Eiropas čempionāta orientēšanās sacensībās sprintā Latvijas izlases sastāvā ļoti veiksmīgi aizvadīja Sandra Grosberga, apliecinot, ka ir piederīga pasaules orientēšanās elitei.
Nu jau vairākus gadus tiek nodalīti pilsētas sprints un meža distances. Sandra Eiropas čempionātā sprintā startēja oktobra sākumā Itālijā, bet Pasaules čempionāts meža distancēs šogad bija Šveicē. Nākamgad būs otrādi, Pasaules čempionāts sprintā un Eiropas čempionāts meža distancēs.
Gatavoties virtuāli
Eiropas čempionāts sākās ar sprintu, kur S. Grosberga kā vienīgā no Latvijas pārvarēja kvalifikācijas sacensības, iekļūstot finālā. Tajā Sandra trīs kilometrus garo distanci veica bez kļūdām, izcīnot augsto septīto vietu, sekundi atpaliekot no sestās vietas. Šis ir viņas augstākais sasniegums sprintā starptautiskajos čempionātos. Pirms diviem gadiem Šveicē viņa šajā distancē bija desmitā.
Lai arī 7. vieta ir labs panākums, pati orientieriste pēc finiša atzina, ka prieks nav tik liels, kā gribētos: “Vasarā Pasaules čempionātā vidējā distancē biju septītā, tas bija negaidīti, tāpēc biju priecīga par rezultātu. Sprintā zināju, ka varu būt labāko sešniekā, tāpēc septītā vieta nedaudz apbēdināja.”
Jautāta, vai šī vieta ļauj skaudrāk apzināties vienas sekundes vērtību, S. Grosberga norāda, ka nav runa pat par sekundi, tikai par trim desmitdaļām, kas zaudētas sestās vietas ieguvējai: “Agrāk rezultātus noapaļoja sekundēs, tad man, visticamāk, būtu dalīta sestā vieta, tagad jau līdz desmitdaļām, tāpēc paliku aiz sešnieka. Šoreiz laiks nebija manā pusē, bet gan jau būs!”
Viņa stāsta, ka rūpīgi gatavojusies šim startam, pirms tam izpētījusi pilsētu ar Google Street View, lai saprastu, kā izskatās laukumi, ielas. Tāda gatavošanās orientieristu vidū neesot nekas jauns, tiesa, ne visās pilsētās šis ielas skats ir detalizēti izveidots.
“Veronā, kur notika sacensības, viss centrs bija perfekti uzfilmēts, tas ļāva detalizēti sagatavoties sprintam kaut virtuāli,” saka Sandra. “Tāds mājas darbs vajadzīgs, ja apzinies, ka katra sekundes desmitdaļa ir svarīga. Tas tiešām palīdz, jo vizuāli zinu, kā viss izskatās, nav negaidītu pārsteigumu.”
Ne tikai sportiskā gatavība
Otrā disciplīna bija jauktā sprinta stafete, kur Latvijas komandā Sandra Grosberga startēja kopā ar Andri Jubeli, Rūdolfu Zērni un Elzu Ķuzi. Pirmajā etapā distancē devās Sandra, stafeti nododot augstajā ceturtajā vietā. Lai arī komandas biedriem neizdevās noturēt viņas uzlikto latiņu, izcīnītā 13.vieta 25.komandu konkurencē arī ir labs sasniegums. Eiropas čempionāts noslēdzās ar knock- out sprintu, kurā, lai nokļūtu finālā, bija jāpārvar vairākas kārtas. Sandra atkal kā vienīgā no Latvijas izlases orientieristiem pārvarēja kvalifikācijas barjeru, veiksmīgi aizvadīts arī ceturtdaļfināls, kurā viņa savā skrējienā uzvarēja, iekļūstot pusfinālā, nonākot soli līdz finālam. Taču pusfinālā piepildījās orientieristes prognoze, ka sagaidāmas samērā vienkāršas distances, kurās daudz izšķirs skriešanas ātrums. Noturēt līderu tempu neizdevās, un pusfināls noslēgts piektajā vietā, neiekļūstot finālā. Kopvērtējumā viņai 13.vieta.
Vērtējot savu sniegumu čempionātā kopumā, S. Grosberga saka, ka ir ļoti priecīga par rezultātiem un, lai arī startēts jau vairākos Eiropas un Pasaules čempionātos, šis bijis pirmais, kurā sešus no sešiem startiem veikusi bez kļūdām. Vai tas nāca viegli?
“Noteikti nē,” saka Sandra. “Čempionāta programma ļoti intensīva, un tikt cauri, nepieļaujot kļūdas, nav vienkārši. Tas prasa ne tikai fizisko un tehnisko sagatavotību, bet arī mentālo stabilitāti. Orientēšanās sprints ir ļoti specifiska šī sporta veida daļa, atšķirīga no orientēšanās mežā. Pilsētas sprintos lēmumi jāpieņem sekundes desmitdaļā, jābūt ātrai reakcijai, nevar stāvēt un domāt, nemitīgi jābūt kustībā, pareizā kustībā. Nav vienkārši visu salikt kopā, bet šoreiz izdevās! Rezultātu ietekmē ļoti daudz dažādu faktoru, ne visi ir saistīti ar sportisko sagatavotību. Savā dzīvē šobrīd jūtos laimīga, jūtos ļoti labi, atbalstīta no ģimenes, tāpēc arī sportā viss izdodas viegli.”
Sportiste saka paldies trenerim Dāvidam Stefanskim, kurš viņas orientēšanās tehniku pacēlis augstākā līmenī: “Šogad esmu aizvadījusi par 30 procentiem vairāk nekā citus gadus tieši orientēšanās treniņu, un to uzreiz jūtu sacensībās. Viss jau ir vienkārši, lai labi orientētos, daudz jāskatās kartē, gluži kā, lai labi spēlētu tenisu, daudz jāsit pa bumbiņu.
Ātrums, kādā prasa skriet elites līmenis orientēšanās sportā, ir mežonīgs, bet spēju pierādīt, ka tas nav neaizsniedzams arī mums. Ja runāju par savu fizisko gatavību, tādā līmenī kā tagad esmu jau dažus pēdējos gadus. Nav tā, ka šogad esmu spēcīgāka, vienkārši rezultātu nosaka daudzas citas lietas.” Lūgta komentēt viņas teikto pēc čempionāta, ka šoreiz distances bijušas vieglas no orientēšanās viedokļa, visu noteicis sportistu ātrums, Sandra saka: “No vienas puses, tā varētu teikt, bet uzskatu, ka visas distances ir pietiekami sarežģītas, bet, ja sportistam liekas, ka tas tā nav, viņš pārāk lēni skrien.”
Noteikt prioritātes
Sprinta distances tiek veidotas pilsētā, kur var būt daudz cilvēku, kas var traucēt sacensību norisei, bet tādās lielās sacensības tas tomēr tiek kontrolēts, saka sportiste. Verona ir viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām, visu izkontrolēt būtu sarežģīti, taču rīkotāji tam pievērsuši lielu uzmanību. Dažviet uz sacensību laiku pat slēgti tilti, neļaujot tūristiem iekļūt vecpilsētā, lai neradītu burzmu.Uz norādi, ka tad jau itāļi pacentušies, Sandra smaidot saka: “Tas attiecināms tikai uz šo sacensību sadaļu. Kopumā bija labi jūtama itāļu pieeja, ka gan jau viss būs labi. Daudz kas bija pavirši izdarīts, bet galvenais, ka distanču līmenī viss bija kārtībā.”
Oficiālā orientēšanās sezona beigusies, var atskatīties uz paveikto arī Latvijā. Sandra uzvarēja sprinta čempionātā, kopā ar komandas biedriem komandu sprintā, garajā distancē izcīnīja sudrabu, vidējā distancē finišēja ceturtā. Latvijas kausa kopvērtējumā ieņēma otro vietu, no astoņiem posmiem, kuros startēja, uzvarēja sešos, divos bija otrā. Viņa norāda, ka Latvijā šogad startējusi ļoti maz. Lai konkurētu pasaules līmenī, jānosaka citas prioritātes, jāizvēlas citas sacensības, citas nometnes: “Viss tiek pakārtots galvenajiem startiem, kas ir Pasaules un Eiropas čempionāti. Nākamā gada galvenās sacensības ir Pasaules čempionāts sprinta distancēs, kas notiks Edinburgā, Lielbritānijā. Jāsāk iepazīt Edinburgas ielas, tāpēc braukšu turp uz vairākām treniņnometnēm pirms čempionāta, lai trenētos vietās, kur būs atļauts skriet, jo apvidos, kur notiks sacensības, pirms tām nav ļauts to darīt.”
Komentāri