Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Sekundes desmitdaļu vērtība

Jānis Gabrāns
04:43
23.10.2023
5
Sandra Grosberga1 1

Eiropas čempionāta orientēšanās sacensībās sprintā Latvijas izlases sastāvā ļoti veiksmīgi aizvadīja Sandra Grosberga, apliecinot, ka ir piederīga pasaules orientēšanās elitei.

Nu jau vairākus gadus tiek nodalīti pilsētas sprints un meža distances. Sandra Eiropas čempionātā sprintā startēja oktobra sākumā Itālijā, bet Pasaules čempionāts meža distancēs šogad bija Šveicē. Nākamgad būs otrādi, Pasaules čempionāts sprintā un Eiropas čempionāts meža distancēs.

Gatavoties virtuāli

Eiropas čempionāts sākās ar sprintu, kur S. Grosberga kā vienīgā no Latvijas pārvarēja kvalifikācijas sacensības, iekļūstot finālā. Tajā Sandra trīs kilometrus garo distanci veica bez kļūdām, izcīnot augsto septīto vietu, sekundi atpaliekot no sestās vietas. Šis ir viņas augstākais sasniegums sprintā starptautiskajos čempionātos. Pirms diviem gadiem Šveicē viņa šajā distancē bija desmitā.

Lai arī 7. vieta ir labs panākums, pati orientieriste pēc finiša atzina, ka prieks nav tik liels, kā gribētos: “Vasarā Pasaules čempionātā vidējā distancē biju septītā, tas bija negaidīti, tāpēc biju priecīga par rezultātu. Sprintā zināju, ka varu būt labāko sešniekā, tāpēc septītā vieta nedaudz apbēdināja.”

Jautāta, vai šī vieta ļauj skaudrāk apzināties vienas sekundes vērtību, S. Grosberga norāda, ka nav runa pat par sekundi, tikai par trim desmitdaļām, kas zaudētas sestās vietas ieguvējai: “Agrāk rezultātus noapaļoja sekundēs, tad man, visticamāk, būtu dalīta sestā vieta, tagad jau līdz desmitdaļām, tāpēc paliku aiz sešnieka. Šoreiz laiks nebija manā pusē, bet gan jau būs!”

Viņa stāsta, ka rūpīgi gatavojusies šim startam, pirms tam izpētījusi pilsētu ar Google Street View, lai saprastu, kā izskatās laukumi, ielas. Tāda gatavošanās orientieristu vidū neesot nekas jauns, tiesa, ne visās pilsētās šis ielas skats ir detalizēti izveidots.

“Veronā, kur notika sacensības, viss centrs bija perfekti uzfilmēts, tas ļāva detalizēti sagatavoties sprintam kaut virtuāli,” saka Sandra. “Tāds mājas darbs vajadzīgs, ja apzinies, ka katra sekundes desmitdaļa ir svarīga. Tas tiešām palīdz, jo vizuāli zinu, kā viss izskatās, nav negaidītu pārsteigumu.”

Ne tikai sportiskā gatavība

Otrā disciplīna bija jauktā sprinta stafete, kur Latvijas komandā Sandra Grosberga startēja kopā ar Andri Jubeli, Rūdolfu Zērni un Elzu Ķuzi. Pirmajā etapā distancē devās Sandra, stafeti nododot augstajā ceturtajā vietā. Lai arī komandas biedriem neizdevās noturēt viņas uzlikto latiņu, izcīnītā 13.vieta 25.komandu konkurencē arī ir labs sasniegums.  Eiropas čempionāts noslēdzās ar knock- out sprintu, kurā, lai nokļūtu finālā, bija jāpārvar vairākas kārtas.    Sandra atkal kā vienīgā no Latvijas izlases orientieristiem pārvarēja kvalifikācijas barjeru, veiksmīgi aizvadīts arī ceturtdaļfināls, kurā viņa savā skrējienā uzvarēja, iekļūstot pusfinālā, nonākot soli līdz finālam. Taču pusfinālā  piepildījās orientieristes prognoze, ka sagaidāmas samērā vienkāršas distances, kurās daudz izšķirs skriešanas ātrums. Noturēt līderu tempu neizdevās, un pusfināls noslēgts piektajā vietā, neiekļūstot finālā. Kopvērtējumā viņai    13.vieta.

Vērtējot savu sniegumu čempionātā kopumā, S. Grosberga saka, ka ir ļoti priecīga par rezultātiem un, lai arī startēts jau vairākos Eiropas un Pasaules čempionātos, šis bijis pirmais, kurā sešus no sešiem startiem veikusi bez kļūdām. Vai tas nāca viegli?

“Noteikti nē,” saka Sandra. “Čempionāta programma ļoti intensīva, un tikt cauri, nepieļaujot kļūdas, nav vienkārši. Tas prasa ne tikai fizisko un tehnisko sagatavotību, bet arī mentālo stabilitāti. Orientēšanās sprints ir ļoti specifiska šī sporta veida daļa, atšķirīga no orientēšanās mežā. Pilsētas sprintos lēmumi jāpieņem sekundes desmitdaļā, jābūt ātrai reakcijai, nevar stāvēt un domāt, nemitīgi jābūt kustībā, pareizā kustībā. Nav vienkārši visu salikt kopā, bet šoreiz izdevās! Rezultātu ietekmē ļoti daudz dažādu faktoru, ne visi ir saistīti ar sportisko sagatavotību. Savā dzīvē šobrīd jūtos laimīga, jūtos ļoti labi, atbalstīta no ģimenes, tāpēc arī sportā viss izdodas viegli.”

Sportiste saka paldies trenerim Dāvidam Stefanskim, kurš viņas orientēšanās tehniku  pacēlis augstākā līmenī: “Šogad esmu aizvadījusi par 30 procentiem vairāk nekā citus gadus tieši orientēšanās treniņu, un to uzreiz jūtu sacensībās. Viss jau ir vienkārši, lai labi orientētos, daudz jāskatās kartē, gluži kā, lai labi spēlētu tenisu, daudz jāsit pa bumbiņu.
Ātrums, kādā prasa skriet elites līmenis orientēšanās sportā, ir mežonīgs, bet spēju pierādīt, ka tas nav neaizsniedzams arī mums. Ja runāju par savu fizisko gatavību, tādā līmenī kā tagad esmu jau dažus pēdējos gadus. Nav tā, ka šogad esmu spēcīgāka, vienkārši rezultātu nosaka daudzas citas lietas.”  Lūgta komentēt viņas teikto pēc čempionāta, ka šoreiz distances bijušas vieglas no orientēšanās viedokļa, visu noteicis sportistu ātrums, Sandra saka: “No vienas puses, tā varētu teikt, bet uzskatu, ka visas distances ir pietiekami sarežģītas, bet, ja sportistam liekas, ka tas tā nav, viņš pārāk lēni skrien.”

Noteikt prioritātes

Sprinta distances tiek veidotas pilsētā, kur var būt daudz cilvēku, kas var traucēt sacensību norisei, bet tādās lielās sacensības tas tomēr tiek kontrolēts, saka sportiste. Verona ir viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām, visu izkontrolēt būtu sarežģīti, taču rīkotāji tam pievērsuši lielu uzmanību. Daž­viet uz sacensību laiku pat slē­gti tilti, neļaujot tūristiem iekļūt vecpilsētā, lai neradītu burzmu.Uz norādi, ka tad jau itāļi pacentušies, Sandra smaidot saka: “Tas attiecināms tikai uz šo sacensību sadaļu. Kopumā bija labi jūtama itāļu pieeja, ka gan jau viss būs labi. Daudz kas bija pavirši izdarīts, bet galvenais, ka distanču līmenī viss bija kārtībā.”

Oficiālā orientēšanās sezona beigusies, var atskatīties uz paveikto arī Latvijā. Sandra uzvarēja sprinta čempionātā, kopā ar komandas biedriem komandu sprintā, garajā distancē izcīnīja sudrabu, vidējā distancē finišēja ceturtā. Latvijas kausa kopvērtējumā ieņēma otro vietu, no astoņiem posmiem, kuros startēja, uzvarēja sešos, divos bija otrā. Viņa norāda, ka Latvijā šogad startējusi ļoti maz. Lai konkurētu pasaules līmenī, jānosaka citas prioritātes, jāizvēlas citas sacensības, citas nometnes: “Viss tiek pakārtots galvenajiem startiem, kas ir Pasaules un Eiropas čempionāti. Nākamā gada galvenās sacensības ir Pasaules čempionāts sprinta distancēs, kas notiks Edin­burgā, Lielbritānijā. Jāsāk iepazīt Edinburgas ielas, tāpēc braukšu turp uz vairākām treniņnometnēm pirms čempionāta, lai trenētos vietās, kur būs atļauts skriet, jo apvidos, kur notiks sacensības, pirms tām nav ļauts to darīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Tituli un medaļas sadalītas

05:22
03.07.2024
5

Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā, Latvijas čempionātā vieglatlētikā pieaugušajiem, kur reizē tika noskaidroti arī labākie U23 grupā, uz starta stājās arī vairāki Cēsu novada atlēti. Gandrīz visi tika pie godalgām gan pieaugušo grupā, gan U23 ieskaitē. Jau ierasti teicami startēja trenera Māra Urtāna audzēkņi no “CPSS/ Cēsu Vieglatlētikas klubs” komandas, kopumā izcīnot desmit godalgas. Pirmajā dienā […]

Ar domām jau Parīzē

06:40
29.06.2024
87

Jau rakstījām, ka Parīzes Olimpiskajās spēlēs BMX riteņbraukšanā Latviju pārstāvēs Jaunpiebalgas vidusskolas šī gada absolvente Veronika Monika Stūriška. Viņa aizvada pirmo sezonu U23 vecuma grupā un jau izcīnījusi gan Pasaules, gan Eiropas čempiones titulus. Veiksmīgi starti arī Pasaules kausa izcīņā, kur kopvērtējumā viņai trešā vieta. “Druva” sazinājās ar sportisti, lai pārrunātu aizvadītos Pasaules un Eiropas […]

Skrējiens “Jānis” jau 35. gadu

10:14
27.06.2024
195

Tradicionālajā skrējienā “Jānis”, kas Cēsīs notika jau 35. reizi, dalībnieku skaits itin kupls, vairāk nekā 400 skrējēju un nūjotāju. Pēdējos gados visos “Jāņos” iesaistās arī viņi. Nūjotāji, kas arī pēdējos gados piedalās šajā pasākumā, gan necīnās par godalgotajām vietām, bet pie balvām var tikt noslēguma izlozē. Šoreiz piedalījās 20 Jāņi un sešas Līgas. Dalībnieku vidū […]

Pludmales volejbols sit augstu vilni

10:22
25.06.2024
125

Vasara sevi pieteikusi ar sau­li, lietu un, protams, pludmales volejbolu. Regulārie turnīri sākušies arī Cēsu novadā, un visi pulcē lielu skaitu dalībnieku. “Cēsu Open 2024” Cēsu pilsētas stadionā aizvadīts pirmais posms “Cēsu Open 2024”, un šis turnīrs, ko rīko sporta klubs “IVI”, notiek trešo vasaru. Cīņa par balvām ierasti risinās kungu, dāmu un MIX grupās. […]

Rollerslēpotājiem pirmās medaļas

10:19
25.06.2024
57

Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas – biatlona kompleksā aizvadītas Latvijas Slēpošanas federācijas (LSF) kausa izcīņas sacensības rollerslēpošanā, kas vienlaikus bija arī FIS sacensības. Šī bija arī pirmā atlases kārta LSF rollerslēpošanas izlases sastāva noteikšanai dalībai Pasaules kausa posmos. Šogad Latvija būs pirmā, kas uzņems Pasaules kausa posmu rollerslēpošanā, tas notiks jūlija vidū Madonā, norāda LSF pārstāvis […]

Biatlonisti sāk vasaras sezonu

05:25
20.06.2024
308

Jau ierasti vasaras biatlona sacensību sezona sākas ar slēpošanas un biatlona kluba “Cēsis” balvas izcīņu biatlona šaušanas vingrinājumos. Trenere Ilze Cekule stāsta, ka šis ir pirmais pārbaudījums, lai redzētu, kā veicies treniņos vasaras sezonā: “Sacensības notika vingrinājumos, kas raksturīgi biatlona sacensībām, tikai bez slodzes – šaušana uz punktiem pirmā šāviena vingrinājumā, kā arī kombinētajā vingrinājumā […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi