Šodien plkst.14 Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā Jaunajā pilī notiks izstādes “Cēsnieki Latvijas valstij: Latvijas brīvvalsts Cēsu pilsētas pirmais komandants Raimonds Bebris un viņa dzimta” prezentācijas pasākums.
Kā aģentūru LETA informēja Cēsu novada domes komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs, izstāde par Latvijas armijas pulkvedi Bebri un viņa dzimtu Cēsīs turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsnieku dzimtām un viņu likteņiem.
Izstādes prezentācijas pasākumā piedalīsies Valsts Cēsu ģimnāzijas audzēkņi ar muzikālu stāstu par Bebri. Skanēs Bebra dzeja, tautas dziesmas.
Izstādi ievada īpaša un reizē simboliska fotogrāfija – Bebris Pirmā pasaules kara laikā 1915.gada maijā. Fotogrāfiju viņš parakstījis ar vārdiem: “Lielākā laime – būt latvietim, Cēlākā nāve – mirt par Latvijas nākotni, Latvijas brīvību.”
Atmiņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Latvijas armijas pulkvedi Bebri glabā gan dzimta, gan cēsnieki. Izstāde ir stāsts par Bebri – karavīru, dzejnieku, cilvēku, kurš Latvijas valsts tapšanas vēsturē atstājis paliekošas vērtības. Izstādi grezno tādas unikālas dzimtā glabātas relikvijas kā pulkveža Brieža zobens ar sarkanbaltsarkano lentu un Cēsu pulka Skolnieku rotas galda karodziņš, kurš dāvināts Briedim kā Cēsu pulka Brīvprātīgo skolnieku rotas bijušo karavīru biedrības Goda biedram.
Karavīra gaitas Pirmā pasaules kara frontēs Bebris uzsāka brīvprātīgi 1914.gadā, būdams Tērbatas universitātes medicīnas students. Izstaigāti tāli kara ceļi – Austrumprūsijā, Karpatos. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīnījies Ziemassvētku un Janvāra kaujās 1916. un 1917.gadā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.gada novembrī Bebris brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas Cēsu rotā, vēlāk komandēja Ziemeļlatvijas brigādes 4.Valmieras kājnieku pulka ložmetēju rotu. Turpmākie kara ceļi viņu 1919.gadā atveda uz Cēsīm. Cēsu kauju laikā Bebris bija pirmais Cēsu pilsētas komandants.
Kā atceras viņa meita cēsniece Dzidra Krauja: “Tēva sirdī Cēsīm bija īpaša vieta. Nemaz neatceros, ka paps kādu citu pilsētu būtu tik bieži pieminējis kā Cēsis. Varbūt šī īpašā saikne ar Cēsīm bija saglabājusies no Cēsu kauju laika.”
No 1936.gada maija līdz 1940.gada jūnijam Bebra ģimene dzīvoja Rīgas pilī, jo viņš ilgus gadus pildīja Valsts prezidenta pils komandanta pienākumus, faktiski bija pēdējais komandants. Dažas dienas pirms Latvijas okupācijas viņš mira. Tādējādi ģimene izglābās no represijām. Likteņceļi Bebra dzimtu turpat pēc pusgadsimta atkal atveda uz Cēsīm. Šobrīd Cēsīs dzīvo viņa meita Dzidra Krauja ar mazmeitas Ineses Kornetes ģimeni.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Cēsu zonālo valsts arhīvu. Izstādes autore ir Anda Opoļska.
Izstāde atvērta līdz 18.decembrim Jaunās pils 1.stāvā.
Komentāri