Trešdiena, 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

Aizmirstais salmu kroņlukturis

Druva
00:00
20.12.2008
2

„Ir pēdējais laiks appuzuroties, lai varam attīstīt bērnos ģeometrisko domāšanu!” tā pirms Ziemsvētkiem aicina puzuru meistars Valdis. Viņš ir viens no retajiem mūsdienu jaunajiem vīriešiem, kurš pieprot senaizmirsto vakarēšanas mākslu. Sarunājoties, skatoties TV vai klausoties mūziku, viņa rokas kustas, attīrot un sagriežot posmiņos rudenī savāktos salmus, niedres un smilgas.

Kas ir puzuri? Tie ir vieni no senākajiem ziemas saulgriežu rotājumiem, kas latviešu sētas rotājuši jau sen pirms eglītes. Vārdam „puzurs” ir ļoti sena izcelsme. Bet šis rotājums ir viens no retajiem, ko nav iespējams izpētīt līdz galam, jo nav nemaz tik daudz ticējumu un citu vēstījumu. Toties paliek vaļa iztēlei!

Salmu un niedru pakaramie pušķojumi – puzuri, ko citos novados sauc par lukturiem, krīģiem vai spurguļiem, pazīstami visā Latvijā. Līdzīgus senāk veidojuši arī citur Ziemeļeiropā. Materiāli ir vienkārši un viegli pieejami: niedru vai salmu posmiņu savērumi, papildinot ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, lupatiņām, papīriņiem. Vienkāršākais rotājums ir „saulīte”, ko gatavo, sadurot kartupelī dažādus stiebrus, spalvas un kaltētus ziedus. No smilgām sanākot visizturīgākie rotājumi. Toties visskaistākie ir no zeltainajiem labības stiebriem, no niedrēm var veidot lielākas konstrukcijas un aizpildīt lielāku telpu.

Puzurus pakar pie griestiem lina vai vilnas diegā, lai gaisa strāvas iedarbībā tie lēni grieztos. Ir ticējums: ja puzurs negriežas, mājās kāds mirs. Patiesībā puzurs dzīvo, griežas un šūpojas mājās, kur ir dzīvība, cilvēki rosās, telpā cirkulē gaisa strāvas. Puzuru jau groza nevis laba aura, bet gan laba gaisa plūsma! Tā tas bija senāk, vecajās mājās, kur bija silti sakurināta krāsns un svaiga gaisa padeve pa visām durvju un logu šķirbām. Lai cilvēki neslimotu un mājā viss notiktu svētīgi, gaisa cirkulācijai jābūt 20 – 30 kubikmetru uz cilvēku stundā. Tieši tik, lai puzuris grieztos, ne šūpotos caurvējā. Vai mūsu senči saprata svaigā gaisa nozīmi veselības saglabāšanā, vai vienkārši novēroja, ka pārāk rūpīgi nosiltinātās mājās puzuris negriežas un bērni slimo?

Senāk puzurus, lai aizbaidītu sliktos garus, kāra arī virs bērnu gultiņām, kāzās piekāra virs galda, tieši pretī jaunajam pārim. Kad rotājums bija veicis savu pienākumu, to sadedzināja. Ir ticējumi, ka tas darīts pavasara vai vasaras saulgriežos.

Vēl daži vārdi par filozofisko aspektu. Puzura savdabīgo ģeometrisko – kristālisko struktūru un formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram meistaram un katram, kas salmu posmiņus

ver pirmo reizi, ir sava teorija. Puzuris var būt kā kosmosa telpas, kā pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala trijās daļās – pagātne, tagadne, nākotne. Horizontālā ass sadala četrās daļās – debess pusēs. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs šobrīd esam. Viena no tradicionālajām puzuru formām ir 12 kopā savērti mazie lukturīši, kas kopā simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem. Varbūt tieši tāpēc puzurus veido ziemas saulgriežu laikā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
45

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
36

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
40

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
28

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
45

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
74

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
9
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
2
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi