Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Sekundes desmitdaļu vērtība

Jānis Gabrāns
04:43
23.10.2023
23
Sandra Grosberga1 1

Eiropas čempionāta orientēšanās sacensībās sprintā Latvijas izlases sastāvā ļoti veiksmīgi aizvadīja Sandra Grosberga, apliecinot, ka ir piederīga pasaules orientēšanās elitei.

Nu jau vairākus gadus tiek nodalīti pilsētas sprints un meža distances. Sandra Eiropas čempionātā sprintā startēja oktobra sākumā Itālijā, bet Pasaules čempionāts meža distancēs šogad bija Šveicē. Nākamgad būs otrādi, Pasaules čempionāts sprintā un Eiropas čempionāts meža distancēs.

Gatavoties virtuāli

Eiropas čempionāts sākās ar sprintu, kur S. Grosberga kā vienīgā no Latvijas pārvarēja kvalifikācijas sacensības, iekļūstot finālā. Tajā Sandra trīs kilometrus garo distanci veica bez kļūdām, izcīnot augsto septīto vietu, sekundi atpaliekot no sestās vietas. Šis ir viņas augstākais sasniegums sprintā starptautiskajos čempionātos. Pirms diviem gadiem Šveicē viņa šajā distancē bija desmitā.

Lai arī 7. vieta ir labs panākums, pati orientieriste pēc finiša atzina, ka prieks nav tik liels, kā gribētos: “Vasarā Pasaules čempionātā vidējā distancē biju septītā, tas bija negaidīti, tāpēc biju priecīga par rezultātu. Sprintā zināju, ka varu būt labāko sešniekā, tāpēc septītā vieta nedaudz apbēdināja.”

Jautāta, vai šī vieta ļauj skaudrāk apzināties vienas sekundes vērtību, S. Grosberga norāda, ka nav runa pat par sekundi, tikai par trim desmitdaļām, kas zaudētas sestās vietas ieguvējai: “Agrāk rezultātus noapaļoja sekundēs, tad man, visticamāk, būtu dalīta sestā vieta, tagad jau līdz desmitdaļām, tāpēc paliku aiz sešnieka. Šoreiz laiks nebija manā pusē, bet gan jau būs!”

Viņa stāsta, ka rūpīgi gatavojusies šim startam, pirms tam izpētījusi pilsētu ar Google Street View, lai saprastu, kā izskatās laukumi, ielas. Tāda gatavošanās orientieristu vidū neesot nekas jauns, tiesa, ne visās pilsētās šis ielas skats ir detalizēti izveidots.

“Veronā, kur notika sacensības, viss centrs bija perfekti uzfilmēts, tas ļāva detalizēti sagatavoties sprintam kaut virtuāli,” saka Sandra. “Tāds mājas darbs vajadzīgs, ja apzinies, ka katra sekundes desmitdaļa ir svarīga. Tas tiešām palīdz, jo vizuāli zinu, kā viss izskatās, nav negaidītu pārsteigumu.”

Ne tikai sportiskā gatavība

Otrā disciplīna bija jauktā sprinta stafete, kur Latvijas komandā Sandra Grosberga startēja kopā ar Andri Jubeli, Rūdolfu Zērni un Elzu Ķuzi. Pirmajā etapā distancē devās Sandra, stafeti nododot augstajā ceturtajā vietā. Lai arī komandas biedriem neizdevās noturēt viņas uzlikto latiņu, izcīnītā 13.vieta 25.komandu konkurencē arī ir labs sasniegums.  Eiropas čempionāts noslēdzās ar knock- out sprintu, kurā, lai nokļūtu finālā, bija jāpārvar vairākas kārtas.    Sandra atkal kā vienīgā no Latvijas izlases orientieristiem pārvarēja kvalifikācijas barjeru, veiksmīgi aizvadīts arī ceturtdaļfināls, kurā viņa savā skrējienā uzvarēja, iekļūstot pusfinālā, nonākot soli līdz finālam. Taču pusfinālā  piepildījās orientieristes prognoze, ka sagaidāmas samērā vienkāršas distances, kurās daudz izšķirs skriešanas ātrums. Noturēt līderu tempu neizdevās, un pusfināls noslēgts piektajā vietā, neiekļūstot finālā. Kopvērtējumā viņai    13.vieta.

Vērtējot savu sniegumu čempionātā kopumā, S. Grosberga saka, ka ir ļoti priecīga par rezultātiem un, lai arī startēts jau vairākos Eiropas un Pasaules čempionātos, šis bijis pirmais, kurā sešus no sešiem startiem veikusi bez kļūdām. Vai tas nāca viegli?

“Noteikti nē,” saka Sandra. “Čempionāta programma ļoti intensīva, un tikt cauri, nepieļaujot kļūdas, nav vienkārši. Tas prasa ne tikai fizisko un tehnisko sagatavotību, bet arī mentālo stabilitāti. Orientēšanās sprints ir ļoti specifiska šī sporta veida daļa, atšķirīga no orientēšanās mežā. Pilsētas sprintos lēmumi jāpieņem sekundes desmitdaļā, jābūt ātrai reakcijai, nevar stāvēt un domāt, nemitīgi jābūt kustībā, pareizā kustībā. Nav vienkārši visu salikt kopā, bet šoreiz izdevās! Rezultātu ietekmē ļoti daudz dažādu faktoru, ne visi ir saistīti ar sportisko sagatavotību. Savā dzīvē šobrīd jūtos laimīga, jūtos ļoti labi, atbalstīta no ģimenes, tāpēc arī sportā viss izdodas viegli.”

Sportiste saka paldies trenerim Dāvidam Stefanskim, kurš viņas orientēšanās tehniku  pacēlis augstākā līmenī: “Šogad esmu aizvadījusi par 30 procentiem vairāk nekā citus gadus tieši orientēšanās treniņu, un to uzreiz jūtu sacensībās. Viss jau ir vienkārši, lai labi orientētos, daudz jāskatās kartē, gluži kā, lai labi spēlētu tenisu, daudz jāsit pa bumbiņu.
Ātrums, kādā prasa skriet elites līmenis orientēšanās sportā, ir mežonīgs, bet spēju pierādīt, ka tas nav neaizsniedzams arī mums. Ja runāju par savu fizisko gatavību, tādā līmenī kā tagad esmu jau dažus pēdējos gadus. Nav tā, ka šogad esmu spēcīgāka, vienkārši rezultātu nosaka daudzas citas lietas.”  Lūgta komentēt viņas teikto pēc čempionāta, ka šoreiz distances bijušas vieglas no orientēšanās viedokļa, visu noteicis sportistu ātrums, Sandra saka: “No vienas puses, tā varētu teikt, bet uzskatu, ka visas distances ir pietiekami sarežģītas, bet, ja sportistam liekas, ka tas tā nav, viņš pārāk lēni skrien.”

Noteikt prioritātes

Sprinta distances tiek veidotas pilsētā, kur var būt daudz cilvēku, kas var traucēt sacensību norisei, bet tādās lielās sacensības tas tomēr tiek kontrolēts, saka sportiste. Verona ir viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām, visu izkontrolēt būtu sarežģīti, taču rīkotāji tam pievērsuši lielu uzmanību. Daž­viet uz sacensību laiku pat slē­gti tilti, neļaujot tūristiem iekļūt vecpilsētā, lai neradītu burzmu.Uz norādi, ka tad jau itāļi pacentušies, Sandra smaidot saka: “Tas attiecināms tikai uz šo sacensību sadaļu. Kopumā bija labi jūtama itāļu pieeja, ka gan jau viss būs labi. Daudz kas bija pavirši izdarīts, bet galvenais, ka distanču līmenī viss bija kārtībā.”

Oficiālā orientēšanās sezona beigusies, var atskatīties uz paveikto arī Latvijā. Sandra uzvarēja sprinta čempionātā, kopā ar komandas biedriem komandu sprintā, garajā distancē izcīnīja sudrabu, vidējā distancē finišēja ceturtā. Latvijas kausa kopvērtējumā ieņēma otro vietu, no astoņiem posmiem, kuros startēja, uzvarēja sešos, divos bija otrā. Viņa norāda, ka Latvijā šogad startējusi ļoti maz. Lai konkurētu pasaules līmenī, jānosaka citas prioritātes, jāizvēlas citas sacensības, citas nometnes: “Viss tiek pakārtots galvenajiem startiem, kas ir Pasaules un Eiropas čempionāti. Nākamā gada galvenās sacensības ir Pasaules čempionāts sprinta distancēs, kas notiks Edin­burgā, Lielbritānijā. Jāsāk iepazīt Edinburgas ielas, tāpēc braukšu turp uz vairākām treniņnometnēm pirms čempionāta, lai trenētos vietās, kur būs atļauts skriet, jo apvidos, kur notiks sacensības, pirms tām nav ļauts to darīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Lekrings” ir atpakaļ spēlē

06:59
15.01.2025
7

Cēsu florbola komanda “Lekrings” pēdējās četrās spēlēs guvusi četras uzvaras, un tā šajā sezonā, kurā komanda aizvadījusi jau 21. spēli, šī ir garākā uzvaru sērija. Tas ļāvis jūtami uzlabot uzvaru – zaudējumu attiecību, tā ir 10 – 11. Kalendāro gadu cēsnieki sāka ar spēli savā laukumā pret trešajā vietā esošo Valmieras komandu. Sezonas divās pirmajās […]

Zelts un bronza mājiniekiem

10:47
13.01.2025
64

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts starptautiskais turnīrs “Cēsu kauss basketbolā”, kurā jaunieši trīs vecuma grupās cīnījās par godalgotām vietām. Divus kausus izdevās izcīnīt mājiniekiem, Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) jaunajiem basketbolistiem. Īpaši veiksmīgs turnīrs bija U13 grupas meitenēm, kas, nezaudējot nevienu spēli, izcīnīja uzvarētāju kausu un zelta medaļas. Komandas trenere Inese Urtiņa. Turnīru mājinieces sāka ar […]

Kamaniņu sportā maiņa aug

06:09
11.01.2025
78

Jaunais kamaniņu braucējs Edvards Marts Markitāns (Cēsis/ MSĢ) turpina krāt pieredzi, startējot junioru sacensībās, lai nākotnē sevi pieteiktu jau pieaugušo izlasē. Tikko Siguldā aizvadīts Pasaules kausa 4.posms kamaniņu sportā, un Edvards izmēģināja spēkus Nāciju kausā, kas notika dienu pirms Pasaules kausa sacensībām. Startēja ar cerībām kvalificēties Pasaules kausam, diemžēl piedzīvots kritiens, kas liedza iecerēm piepildīties. […]

Vieglatlētiem medaļas un rekordi

16:08
10.01.2025
43

Vieglatlētiem arī gadu mijā nebija laika atpūtai, jo Valmieras Jāņa Daliņa manēžā norisinājās divas nozīmīgas sacensības. Tajās svarīgi startēt, lai iespējami labāk sagatavotos valsts čempionātam. Gada izskaņā vieglatlēti sacentās Ziemassvētku kausa izcīņā. 60 m sprintā U20 grupā Emīls Sandlers – Bomis (CPSS/ treneris Rihards Parandjuks) priekšskrējienos uzrādīja otru labāko rezultātu (7,12 sekundes), pārliecinoši iekļūstot finālskrējienā. […]

Novada sportisti aizvadītajā olimpiskajā gadā

10:36
06.01.2025
171

Sākot jaunu gadu, vienmēr svarīgi atskatīties uz iepriekšējo. Kas paveikts, kas mainījies, kuri bijuši tie īpašie brīži, un, protams, kas palicis neiespēts, kas nogājis greizi, ko labot. “Druva” jau ierasti atskatās uz aizgājušajiem divpadsmit mēnešiem. Kāds šis laika nogrieznis bijis vietējā sporta dzīvē, ar ko mūsu sportisti atstājuši ierakstus Latvijas un novada sporta vēsturē, savā […]

Novērtēts mūža sniegums

07:39
28.12.2024
182

Straupiete Aija Alksne saņēmusi Latvijas Orientēšanās federācijas “Balvu par mūža ieguldījumu 2024”.A.Alksne vadījusi orientēšanās pulciņus Straupes, Rozulas un Stalbes skolā, būdama Cēsu Sporta skolas trenere. Kā vienas no redzamākajām Aijas Alksnes augsto sasniegumu sporta audzēknēm var minēt orientieristes Sandru Grosbergu un ilggadējo Latvijas izlases dalībnieci Zandu Abzaloni. Trenere ir devusi nozīmīgu ieguldījumu oreientēšanās seriāla “Meridiāns” rīkošanā, […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
7
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
7
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
6
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
28
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi