Pirms dažiem gadiem par cīņas sporta aktivitātēm Cēsīs rakstījām samērā daudz, tad iestājās zināms pieklusums. Tolaik izveidotajam cīņas sporta klubam nācās atstāt treniņiem un sacensībām piemērotās telpas, tomēr izrādās, treniņi turpinās, jaunieši ar panākumiem startē sacensībās.
Tiesa, notikusi nosaukuma maiņa, tagad tas saucas “Paula Budovska Latvijas centrālais cīņas klubs/ Cēsis”, toties cīkstoņi ieguvuši pastāvīgo mājvietu zālītē Dzintara ielā, telpās, kur savulaik darbojās kultūras biedrība “Harmonija”. Treneris Andis Ruicis stāsta, ka cīkstoņi pusotru gadu mētāti no vienas vietas uz otru: “Beidzot izskatās, ka situācija nostabilizējies, esam ieguvuši savas telpas, par ko paldies pašvaldībai. Kopīgiem spēkiem veicām nelielu pārbūvi, lai telpa būtu lielāka, ieklājām cīņas paklāju, tagad varam pilnvērtīgi trenēties, ir arī neliela trenažieru zāle.”
No iepriekšējā kluba pārmantota klinšu siena, kas drīzumā tiks uzstādīta, jo esot interese par šo iespēju. Lai arī pārmaiņu laikos daļa jauno cīkstoņu pazuda no aprites, vietā nākuši jauni, un nodarbības turpinās. Kluba darbībā palīdz arī uzņēmējs Juris Bērziņš, šī sporta veida piekritējs, viņš arī labprāt ierodas uz treniņiem. Cīņas klubā darbojas vairākas grupas, sākot no bērnudārza vecuma līdz tiem, kuri jau ilgāku laiku kaut ko darījuši šajā sporta veidā un joprojām grib būt aktīvi.
J. Bērziņš saka, ka kluba treniņu zāle ir vieta, kur var nākt tie, kuri grib padarboties, kuriem vajag šo tiešo kontaktu, divcīņas: “Nav obligāti jābūt cīkstonim, var nākt ikviens, kurš grib izvingroties, izkustināt ķermeni. Redzam, ka šo vietu labi novērtē pavisam mazo cēsnieku vecāki. Kā zinām, pēc mileniuma bērniem nāk superaktīvie, tāpēc ir vecāki, kuri mazuļus pēc bērnudārza ved uz treniņiem, lai bērni izlādē enerģiju. Te viņi iemācās krist, velties, cienīt citus, kļūst lokanāki, un tas viss noderēs dzīvē.”
Klubā uz treniņiem gaida bērnus no četru gadu vecuma. Mazajiem sākumā ir tikai vispārējā sagatavotība, vien vēlāk sāk apgūt cīņu. Turpinot tradīcijas, Cēsīs tiek apgūta gan brīvā cīņa, gan grieķu – romiešu cīņa.
Klubā trenējas arī dažas meitenes, kas rāda labus rezultātus. Kitija Lāce -viena no viņām – šovasar kļuva par Latvijas Jaunatnes olimpiādes čempioni brīvajā cīņā. Klinta Kokarēviča savā svara kategorijā bija sestā.
Kluba audzēkņi labi startēja Latvijas Cīņas federācijas meistarsacīkstēs kadetiem. Čempionu titulus savās svara kategorijās izcīnīja Viktorija Semerikova, Estere Sudraba, K. Kokarēviča bija ceturtā, Edgars Juriksons – septītais.
Junioru čempionātā Daugavpilī Matīss Dreimanis savā svara kategorijā izcīnīja sudraba godalgu.
Meistarsacīkstēs jauniešiem, kas notika Rīgā, K. Kokarēviča izcīnīja otro vietu.
Tas parāda, ka arī mazpilsētā var izaugt labi cīkstoņi, un arī iepriekšējos gados allaž bijis kāds, kurš plūcis laurus ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskās sacensībās. Te var minēt brāļus Lūkinus, kuri šobrīd pilnveido savas prasmes Rīgā.
Treneris norāda, ka sasniegt labus rezultātus var, bet, pirmkārt, pašiem jauniešiem jāgrib iet uz mērķi, otrkārt, ne mazāk svarīgs ir vecāku atbalsts. Ceļā uz mērķi svarīgi ir arī regulāri piedalīties sacensībās.
“Neesmu mainījis nosacījumu, ka vismaz divas reizes mēnesī jāizbrauc uz kādām sacensībām. Tas dod iespēju tikt pie citiem sparinga partneriem, tikties ar spēcīgākiem sāncenšiem, bet tikai tas palīdz pilnveidoties. Dalība mačos svarīga arī tāpēc, ka treniņos nekad negūsi to atdevi, azartu, emocijas, ko sacensībās. Tur tu redzi savu reālo varējumu,” saka treneris.
Cēsu kluba cīkstoņi ne tikai brauc uz sacensībām, bet gatavi tās arī uzņemt. Cēsis no sacensību aprites nav izkritušas. Tā 26.oktobrī Cēsu 2.pamatskolā notiks Igaunijā populāro cīņas sporta sacensību “Nublust Nabiks” IV posms, kurā cēsnieki vienmēr piedalījušies ar panākumiem.
Komentāri