienas varēja vērot garāmbraucēji.

Viņi stāstīja, ka gadiem sargsuņa dzīve vadīta pie ķēdes – lietū, sniegā, vasaras karstumā, bez īstas pajumtes, kur paslēpties. Suns bija paēdis, bet vai šo lielo lāci arī kāds mīlēja? Un šis ir tikai viens gadījums, par kuru cilvēki pastāsta. Cik ir tādu, par kuriem mēs neuzzinām?

Starp citu, arī sunim, tāpat kā citiem mājdzīvniekiem, ir tiesības, kuras sirdsgudri saimnieki, pat īpaši nelasot, saprot un zina. Kā zināms, likumi tiek rakstīti, lai varētu atbildību paprasīt no tiem, kas tos nevēlas ievērot. Likumos norādīti suņa labturības noteikumi, bet pats svarīgākais- arī suņi slimo, un šāds dzīvesveids, kas piespiedu kārtā jāievēro, var suņukam sagandēt veselību un saīsināt mūžu.

“Tiem suņiem, kuri dzīvo pa āru visu gadu vai pat tikai vasarā, vajag pašiem savu suņu būdu. Savu vietiņu, kur paslēpties no lietus, sniega un vēja ziemā vai karstas saules vasarā,” iesaka speciālisti un atgādina, ka sunim, tāpat kā cilvēkam, var piemesties plaušu karsonis, artrīts un citas nopietnas kaites, kas var ilgstoši, pat līdz mūža galam maitāt suņa pašsajūtu.

“Salā, kā arī lietainā un izteikti vējainā laikā ierobežojiet suņa pastaigu ilgumu, liekot dzīvniekam aktīvāk kustēties, neļaujiet ilgāku laiku sniegā, lietū nekustīgi stāvēt, sēdēt, gulēt,” arī to iesaka veterinārārsti.

Un arī rūpīgiem suņu saimniekiem der zināt un atcerēties- ziema pilsētā nopietni apdraud suņu ķepas. Ne tik daudz aukstuma, bet traumatisma dēļ. Sniegam apsedzot zemi, nav redzami dažādi asumi, lauskas un citi nejauki priekšmeti, kas ķepas var traumēt. Turklāt aukstumā asinsritei piemīt īpatnība uzreiz asins sārto strūklu no brūces nešļākt, arī sāpes aukstumā pats dzīvnieks uzreiz nejūt. Tikai pēc krietna laika iespējams konstatēt savainojumu. Arī ledus apdraud suņus, jo skrienot var paslīdēt un izmežģīt potītes, aizlauzt ķepu “pirkstiņus”. Mūsu mīluļiem kaitīgi arī sētnieku dāsni kaisītie sāls maisījumi, kas izraisa ķīmiskus apdegumus. Jutīgiem, kā arī maza auguma suņiem šie apdegumi, kas var pāraugt čūlās un alerģiskā ēdē, var izplāties pat uz pavēderes. Ko darīt? Izrādās, suņu ķepas var iesmērēt ar pavisam parastu, barojošu roku krēmu, bet pēc pastaigas ķepiņas noskalot ar siltu ūdeni.

Ja šeit rakstītais liekas pārspīlējums, tad vienmēr vajag atcerēties sevi. Kāds no mums visu ziemu izstaigā bez klepus, iesnām un vīpsnā par tiem jocīgajiem, kas izdzer vitamīnu kalnus, lai nesaslimtu. Arī suņu veselība un imunitāte atšķiras.

Un vēl veterinārārsti atgādina- ne tikai cilvēki kļūst alerģiskāki, ir suņi, kuri reaģē līdzīgi, mēdz būt alerģija pret kūstošu sniegu. Parādās izdalījumi no deguna, acīm, reizēm arī klepus un pastiprināta kasīšanās. Kūstošais sniegs lielā daudzumā no atmosfēras akumulē kaitīgās vielas: benzīna, eļļu, šķīdinātāju un citus izgarojumus. Sniegam zūdot, visas šīs vielas sāk pastiprināti izdalīties, koncentrējoties tuvāk zemei, un suņi, jo īpaši maza auguma, itin bieži iedzīvojas alerģijā.

Veterinārārsti un dzīvnieku tiesību aizstāvji atgādina- suņiem ir vajadzīga sava māja, privātā telpa, lai justos drošs un pasargāts. Ārā dzīvojošam sunim vajadzīga ērta, sausa, silta un izturīga būda, kas aiztur vēju un aukstumu. Ērti to uzkopt, ja pie ieejas ir lievenis, kur uzkrāties netīrumiem. Būdai jābūt pietiekami lielai, lai suns varētu piecelties, apgriezties un brīvi sēdēt.

Vēl striktāks suņu aizstāvis ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā atrunātas suņa labturības prasības.

Tam ir daudzi panti un apakšpanti, bet tā kā šī raksta iemesls bija zvani par suņuku, kurš, cilvēkuprāt, ārā salst un var saslimt, runāsim tikai par tiem. Līdz šim cilvēkus nevarēja saukt pie atbildības, ja viņš neaprūpēja savu suni, kā nākas. Ilgi nebija noteikts, cik garai jābūt ķēdei, kādai jābūt kakla siksnai un būdai. Tagad melns uz balta rakstīts- ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, suņa ķēdei vai pavadai jābūt vismaz trīs metrus garai, bet kakla siksnai – vismaz divus centimetrus platai, turklāt tādai, kas nerada sunim ievainojumus un izgatavota no ādas. Ķēdei un kakla siksnai jābūt savienotām ar rotējošu karabīni.

Suņa būdai jābūt augumam atbilstošai – garumā, augstumā un platumā jāpārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem un jānodrošina patvērums sliktā laikā. Būdā jābūt pakaišiem vai citam siltam grīdas segumam. Būdā un laukumā, kur suns uzturas, jānodrošina tīrība.

Svarīgi, ka noteikumi prasa arī ķēdes suņus vest vismaz 30 minūšu ilgā pastaigā ne retāk kā reizi diennaktī.

Ja kādam liekas, ka kaimiņos, pilsētā vai laukos dzīvo saimnieki, kuri pieklājīgi negādā par savu četrkājaino draugu, kuri pret to izturas vardarbīgi, tad var ziņot “Druvai”, bet var arī griezties Pārtikas un veterinārajā dienestā, var meklēt vietējā policijas darbinieka palīdzību un situācijai rast ne tikai sabiedrības diskusijas rosinošu, bet likumisku pamatojumu.

Galu galā, cilvēks tāpēc piedzimis par cilvēku, lai saprastu mazāko brāļu vajadzības un apzināti tiem nekaitētu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
250

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi