Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Ar 2,5 promilēm medībās

Druva
00:00
24.01.2009
13
200901231953491711

Medības noteiktai sabiedrības daļai ir būtisks brīvā laika pavadīšanas veids, pat dzīvesveids. Taču arī medībās ir konkrēti noteikumi. Un kur noteikumi, tur arī pārkāpēji.

Nākamnedēļ noslēgsies medības ar dzinējiem, taču vēl to laikā “Druva” kopā ar Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību daļas vadītāju Jāni Ročānu un Valsts policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecāko inspektoru Ģirtu Fūrmani devās kārtējā profilaktiskajā medību noteikumu kontroles reidā.

Mednieki atbalsta spilgtas krāsas

Lai pastiprinātu drošību medībās, pagājušajā gadā tika ieviesta jauna norma – medniekiem pie virsdrēbju augšdaļas jābūt spilgtas krāsas elementiem. Arī dzinējiem jābūt apģērbā, kas spilgti izceļas apkārtnē. Par noteikumu neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība gan medniekiem, gan medību vadītājiem.

Ģ. Fūrmanis un J. Ročāns vērtē, ka lielākoties mednieki cenšas visus noteikumus ievērot. Kā problēmu J. Ročāns uzskata to, ka noteikumus mednieki iztulko dažādi. Piemēram, uzskatot, ka, lai mednieks būtu pamanāms, pietiek uzsiet šauru sarkanu lenti ap galvu, un noteikumi ievēroti.

Lielākā daļa satikto mednieku un dzinēju piekrīt prasības pamatotībai. Medību kolektīva “Vecpiebalga” pieredzējušais mednieks Atis Avens uzskata: “Prasības ir pamatotas. Spilgtas krāsas apģērbs patiešām ir vajadzīgs, un efektu varēja pamanīt jau pirmajās reizēs, kad pēc noteikumu spēkā stāšanās sākām vilkt spilgtas krāsas apģērbu. Iepriekš patiešām citus bija grūti pamanīt.”

Arī medību kolektīva “Dzērbene” dzinēja Inese Zariņa uzskata, ka spilgtie apģērbi palielinājuši drošību medībās. Viņa neslēpj, ka daļa mednieku pret noteikumiem ir kritiski, taču būtiskākais, ka cūka, kā arī citi medījamie dzīvnieki, krāsas neredz, netiek radīts risks, ka dzīvnieks varētu aizbēgt.

Bet reidā sastapāmies ar skeptiski noskaņotu vīru jau cienījamos gados, kurš cepuri gan bija uzlicis, tomēr spilgtā daļa bija redzama maz, mežā viņš diez vai būtu pamanāms. Par J. Ročāna un Ģ. Fūrmaņa aizrādījumu mednieks saīga un neatzina kļūmi.

J. Ročāns uzsver, ka šie noteikumi ir tikai pašu mednieku un dzinēju drošības labad, lai mednieks mednieku un dzinēju redzētu: “Diemžēl ik gadu Latvijā medībās kāds tiek sašauts. Šādi gadījumi notikuši arī Cēsu rajonā, pēdējais bija pirms vairākiem gadiem.”

Medībās alkoholam – nē

Lai gan pierasts ir uzskats, ka mednieki mīl iedzert pa graķītim, medībās no tā ir jāatturas. J. Ročāns uzskata: “Alkohols un ieroči ir nesa-vienojamas lietas. Jāizvēlas vai nu viens, vai otrs. Pēc medībām drīkst iedzert, taču ierocim tad jau jābūt mājās.”

Tomēr prakse rāda, ka ne visi mednieki šo noteikumu ievēro. Arī pērn gada nogalē mūsu rajonā trīs mednieki sodīti par alkohola lietošanu medībās. Diviem medniekiem bijušas 2,5 promiles, vienam – 1,9. Sekas neapdomīgajām medībām ar grādīgo ir medniekam “sāpīgas” – ieroču atļaujas anulēšana uz gadu, kā arī vēl gadu ilgs pārbaudes laiks.

Gan “Dzērbenes”, gan “Vecpiebalgas” medību kolektīva biedri, ar kuriem “Druva” satikās, atzina, ka noteikumu – nelietot medībās alkoholu -ievēro. Un tieši drošības dēļ. Lai nerastos ne mazākie uzmanības traucējumi.

Malu medniecību neatbalsta

Mednieki atzīst, ka medības ir īpašs process. Turklāt tieši process ir tas, kas piesaista šai nodarbei, mazāk iegūtais medījums.

Kolektīva “Vecpiebalga” biedri Atis Avens un Andrejs Grīnfelds atzīst, ka svaigs gaiss un laba kompānija ir pats patīkamākais, turklāt medniekiem ir arī citi darbi – ierīko barības lauciņus, piebaro dzīvniekus.

Šī paša kolektīva viens no jaunajiem medniekiem Sandis Černiševs, kurš medī trīs gadus, tam piekrīt. Viņam patīk arī dzīvnieku gaidīšana un ieklausīšanās meža skaņās.

Vaicāti par malu medniekiem, kolektīva biedri atzīst, ka diemžēl likuma pārkāpējus grūti atklāt, jo, apzinoties nelikumīgo darbību, medības tiek rūpīgi slēptas. A. Černiševs nosoda malumedniecību, īpaši jau malu medniekus, kuri nošauj grūsnus dzīvniekus.

I. Zariņa uzskata, ka liels malumednieku postījums – nogalināts dzīvnieks saudzēšanas laikā: “Viņi jau neskatās, vai nošauj sivēnmāti, kurai paliek sivēntiņi. Mazie taču vieni nevar izdzīvot. Pat divus gadus veci sivēni vēl nemāk labu migu sataisīt. Turklāt šādi mednieki mēdz dzīvnieku nogalināt un nogriezt tikai daļu, pārējo atstājot mežā. Tas nav normāli.”

J. Ročāns pastāstīja, ka malu medniecība notiek aizvien, tomēr to skaits samazinās. Ekonomiskā situācija gan malu medības varētu palielināt. Taču J. Ročāns un Ģ. Fūrmanis atzīst, ka medības nabadzības dēļ ir vien ļoti retos gadījumos. Lielākoties tas ir veids, kā gūt asas izjūtas.

J. Ročāns atklāja, ka pagājušajā gadā Valmieras rajonā sodīts kāds mednieks par cilpu likšanu, kas ir pretlikumīgi. Tas ir ne tikai liels pārkāpums, bet arī ļoti bīstama rīcība. J. Ročāns atminas, ka arī pats reiz iekļuvis cilpā. Par laimi, tā savilkusies ap krūtīm, ne ap kaklu. 2008. gadā Cēsu rajonā konstatēti:

41 pārkāpums pēc Administratīvo pārkāpuma kodeksa 181. panta “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšana”.

Uzsākti pieci kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 112. panta “Nelikumīgas medības”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi