Priekuļu slēpošanas – biatlona bāzē allaž ir kāds jaunums, kas uzlabo sportistu treniņu ciklu. Šajā vasarā tur trenējās Latvijas izlases biatlonisti, kuru nodarbībās tika iekļauti vingrinājumi, ar kādiem sportisti nebija saskārušies. Sporta aktīvists Mārtiņš Niklass viņiem un arī citiem interesentiem vadīja nodarbības ar piekarsistēmām. Pats izgājis mācības un ieguvis sertifikātu, tagad gatavs palīdzēt arī sportistiem.
M. Niklass stāsta, ka tas nav nekas jauns. Latvijā šī vingrošanas sistēma, kas Amerikā zināma kā TRX, citviet ar citiem nosaukumiem, ienāca pirms apmēram trim gadiem. Internetā rodamā informācija vēsta, ka šo metodi 1990. gadā radījis amerikānis Rendijs Hetriks, kurš, dienot jūras spēkos, izdomājis, kā no karatē siksnām un izpletņu auduma var izveidot vingrošanai lietderīgu iekārtu, kurai ir viens piekares punkts. 2005. gadā piekarsistēmu sāka ražot pārdošanai,
tā ātri kļuva populāra ne vien ASV, bet arī Eiropas valstīs. Daudzu valstu sportisti to regulāri izmanto treniņos.
M. Niklass stāsta, ka tā balstīta fizioterapijā, būtība ir vienkārša – cilvēks strādā ar sava ķermeņa svaru: “Ja sver simts kilogramus, nodarbini sevi ar simts kilogramiem, ja 30 kilogramus -strādā ar 30. Šajos vingrinājumos cilvēks izpilda kustības, kas atbilst realitātei. Tas nav tas, kas svaru zālē pildīt kādu iedomātu kustību, kādas dzīvē nav.
Ir vingrinājumi, kas jāpilda uz vienas kājas, līdz ar to spēka un noturības trenēšana jākombinē ar līdzsvaru, koordināciju, lokanību. Svarīgi, ka šajos vingrinājumos strādā dziļie muskuļi, kas biroja cilvēkiem ikdienā netiek nodarbināti. Arī sportistiem, kuru muskuļi it kā pieraduši pie cikliskajām slodzēm, šajos vingrinājumos var nodarbināt muskuļus, kas nestrādā sacensībās vai parastajos treniņos. Šie vingrinājumi der visam, arī spēka attīstīšanai, traumu profilaksei. Kopumā vingrinājumu ir vairāki simti, tajos tiek variēts ar amplitūdu, intensitāti, atkārtojumu skaitu. Ar piekarsistēmām var trenēties ikviens neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības.”
Internetā var noskatīties video instrukcijas, pasūtīt piekarsistēmas, taču M. Niklass iesaka nedarīt to tikai tāpēc, ka tas tagad nāk modē, jo iespējams pat gūt traumas. Ir vajadzīgs speciālista skats, viņš palīdz apgūt šo darbošanās veidu, pakoriģē un varbūt piespiež izdarīt vairāk, nekā pats būtu darījis.
M. Niklass norāda, ka svarīga ir vingrojumu izpildes tehnika: “Pareizi visu izpildot, šie vingrojumi der ikvienam neatkarīgi, kādā sporta veidā cilvēks darbojas. Katrā sporta veidā tiek nodarbinātas citas muskuļu grupas. Tāpēc jātaisa vingrinājumi muskuļiem, kas ikdienā netiek nodarbināti. Šī ir iespēja mainīt sportistu ierasto treniņu ritmu, kurā viņi dažbrīd jau strādā ar rutīnu. Te ir kaut kas atšķirīgs, sportists tiek izrauts no ikdienas, tāpēc dara to piedomājot, kas nav mazsvarīgi.”
Piekarsistēmu priekšrocība ir arī to mobilitāte. Siksnas var paņemt līdzi jebkurā izbraukumā, nepieciešamības gadījumā iekārt durvju aplodā un darboties. Tas īpaši noderīgi sportistiem, kuri ir treniņnometnēs, izbraukuši sacensībās.
Šos vingrinājumus izmēģinājis arī orientierists Andis Malējs, kurš atzīst, ka noteikti darbosies ar šo sistēmu vēl: “Jau kādu brīdi domāju, kā papildus trenēties, jo skriešanā tiek attīstīti ļoti specifiski muskuļi, kā arī agrāk gūtās traumas liek par sevi manīt. Pēc pirmā treniņa šķiet, ka TRX ir ļoti piemērots, jo stundas laikā izgāju cauri gandrīz visām muskuļu grupām. Turklāt slodze ir līdzīga vai pat lielāka, nekā strādājot ar trenažieriem. Treniņš Mārtiņa Niklasa vadībā bija ļoti intensīvs ar pāris nelielām pauzēm, lai padzertos. TRX noteikti ir noderīgs skrējējiem/orientieristiem, jo ir arī specifiski skrējēju vingrinājumi. Domāju, nevienam TRX par skādi nenāktu, vismaz cilvēku ar sūdzībām par muguras sāpēm būtu krietni mazāk.”
Jānis Gabrāns
Komentāri