Lai pārrunātu veiksmīgi aizvadīto Pasaules čempionātu, uz svinīgu pieņemšanu pie novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieradās Latvijas biatlona izlases sportistes Baiba Bendika un Annija Keita Sabule.
Aicināto vidū arī kādreizējais Latvijas izlases biatlonists Edgars Piksons, kurš šajā sezonā gādā par slēpju sagatavošanu mūsu sportistiem, B. Bendikas pirmais treneris Juris Stīpnieks, bijušais Latvijas Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš seniors, un vēl viens bijušais valsts izlases biatlonists Jānis Bērziņš juniors, kurš ir tehniskais delegāts Starptautiskajā biatlona savienībā (IBU) un ir klātesošs visos augstākā līmeņa biatlona notikumos.
Abas mūsu biatlonistes bija klāt brīžos, kad tika pārrakstīta Latvijas biatlona vēsture. Baiba Bendika izcīnīja 5. vietu sprinta distancē, kas ir līdz šim pasaules čempionātos labākais panākums Latvijai sieviešu konkurencē. Jauns ieraksts arī sieviešu stafetē, izcīnītā 15.vieta ir līdz šim augstākais sasniegums pasaules čempionātos. Stafetē startēja arī Annija Sabule.
Sarunas gaitā dalībnieki atcerējās Pasaules čempionāta izteikti pavasarīgos laika apstākļus, gaisa temperatūra brīžiem sasniedza pat +10 grādus, kas radīja papildu izaicinājumu slēpju servisa komandai, arī rīkotājiem, bet atbildīgie par trases sagatavošanu ļoti labi tika galā.
J. Bērziņš juniors skaidroja, ka šādas situācijas ziemas sporta veidiem vairs nav jaunums, tāpēc visi stadioni iepriekšējā ziemā sagatavo sniega depozītu nākamajai sezonai: “Rīkotāji vairs nav atkarīgi no reālajiem laika apstākļiem. Visi ar to rēķinās, trasēs ir aptuveni pusmetrs mākslīgā sniega, un Nove Mesto pierādīja, ka vidēji +6 grādos sacensības divu nedēļu garumā var notikt bez problēmām. Trases kvalitāte pat bija labāka nekā citviet -5 grādos.”
Tika uzsvērts, ka Latvija bija viena no tām sešām valstīm, kas izcīnīja medaļas Pasaules čempionātā. Izskanēja jautājums par Francijas un Norvēģijas biatlonistu panākumu atslēgu, jo šo valstu biatlonisti no 36 medaļām, kas tika sadalītas čempionātā, izcīnīja 25.
J. Bērziņš juniors norādīja, ka šajā sporta veidā visaugstākajā līmenī nejaušību nav, rezultātu dod vairāki faktori: spēcīgi sportisti, ļoti ātras slēpes, mentālā gatavība: “Ir jābūt visai buķetei, lai iekļūtu labāko piecniekā, desmitniekā. Tur nevar iekļūt nejauši, tur var tikai nejauši neiekļūt. Lai iekļūtu labāko desmitniekā, uz to sportisti iet visu savu sportisko mūžu.”
Sportisti atgādināja, ka svarīgas ir slēpes, to sagatavošana, jo pat norvēģu līderis Juhanness Be nevarētu būt pirmais, ja viņam nebūtu visātrākās slēpes. Stāstot par labu slēpju noslēpumiem, Edgars Piksons norādīja, ka, pirmkārt, jau pašām slēpēm jābūt labām: “Tad pirms sacensībām ir darbs ar testēšanu, atrašanu, ko likt virsū. Norvēģu kolēģis atrod īsto struktūru, ko ievilkt, tur ir tik daudz faktoru, visiem jāsakrīt, lai būtu rezultāts. Ar labām slēpēm vien būs par maz, ja nebūs pareizā struktūra vai pareizais smēru salikums. Katru reizi tiek testēti 16 – 30 bāzes smēri, lai atrastu vislabāko.”
B. Bendika skaidroja, ka augstākā līmeņa sportistiem ir plašs slēpju klāsts, no kā izvēlēties: “Man ir apmēram 30 dažādi slēpju pāri. Ir trīs galvenās sadaļas – aukstam, siltam un slapjam laikam -, tad jau aizejam niansēs, kāda ir sniega struktūra, vai tas jauns, vecs, ledains un tā tālāk. Sniega struktūra katru dienu mainās, tas jāspēj uzķert, saprast. Teiksim, ir slēpes, kas labi iet tikai vienā konkrētā trasē, protams, ne jau katru reizi. Tomēr tās prom nemetu, jo zinu, ka var gadīties, ka tajā trasē tās atkal noderēs.
Mēs uzticamies servisa komandai, paši slēpju gatavošanā neiesaistāmies, visu laiku varam veltīt, lai gatavotos sacensībām. Es eju uz startu un zinu, ka tajā dienā labākās slēpēs ir sagatavotas. Katram ir jādara savs darbs, servisa brigāde gatavo slēpes, es startēju.”
Pasākumā kopā ar diviem sporta skolas jaunajiem biatlonistiem Sendiju Dūmiņu un Artūru Zaķi bija arī trenere Dace Ķipēna. Viņa jautāja, kā abām biatlonistēm pusaudžu gados, kad tik daudz dažādu vilinājumu, izdevies noturēt interesi par sportu.
A.Sabule skaidroja, ka palīdzējis tas, ka sev uzlikusi augstus mērķus: “Skatījos sacensības televīzijā un zināju, ka gribu tur būt. Tas bija vienīgais, kas mudināja, stimulēja, noturēja biatlonā. Tagad esmu tur, ir lieliska sajūta atcerēties, kādi bija sapņi, un apzināties, ka tie piepildījušies.”
B. Bendika saka, ka motivāciju var atrast vienmēr, viņa vienmēr zinājusi, ka var startēt labāk, tas arī mudinājis trenēties.
Viņas pirmais treneris Juris Stīpnieks atcerējās, ka Baibas lielākā motivācija bijusi pārspēt viņas vecāko brāli, kas arī izdevies.
J. Bērziņš norādīja, ka svarīgs motivējošais faktors ir treneri, kuri ik dienu pieskata, motivē, uzmundrina, velk uz priekšu: “Un īpaši svarīgi, ka mums ir lielisks slēpošanas un biatlona komplekss, kur vienmēr ir sagatavotas trases, lai trenētos. Bez slēpošanas stadiona nekāda cita motivācija īsti nelīdzētu. Cēsis ir pateicīgas, ka varam iekosties arī pasaules pīrāgā, te ir bāze, kur izaugt. Kā Starptautiskās biatlona savienības tehniskais delegāts esmu klāt ik dienu biatlona svarīgākajiem notikumiem, tāpēc patīkami, ja tur parādās Latvijas vārds, bet jo īpaši, ja Cēsu vārds.”
Noslēgumā visiem tika ziedi, dāvanas un laba vēlējumi atlikušajiem trim Pasaules kausa posmiem.
Komentāri