Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Mazā “pirmā formula” – kartingi

Jānis Gabrāns
12:47
19.04.2017
49
Kartingi 1

Daudz rakstīts par Cēsu puses autobraucējiem, motobraucējiem, ūdens motosportistiem, bet, izrādās, ir vēls kāds tehniskais sporta veids, kurā startē cēsnieki. Šoreiz stāsts par kartingiem, kur jau četrus gadus startē cēsnieks Kaspars Dambis. Viņš piedalās “Pro-Kart” kau­sa izcīņā, rādot labu sniegumu. Pirmā sezona bijusi, lai ieskrietos, bet trijās nākamajās kopvērtējumā kāpis uz goda pjedestāla, izcīnīta viena otrā un divas trešās vietas.

Gandrīz 200 braucēju

Kasparam uz panākumiem nācies pagaidīt, jo vispirms bijis jātiek galā ar kartinga tehnisko pusi. Atceroties sākumu, viņš stāsta, ka nopirkuši lietotu kartingu, taču tuvāk labākajiem nav izdevies tikt: “Meklējām palīdzību pie lietpratējiem, jo ar braukšanu viss bija kārtībā, bet kaut kā pietrūka. Mums ieteica nopirkt labas riepas, jo tā esot viena no panākumu atslēgām. Jo vairāk nodilušas, jo kartings lēnāks. Nopirkām, un tiešām apli veicu par 0,7 sekundēm ātrāk. Ja parēķinām, ka jā­brauc 12 vai 18 apļi, vairāk nekā desmit sekundes braucienā salasās. Pirmais solis bija sperts, vēl sākām skatīties, kas ar dzinēju, kur arī izrādījās kaut kas sadarīts ačgārni. Kad viss bija salikts, saregulēts, uzreiz auga rezultāts, un nākamajās sacensībās jau finišēju sestajā vietā.”

Kaspars stāsta, ka pēdējos gados sacensību popularitāte pamatīgi palielinājusies. Dažos gados “Pro-Kart” kausa izcīņa pārtapusi par populārākajām sacensībām Ziemeļeiropā, pulcējot labākos braucējus no Baltijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, citām valstīm. Dalībnieku skaits visās klasēs kopā no 140 līdz 200. Populārākajās klasēs, arī “Prokart Senior”, kurā brauc Kaspars, regulāri vairāk nekā 20 dalībnieku. Lielākais skaits– 36.

Kaspars uzsver, ka, ja liels dalībnieku skaits, svarīga starta vieta: “Svarīgi būt priekšā, jo katra apdzīšana prasa laiku. Tu vari būt ātrāks, bet, kamēr apdzen, sekundes tiek zaudētas, līderi tikmēr arvien attālinās, viņus noķert kļūst grūtāk.”

Sacensības prasa labu fizisko gatavību un maksimālu koncentrēšanos: “Lēmumi jāpieņem zibenīgi, jo grūti prognozēt, kas notiks. Pie tam jādomā ne tikai, kā pats brauksi, bet jācenšas izskaitļot, kā rīkosies priekšā braucošais. Kurā brīdī bremzēs, kādas trajektorijas brauks, jo no tā atkarīga arī mana rīcība. Speciāli virsū triekties nevar, bet, kad brauc viens aiz otra 10 centimetru attālumā, milisekundi nokavējot ar bremzēšanu, ieskriesi aizmugurē. Ātrums trasē visu laiku ap 100 km/h, un maksimālo ātrumu kartings sasniedz pāris sekundēs. Paātrinājums tik liels, ka īsu brīdi pat neapjēdz, kas notiek. Kad beidzot pieslēdzies, ir līkums, kura izbraukšanai jāpieņem pareizais lēmums.”

Ar paštaisītu kartingu

Kaspara gaitas sportā sākušās, pateicoties tēva Kārļa ierosmei, kurš ar kartingiem saistīts kopš 1974.gada. Pirmo reizi sēdies pie šī braucamā stūres, nebūdams 12 gadus vecs.

“Mācījos Cēsu 1.vidusskolā, un darbmācības skolotājs Vilhelms Kaņeps nolēma iedzīvināt skolā šo sporta veidu. Pats savām rokām uzmeistaroja kartingu, kas mūsdienās būtu ļoti eksotisks. Rāmis bija izliekts un metināts no caurulēm, izveidots improvizēts sēdeklis, kur sēdēt nācās uz dēlīša, kas pat nebija piestiprināts un brauciena laikā līkumos slīdēja ārā. Riepas izgatavotas no lietotām lidmašīnu riepām, braucamais unikāls, bet mums, puikām, bija vienalga, galvenais braukt! Skolotājs aicināja pieteikties, un bija neaprakstāms prieks, kad mani uzņēma braucējos,” atceras Kārlis.

Turpat pie skolas apgūtas pirmās iemaņas, un, vēl nesasniedzot 12 gadus, braucis startēt sacensībās. Tās notikušas Smiltenē, un kā jaunākajam sacensību dalībniekam pasniegta balva – konfekšu kaste “Karameles šokolādē”.

Kad skolotājs Kaņeps devies pensijā, iestājusies pauze. Viņa vietā nāca skolotājs Kārlis Pļavnieks, un pamatskolnieks Kārlis devies pie vārdabrāļa ar lūgumu turpināt.

“Taču viņš ar tehniku nebija uz tu un teica, lai es visu organizēju, viņš rūpēsies, lai būtu nauda, lai tiekam uz sacensībām. Sarīkojām atlases konkursu, pieņēmām brau­cējus un darbojāmies. Iz­veidojās laba komanda, Latvijā bijām starp labākajiem tūlīt aiz Kandavas un Mālpils. Bija arī labs tehniskais nodrošinājums, te paldies motobraucējam, cēsniekam Inesim Lapiņam, kurš samācīja, kā tikt pie rezerves daļām. Viņš teica, ja gaidīsi, nekas nebūs, jāliek par sevi zināt. Jābrauc uz DOSAF galveno mītni Rīgā, jāiet kabinetā trešajā stāvā, kur sēdēja “oficieru madāmas”, un jāpiesakās. Aizbraucu, uzgāju, pateicu, ka mani sauc Kārlis, esmu no Cēsīm, vajag rezerves daļas. Protams, pirmajā reizē nekāda rezultāta, bet Inesis teica, ka jā­brauc regulāri, pēc kāda laika mani pazīs un daļas būs. Tā arī bija! Ik pa laikam vienkārši aizbraucu līdz Rīgai, aizgāju, parunājos un braucu mājās. Detaļām tolaik bija sadale, mēs bijām vieni no pirmajiem, kam tās tika iedalītas,” atceras Kārlis.

Kartingi kļuvuši par viņa aizraušanos uz mūžu, un, pašam beidzot sportiskās gaitas, to pārmantojis dēls.

Ātrums, dinamika, cīņa

Kārlis stāsta, ka agrāk trases bijušas ļoti daudzās pilsētās, diemžēl liela daļa vairs nepastāv. Ir trase Madonā, Kandavā, Ro­pažos, tiek atjaunota Smiltenē, šogad tur ieplānotas sacensības. Iecerēts atjaunot trasi Daugavpilī.

“Esmu runājies par trases izveidi Cēsīs, jo tā pilsētai būtu ienesīgs pasākums,” saka Kārlis. “Uz sacensībām atbrauc 150 – 200 braucēju, katram līdzi mehāniķis, ģimenes, kopumā ierodas apmēram pustūkstotis cilvēku. Sacen­sības notiek divas dienas, tajā laikā visas viesnīcas tuvākā un tālākā apkaimē rezervētas, cilvēkiem vajag ēst, iepirkties, tas dod pienesumu vietējai ekonomikai.”

Kamēr trase Cēsīs vēl tāls sapnis, cēsniekiem jātrenējas un jā­startē citās. Kaspars atzīst, ka ir trases, kas padodas labāk, un tās, kas ne pārāk: “Madonas trase man joprojām ir nezināmais, katru reizi atklāju kaut ko jaunu. Kandavā vai “3×3” trasē Ropažos vienmēr veicas labāk. Man patīk braukt jaunās trasēs, kaut kā ātri spēju adaptēties, izprast tās. Patīk ielu sacensības Jelgavā, līdzīgi kā F1 Monako ielās. Daudziem bail, jo trase bīstama, piesitoties pie apmales, var sabojāt kartingu. Tur jābrauc ļoti precīzi, ļoti stabili un nav jābūt pašam ātrākajam, lai uzvarētu. Tur trases konfigurācija vienmēr mainās, es ātri to apgūstu un esmu izvairījies no lieliem negadījumiem. Galvenais– finišēt. Bija sacensības, kad visu laiku biju sestais, bet trīs priekšā braucošie netika galā ar trasi, avarēja, un finišēju trešais. Pats interesantākais, ka visi avarēja vienā vietā.”

Tēvam un dēlam ir daudz stāstu par sacensībām, kartingiem, tāpēc abi gatavi pamācīt tos, kuri vēlētos ko uzzināt par šo tehnisko sporta veidu, varbūt pamēģināt tajā spēkus.

“Cilvēkiem nav priekšstata, kāds domā, ka tur nekā nav, bet kartingu sacensības ir kā mazā pirmā formula, tur ir ātrums, dinamika, cīņa,” saka Kaspars.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pozitīvas emocijas un vērtīga pieredze

07:22
23.12.2024
13

Kā rakstīts, Latvijas florbola izlase aizvadīja savu veiksmīgāko pasaules čempionātu, pirmo reizi iekļūstot pusfinālā un turnīru noslēdzot augstajā 4.vietā. “Druva” sazinājās ar cēsnieku Pēteri Trekši, kuram šis bija ceturtais pasaules čempionāts, viņš jau vairākas sezonas spēlē Somijā, tagad klubā “Classic”. Jautāts, vai viegli pēc tik intensīva turnīra atgriezties ikdienā, Pēteris citē kādu izlases spēlētāju, kurš […]

“Apse” revanšējas un izcīna “Cēsu kausu”

07:20
22.12.2024
15

Ar komandas “Apse” uzvaru noslēdzās cīņa par Cēsu ceļojošu kausu basketbolā. Finālā viņi ar 84:62 pārspēja komandu “Metālu pasaule”. Šogad turnīram pieteicās četras komandas, kas vispirms izspēlēja apļa turnīru, lai noskaidrotu pusfināla pārus. Jau rakstījām, ka pirmo vietu ieņēma “Metālu pasaule”, uzvarot visās trijās spēlēs, otrajā vietā – “Apse”, trešajā “Skārdnieks M”, ceturtajā – CPSS […]

Esterei Volfai bronza

06:47
20.12.2024
36

Veiksmīgi pirmo IBU Junioru kausa posmu aizvadījušas Cēsu pilsētas Sporta skolas biatlonistes Estere Volfa un Elza Bleidele. Īpaši labi veicās Esterei, kura sprinta distancē kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Šobrīd Estere junioru kausa kopvērtējumā ir otrajā vietā, Elza – 32.vietā. Sacensības notika Itālijā, biatlonistes startēja individuālajā distancē un divās sprinta distancēs. Jau pirmajā sacensību […]

Latvijas florbolisti – ceturtie pasaulē!

06:46
19.12.2024
29

Lai arī Latvijas florbola vīriešu izlasei neizdevās aizsniegties līdz medaļām, izcīnītā ceturtā vieta ir līdz šim augstākais sasniegums. Šoreiz ceļā uz pusfinālu nācās pārvarēt Šveices komandu. Pasaules čempionātos abas izlases bija tikušās septiņas reizes, un visas septiņas pārāki bija Šveices florbolisti. Šogad florbola eksperti jau turnīra laikā norādīja, ka šveicieši nav tik stipri kā iepriekš, […]

Notikumi jaunatnes florbola čempionātā

06:19
18.12.2024
53

Kā veicās jaunajām Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) komandām Latvijas jaunatnes florbola čempionātā? Puišu konkurencē U18 grupā tabulas otrajā pozīcijā ir CPSS komanda, kas pēdējā spēlē izbraukumā ar 5:2 pārspēja komandu “Ogre/ Lielvārde”. Lai arī pirmajā trešdaļā mājinieki panāca 2:0, spēles turpinājumā vārtus guva tikai cēsnieki, izcīnot piekto uzvaru septiņās čempionāta spēlēs. Ar vārtu guvumiem […]

Vieglatlēti sāk ziemas sezonu

06:42
13.12.2024
54

Starpsezonas laiks paskrējis, vieglatlētiem sākusies ziemas sezona ar sacensībām sporta manēžās. “Druva” jautāja trenerim Mārim Urtānam, kā ziemas sezonai gatavojas Cēsu Vieglatlētikas kluba atlēti, no kuriem gandrīz visi pārstāv arī Cēsu pilsētas Sporta skolu (CPSS). Viņš neslēpj, ka treniņu apstākļi nav mainījušies un maz ticams, ka tuvākajā laikā mainīsies. Var atgādināt, ka ziemas sezonā viegl­atlētiem […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi