Gaujas kalnā Cēsīs ilgāku laiku mita liels suns, kura dzīvi vai ik dienas varēja vērot garāmbraucēji.
Viņi stāstīja, ka gadiem sargsuņa dzīve vadīta pie ķēdes – lietū, sniegā, vasaras karstumā, bez īstas pajumtes, kur paslēpties. Suns bija paēdis, bet vai šo lielo lāci arī kāds mīlēja? Un šis ir tikai viens gadījums, par kuru cilvēki pastāsta. Cik ir tādu, par kuriem mēs neuzzinām?
Starp citu, arī sunim, tāpat kā citiem mājdzīvniekiem, ir tiesības, kuras sirdsgudri saimnieki, pat īpaši nelasot, saprot un zina. Kā zināms, likumi tiek rakstīti, lai varētu atbildību paprasīt no tiem, kas tos nevēlas ievērot. Likumos norādīti suņa labturības noteikumi, bet pats svarīgākais- arī suņi slimo, un šāds dzīvesveids, kas piespiedu kārtā jāievēro, var suņukam sagandēt veselību un saīsināt mūžu.
“Tiem suņiem, kuri dzīvo pa āru visu gadu vai pat tikai vasarā, vajag pašiem savu suņu būdu. Savu vietiņu, kur paslēpties no lietus, sniega un vēja ziemā vai karstas saules vasarā,” iesaka speciālisti un atgādina, ka sunim, tāpat kā cilvēkam, var piemesties plaušu karsonis, artrīts un citas nopietnas kaites, kas var ilgstoši, pat līdz mūža galam maitāt suņa pašsajūtu.
“Salā, kā arī lietainā un izteikti vējainā laikā ierobežojiet suņa pastaigu ilgumu, liekot dzīvniekam aktīvāk kustēties, neļaujiet ilgāku laiku sniegā, lietū nekustīgi stāvēt, sēdēt, gulēt,” arī to iesaka veterinārārsti.
Un arī rūpīgiem suņu saimniekiem der zināt un atcerēties- ziema pilsētā nopietni apdraud suņu ķepas. Ne tik daudz aukstuma, bet traumatisma dēļ. Sniegam apsedzot zemi, nav redzami dažādi asumi, lauskas un citi nejauki priekšmeti, kas ķepas var traumēt. Turklāt aukstumā asinsritei piemīt īpatnība uzreiz asins sārto strūklu no brūces nešļākt, arī sāpes aukstumā pats dzīvnieks uzreiz nejūt. Tikai pēc krietna laika iespējams konstatēt savainojumu. Arī ledus apdraud suņus, jo skrienot var paslīdēt un izmežģīt potītes, aizlauzt ķepu “pirkstiņus”. Mūsu mīluļiem kaitīgi arī sētnieku dāsni kaisītie sāls maisījumi, kas izraisa ķīmiskus apdegumus. Jutīgiem, kā arī maza auguma suņiem šie apdegumi, kas var pāraugt čūlās un alerģiskā ēdē, var izplāties pat uz pavēderes. Ko darīt? Izrādās, suņu ķepas var iesmērēt ar pavisam parastu, barojošu roku krēmu, bet pēc pastaigas ķepiņas noskalot ar siltu ūdeni.
Ja šeit rakstītais liekas pārspīlējums, tad vienmēr vajag atcerēties sevi. Kāds no mums visu ziemu izstaigā bez klepus, iesnām un vīpsnā par tiem jocīgajiem, kas izdzer vitamīnu kalnus, lai nesaslimtu. Arī suņu veselība un imunitāte atšķiras.
Un vēl veterinārārsti atgādina- ne tikai cilvēki kļūst alerģiskāki, ir suņi, kuri reaģē līdzīgi, mēdz būt alerģija pret kūstošu sniegu. Parādās izdalījumi no deguna, acīm, reizēm arī klepus un pastiprināta kasīšanās. Kūstošais sniegs lielā daudzumā no atmosfēras akumulē kaitīgās vielas: benzīna, eļļu, šķīdinātāju un citus izgarojumus. Sniegam zūdot, visas šīs vielas sāk pastiprināti izdalīties, koncentrējoties tuvāk zemei, un suņi, jo īpaši maza auguma, itin bieži iedzīvojas alerģijā.
Veterinārārsti un dzīvnieku tiesību aizstāvji atgādina- suņiem ir vajadzīga sava māja, privātā telpa, lai justos drošs un pasargāts. Ārā dzīvojošam sunim vajadzīga ērta, sausa, silta un izturīga būda, kas aiztur vēju un aukstumu. Ērti to uzkopt, ja pie ieejas ir lievenis, kur uzkrāties netīrumiem. Būdai jābūt pietiekami lielai, lai suns varētu piecelties, apgriezties un brīvi sēdēt.
Vēl striktāks suņu aizstāvis ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā atrunātas suņa labturības prasības.
Tam ir daudzi panti un apakšpanti, bet tā kā šī raksta iemesls bija zvani par suņuku, kurš, cilvēkuprāt, ārā salst un var saslimt, runāsim tikai par tiem. Līdz šim cilvēkus nevarēja saukt pie atbildības, ja viņš neaprūpēja savu suni, kā nākas. Ilgi nebija noteikts, cik garai jābūt ķēdei, kādai jābūt kakla siksnai un būdai. Tagad melns uz balta rakstīts- ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, suņa ķēdei vai pavadai jābūt vismaz trīs metrus garai, bet kakla siksnai – vismaz divus centimetrus platai, turklāt tādai, kas nerada sunim ievainojumus un izgatavota no ādas. Ķēdei un kakla siksnai jābūt savienotām ar rotējošu karabīni.
Suņa būdai jābūt augumam atbilstošai – garumā, augstumā un platumā jāpārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem un jānodrošina patvērums sliktā laikā. Būdā jābūt pakaišiem vai citam siltam grīdas segumam. Būdā un laukumā, kur suns uzturas, jānodrošina tīrība.
Svarīgi, ka noteikumi prasa arī ķēdes suņus vest vismaz 30 minūšu ilgā pastaigā ne retāk kā reizi diennaktī.
Ja kādam liekas, ka kaimiņos, pilsētā vai laukos dzīvo saimnieki, kuri pieklājīgi negādā par savu četrkājaino draugu, kuri pret to izturas vardarbīgi, tad var ziņot “Druvai”, bet var arī griezties Pārtikas un veterinārajā dienestā, var meklēt vietējā policijas darbinieka palīdzību un situācijai rast ne tikai sabiedrības diskusijas rosinošu, bet likumisku pamatojumu.
Galu galā, cilvēks tāpēc piedzimis par cilvēku, lai saprastu mazāko brāļu vajadzības un apzināti tiem nekaitētu.
Komentāri