„Ir pēdējais laiks appuzuroties, lai varam attīstīt bērnos ģeometrisko domāšanu!” tā pirms Ziemsvētkiem aicina puzuru meistars Valdis. Viņš ir viens no retajiem mūsdienu jaunajiem vīriešiem, kurš pieprot senaizmirsto vakarēšanas mākslu. Sarunājoties, skatoties TV vai klausoties mūziku, viņa rokas kustas, attīrot un sagriežot posmiņos rudenī savāktos salmus, niedres un smilgas.
Kas ir puzuri? Tie ir vieni no senākajiem ziemas saulgriežu rotājumiem, kas latviešu sētas rotājuši jau sen pirms eglītes. Vārdam „puzurs” ir ļoti sena izcelsme. Bet šis rotājums ir viens no retajiem, ko nav iespējams izpētīt līdz galam, jo nav nemaz tik daudz ticējumu un citu vēstījumu. Toties paliek vaļa iztēlei!
Salmu un niedru pakaramie pušķojumi – puzuri, ko citos novados sauc par lukturiem, krīģiem vai spurguļiem, pazīstami visā Latvijā. Līdzīgus senāk veidojuši arī citur Ziemeļeiropā. Materiāli ir vienkārši un viegli pieejami: niedru vai salmu posmiņu savērumi, papildinot ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, lupatiņām, papīriņiem. Vienkāršākais rotājums ir „saulīte”, ko gatavo, sadurot kartupelī dažādus stiebrus, spalvas un kaltētus ziedus. No smilgām sanākot visizturīgākie rotājumi. Toties visskaistākie ir no zeltainajiem labības stiebriem, no niedrēm var veidot lielākas konstrukcijas un aizpildīt lielāku telpu.
Puzurus pakar pie griestiem lina vai vilnas diegā, lai gaisa strāvas iedarbībā tie lēni grieztos. Ir ticējums: ja puzurs negriežas, mājās kāds mirs. Patiesībā puzurs dzīvo, griežas un šūpojas mājās, kur ir dzīvība, cilvēki rosās, telpā cirkulē gaisa strāvas. Puzuru jau groza nevis laba aura, bet gan laba gaisa plūsma! Tā tas bija senāk, vecajās mājās, kur bija silti sakurināta krāsns un svaiga gaisa padeve pa visām durvju un logu šķirbām. Lai cilvēki neslimotu un mājā viss notiktu svētīgi, gaisa cirkulācijai jābūt 20 – 30 kubikmetru uz cilvēku stundā. Tieši tik, lai puzuris grieztos, ne šūpotos caurvējā. Vai mūsu senči saprata svaigā gaisa nozīmi veselības saglabāšanā, vai vienkārši novēroja, ka pārāk rūpīgi nosiltinātās mājās puzuris negriežas un bērni slimo?
Senāk puzurus, lai aizbaidītu sliktos garus, kāra arī virs bērnu gultiņām, kāzās piekāra virs galda, tieši pretī jaunajam pārim. Kad rotājums bija veicis savu pienākumu, to sadedzināja. Ir ticējumi, ka tas darīts pavasara vai vasaras saulgriežos.
Vēl daži vārdi par filozofisko aspektu. Puzura savdabīgo ģeometrisko – kristālisko struktūru un formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram meistaram un katram, kas salmu posmiņus
ver pirmo reizi, ir sava teorija. Puzuris var būt kā kosmosa telpas, kā pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala trijās daļās – pagātne, tagadne, nākotne. Horizontālā ass sadala četrās daļās – debess pusēs. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs šobrīd esam. Viena no tradicionālajām puzuru formām ir 12 kopā savērti mazie lukturīši, kas kopā simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem. Varbūt tieši tāpēc puzurus veido ziemas saulgriežu laikā?
Komentāri