Cēsu stadionā un arī slēpošanas – biatlona kompleksā Priekuļos vakaros sportot gribētāju netrūkst.
Ja ierasti tur darbotos Cēsu Sporta skolas slēpošanas un biatlona nodaļas audzēkņi, tagad uz slēpēm kāpj arī basketbolisti, florbolisti. Komandu sporta veidu treneri meklē iespējas nodarbināt audzēkņus, lai uzturētu viņu fizisko kondīciju.
Slēpo, slido, darbojas stadionā
Basketbola nodaļas treneris Reinis Rudzītis stāsta, ka viņš ar audzēkņiem divreiz nedēļā braucot slēpot un vēl divas dienas slidot, spēlēt hokeju. Arī tas esot svarīgi, jo jaunie īsti nemākot ne slēpot, ne slidot.
“Tagad ir iespēja apgūt ko jaunu, kas kādreiz dzīvē noteikti noderēs,” saka R. Rudzītis. “Jādomā, kā bērnus noturēt sportā. Viņi nākuši uz basketbolu, bet bumbu jau krietnu laiku rokās neesam turējuši. Tomēr prieks, ka audzēkņi ir aktīvi, visi centīgi nāk uz treniņiem. Atkrīt tikai daži, kurus vecāki nevar izvadāt, jo dzīvo tālāk no pilsētas.”
Arī treneris Viktors Brizgalovs stāsta, ka viņa audzēkņiem treniņi turpinās gan stadionā, gan izmantojot citas iespējas: “Aktivitāte ir nedaudz zemāka nekā laikā, kad treniņi notiek zālē. Protams, ir arī objektīvi iemesli, kāpēc jaunieši neatnāk, bet pamatsastāva spēlētāji ierodas regulāri. Acīmredzot viņi saprot, ka kaut kad ierobežojumi beigsies un tad jābūt vismaz labā fiziskā formā.”
Arī treneriem šis ir izaicinājumu laiks, jāizdomā, ko darīt, kā audzēkņus nodarbināt treniņos. Parasti šajā laikā ir sacensības, izbraukumi, treniņi, tagad no tā nekā. V. Brizgalovs atzīst, ka visvairāk trūkst iespēju strādāt ar bumbu, tāpēc atliek gaidīt, kad nokusīs sniegs, lai varētu trenēties vismaz āra basketbola laukumos.
R. Rudzītis ir arī pieaugušo basketbola komandas “Cēsis/ Cēsu Sporta skola” menedžeris. Viņš atklāj, ka komandai patlaban lielā pauze: “Ar lielo komandu kopā uz treniņiem brīvā dabā nenākam. Komandas kodolu veido tie, kuri ikdienā strādā Rīgā, nebūtu pareizi aicināt viņus braukt uz Cēsīm, lai kādu stundu kopā darbotos ārā, veicot kaut ko ar basketbolu nesaistītu. Tāpēc katrs darbojas individuāli, kādas nu kuram ir iespējas. Ir iespējams sazināties ar fizioterapeitu, lai pārrunātu, ko un kā labāk darīt.”
Var jau individuāli trenēties, bet basketbolu nespēlē individuāli, tas ir komandas sporta veids, un tur svarīgs darbs ar bumbu. Kad vēl varēja darboties zālē viens pret viens ar treneri, lielās komandas spēlētāji brauca uz treniņiem, bija stingri sadalīts laiks, cikos kurš ierodas, tad pusstundu bija treniņš zālē ar bumbu, pēc tam vēl pusstundu fiziskie treniņi brīvā dabā.
“Tad varēja censties uzturēt bumbas sajūtu, metiena tehniku, tagad tā nav, būs vajadzīgs laiks, lai to atgūtu. Arī bērniem metiena tehnika pazūd, skaidrs, ka viņiem būs kritums meistarībā,” norāda R. Rudzītis.
Sezonas, visticamāk, beigušās
Lai arī oficiāli vēl nav paziņots par sezonas atcelšanu, kas tā īsti nemaz nesākās, treneri domā, ka tas ir vienīgais pareizais solis.
Šogad LBL3 jeb reģionālajā basketbola līgā, kurā spēlē “Cēsis/ Cēsu Sporta skola”, bija pieteikušās 25 komandas, vien dažas komandas izspēlēja trīs spēles, pārējās tikai divas, vienu, daža pat nevienu. BK “Cēsis/Cēsu Sporta skola” čempionātā aizvadīja vienu spēli, kurā ar 83:51 pārspēja Rugāju Sporta centra komandu.
“Tātad, lai noslēgtu sezonu kaut saīsinātā versijā, jāaizvada ļoti daudz spēļu, ko nav iespējams noorganizēt īsā laikā, turklāt vēl absolūti nav skaidrības, kad ierobežojumi tiks mazināti. Un nevar taču nākamajā dienā pēc to atcelšanas sākt spēles, būs vajadzīgas vairākas nedēļas, lai komandas atgūtu iemaņas. No čempionāta rīkotājiem izskanēja, ka varētu notikt divas trīs spēles nedēļā, bet amatieru komandām tas nav iespējams, jo visi spēlētāji strādā, viņi to nevar. Mana pārliecība, ka šī sezona beigusies, jo spēlēt kaut kad vasarā arī nav lielas jēgas. Labāk vasarā sākam pilnvērtīgi gatavoties nākamajai sezonai, kurai beidzot vajadzētu notikt plānotajā apjomā,” saka R. Rudzītis.
Komentāri