Daudz lauku iedzīvotāju izvēlas līdzekļus aizņemties un noguldīt krājaizdevu sabiedrībās.
”Pārdroši, vieglprātīgi klienti, mums tas nav raksturīgi. Pārdrošība rodas tur, kur nepazīst. Pie mums cilvēki apzinīgi, maksājumus izdara ļoti rūpīgi. Uz krājaizdevu sabiedrībām tagad attiecas arī kredītu reģistra noteikumi. Mums, iespējams, ir tikai divi kredītņēmēji, kas parādā vairāk nekā simts latus un nav raduši risinājumu ilgāk nekā divus mēnešus. Tuvu ideālam. Un astoņu gadu laikā nav neviena zaudēta kredīta. Četras lietas tika virzītas līdz tiesai un klienti aizdevumus atmaksāja,” notiekošo, ja tā var salīdzināt, vietējā finanšu tirgū raksturoja Zosēnu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Girta Upena un piebilda, ka klienti uzticas krājaizdevu sabiedrībai, kurā ir 360 biedri, to skaitā divas pašvaldības. Finanšu kooperatīvs apkalpo Zosēnu, Jaunpiebalgas, Drustu un kaimiņu, Gulbenes rajona Rankas pagasta iedzīvotājus. Un pieprasījums pēc aizdevumiem ir augsts.
“Šūpošanās ap latu mūs neietekmē. Mēs kredītprocentus gandrīz nepaceļam. Noturēt nemainīgu procentu likmi šodien tiešām var tikai krājaizdevu sabiedrībās. Te nav jādomā par peļņu. Ir jānodrošina ieņēmumi, lai segtu izdevumus. Tas ir mūsu pluss. Mēs ieviesām arī hipotekāro kredītu, to pieprasījumu pat ir grūti apmierināt. Cilvēki vēlas remontēt mājas, būvēt, pirkt automašīnas. Ja kādreiz aizņēmumus pārsvarā ņēma lauksaimniecībai, tad pašreiz redzams, ka cilvēki domā par ģimenes vajadzībām. Dzīves līmenis ir audzis,” vērtēja G.Upena.
Krājaizdevu sabiedrības speciālisti uzsvēra, ka ar katru klientu diskutē par viņa vajadzībām, iespēju atbalstīt un klientu finansiālajām iespējām aizdevumu īsākā vai garākā termiņā atmaksāt. Finanšu speciālisti neslēpj, ka noteikti arī viņu klientu vidū ir tādi kredītņēmēji, kuri aizdevuma atdošanu var uzskatīt par smagu nastu. Krājaizdevu sabiedrībā aizdevumus saņem arī pensionāri, kuri, gluži kā katrs no mums, vēlas dzīvot siltākā, izremontētā dzīvoklī un vecumdienās iegādāties jaunu televizoru vai mēbeles.
“Mēs esam pat brīnījušās par pensionāru apņēmību. Viņiem ir pārliecība, ka spēs naudiņu atdot. Kāpēc nepalīdzēt cilvēkam piepildīt kādu sapni, ja viņam uzticamies? Ir mums cilvēki gados, arī pensionāri, kuri ne tikai maksā aizdevumu, bet atrod iespēju noguldīt kaut dažus latus mēnesī. Piemēram, sāk noguldīt rudenī, lai pavasarī varētu nopirkt malciņu,” raksturoja Girta Upena un piebilda, ka, viņasprāt, latvieši ir krājēju tauta, kura stabilāk un drošāk dzīvē jūtas, ja zina, ka vajadzības gadījumā ir kaut niecīga naudas summiņa, ar ko izlīdzēties. Un pašreizējā tendence aizņemties, lai uzlabotu dzīves līmeni, esot pārejoša. “Kredītu vilnis iet pāri, bet puse mūsu sabiedrības līdzekļu ir noguldījumi. Tas nozīmē, ka vienmēr būs cilvēki, paaudze, kas krāja un krās,” sacīja Girta, vienlaicīgi mēģinot saprast, kas notiek Latvijas finanšu tirgū.
“Vai var sagaidīt lata devalvāciju? Es vienu nakti, tā domājot, pat negulēju. Man likās, ka valdība uz to varētu iet. Tas būtu tas bēdīgākais solis. Kādas sekas? Īstermiņa ekonomikas atveseļošana bez īpaša rezultāta. Tauta netic valdībai, kas nav spējīga dažādas lietas risināt ilgtermiņā. Tagad, kad visiem sadoti kredīti un bankas sev nodrošinājušas stabilu peļņu, sāk prasīt iedzīvotāju ienākumu izziņas? Tas ir smieklīgi. Ja ir aitas, tad ir cirpēji, un dažas uzņēmējsabiedrības burtiski uzvārās. Tagad jau ir aizdevēji, kas pat vairs nekautrējas nosaukt, ka gada procentu likme ir 105, 107. Cilvēkam naudu vajag, viņš aizņemas, ” sprieda Girta Upena, bet piebilda, ka tās ir tikai viņas pārdomas par situāciju, kāda izveidojusies finanšu tirgū.
Komentāri