Raunēnietis Jānis Bučs šovasar pirmo reizi piedalījās saunas čempionātā Somijā. Varētu rasties jautājums – kas tas tāds? Un par to šis stāsts.
“Pirts ir pirts, un tās nozīme mūsu dzīvē ir zināma. Ir dažādas pirtis un dažāda cilvēku attieksme pret tām. Ir tā saucamie pirtsmīļi, pie kuriem sevi pieskaitu arī es. Ir tādi, kuri pirti apmeklē reti, un tādi, kuriem tā varbūt arī neko neizsaka vai viņi to neapmeklē sliktās veselības dēļ,” saka Jānis un atklāj, ka viņam pirts, līdzīgi sportiskām aktivitātēm, ir veiksmīgs līdzeklis pret paaugstināto asinsspiedienu kopš jaunības dienām.
“Tā ir arī nesteidzīga alus vai zāļu tēju iemalkošana un dažādu sarunu tēmu risināšana savā kompānijā,” piebilst Jānis un plašāk stāsta par šīs vasaras interesanto piedzīvojumu.
“Augusta sākumā nelielā Somijas pilsētā Heinolā notika nu jau 10. saunas pasaules čempionāts. Tajā tika pārstāvētas 23 pasaules valstis no vairākiem kontinentiem – Amerikas, Āzijas, Āfrikas un Austrālijas. Piedalījās 160 cilvēki,143 vīrieši un 17 sievietes. Un šo dalībnieku vidū bijām arī mēs – vienīgie no Latvijas – Einārs Simsons, Gints Spalviņš, Jānis Bučs no Raunas un Aldis Raiskums no Launkalnes. Tā teikt, viena blice,” smejot saka Jānis un atzīst, ka izjutuši lepnumu, redzot, ka mastā plīvo arī Latvijas karogs. Jānis atklāj, ka ideja piedalīties šādā saunas čempionātā radusies nejauši.
“Kāds no mūsu pirts kompānijas televīzijā bija redzējis sižetu par 2007. gada saunas čempionātu. Atlika tikai sekot norādēm interneta mājas lapā. Un tā, aizsūtot iesniegumu, ārsta izziņu un dalības maksu 50 eiro, varējām jau pirkt biļetes prāmim Tallina – Helsinki,” stāsta Jānis un turpina: “Sacensību noteikumi, protams, bija zināmi tikai teorētiski, praksē tos izjutām tikai Somijā. Proti, saunā temperatūra bija 110 grādi un katrā pusminūtē tika uzliets puslitrs ūdens. Uzvar tas, kurš ārā iznāk pēdējais pats saviem spēkiem,” saka pirtsmīlis.
Lai nokļūtu uz sacensībām laikus, Latvijas vīru komanda izbrauca jau iepriekšējā dienā.
“No saulainās, karstās Raunas ar savu busiņu pēc pusnakts nokļuvām aukstā un nepārtraukti lietainajā Heinolā – 135km aiz Helsinkiem. Viesnīcu nebijām rezervējuši, bet teltis šai lietū nemaz nemēģinājām celt. Nācās pirmo nakti pārlaist busiņā,” piedzīvotajā dalās Jānis un stāsta, ka lietus nav arī mitējies sacensību atklāšanas dienā.
“Stundu pirms sacensību sākuma visi pie tiesnešiem saņēmām nelielas dāvanas – T-krekliņu ar čempionāta simboliku, dalībnieka karti, ēdināšanas talonus, reklāmas un minerālūdeni . Tad paziņoja starta laikus un uz abiem pleciem katram uzkrāsoja numurus. Sacensību arēna – brīvdabas skatuve ar divām saunām. Pāri tai un arī skatītāju sēdvietām jumts. Blakus saunai lielais ekrāns, kur tablo ar dalībnieku numuru, vārdu, uzvārdu un valsti. Sacensības laikā uz ekrāna varēja vērot arī situāciju saunā. Raiti strādāja tiesneši un apkalpojošais personāls. Pirms un pēc starta aizkulisēs bija pieejamas ģērbtuves un dušas,” stāsta Jānis un atklāj, ka viņam nācās piedalīties pašā pirmajā sacensību grupā, kurā bija seši dalībnieki, katrs no citas valsts – Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Beļģijas un Kanādas.
“Laikam tieši tādēļ izjutu gan dažādo masu mediju zibšņus, gan lielāku atbildību, ka pārstāvu taču savu valsti. Izlozējām sēdvietas saunā un ,,ekstrēms,, varēja sākties. Sākums tā neko – 110 grādi un sauss gaiss – , bet turpinājumā sarkandzeltenie ,,teņi,,(elektriskie sildelementi) zem akmeņu kārtas un uzlietais ūdens darīja savu. Mans laiks bija 3.36 minūtes, labākais – piecas minūtes. Tiesa gan, tas šajā grupā izrādījās sliktākais, bet kopvērtējumā ļāva aiz sevis atstāt apmēram 30 dalībniekus un nosacīti vēl kādus 20, kuriem pirmoreiz, startējot 2.kārtā, bija sliktāks laiks,” saka Jānis un skaidro, ka galvenais, ar ko bijis jācīnās, bija elpošana karstumā.
“No mūsu komandas 1.kārtā uzvarēja un rezultātā 65. vietu ieguva Aldis Raiskums. Pārējiem simtās vietas un pieredze, pieredze,” stāsta raunēnietis, atklājot, ka vīriešiem kārtējo reizi finālā bijuši tikai somi, bet sievietēm, kā ierasts, līdz ar somietēm arī baltkrievietes.
“Ja pagājušā gadā fināla uzvarētāju laiks gan vīriem, gan sievām bija apmēram 13 minūtes, tad šogad soms Hermansons uz lāvas nosēdēja apmēram 18 minūtes, bet somietei Kulinai pietika ar 5.21 minūti, lai apsteigtu divas baltkrievietes. Viņa uzvarēja atkārtoti, bet vīru pagājušā gada uzvarētājs Kaukonens šogad palika otrajā vietā,” stāsta Jānis. Viņš atzīst, ka pasākums bijis labi noorganizēts.
“Bija padomāts arī par vakara kultūras programmu pēc sacensībām. Dienā blakus sacensību vietai notika zivju gadatirgus. Tika grilētas foreles uz atklātām liesmām, pannās ceptas dažādas zivis. Lielā izvēlē bija visdažādākie zivju konservi. Tirgū savus izstrādājumus pārdeva arī somu amatnieki. Te varēja redzēt grozus, keramiku, nažus, interesantus koka ,,jumtiņus,, akām un daudz ko citu. Tika piedāvāta arī auksti kūpināta brieža gaļa. Jāatzīst, ka somi šīs brīvdienas baudīja nesteidzoties,” piedzīvotajā dalās raunēnietis, atklājot, ka pats Somijā bijis otro reizi.
“Ja pirmo reizi priecājos par klintīm ceļa malās, somu zemnieku iespējam un Helsinku centru, tad šoreiz maršruts Helsinkos veda pāri neskaitāmiem viaduktiem un tiltiem. Tas savukārt atsauca atmiņā labi organizēto satiksmi Briselē ar šādu viaduktu palīdzību. Atšķirība tikai tāda, ka Somijā ir ļoti daudz ezeru un ezeriņu, to šķērsošanai izbūvēti pamatīgi tilti. Somija – tie ir arī līdzeni ceļi un neagresīvi braucēji,” pārdomās dalās savdabīgā čempionāta dalībnieks un atzīst, ka līdz nākamā gada saunas čempionātam ir laiks pārdomām un treniņiem. Un kas zina, varbūt jau pavisam drīz saunu čempionāta trijniekā iekļūs kāds latvietis?
Komentāri