“Strīķupes Stirnu bukā” dažādās distancēs uz starta stājās pāris tūkstoši skrējēju.
Latvijas čempionāts
Garākās distances “Vilks” dalībnieki cīnījās par Latvijas čempionāta medaļām ultragarajos taku skrējienos. 72 kilometru garo distanci, kas startēja Līgatnē, bet finišēja Raiskuma pagastā, visātrāk veica drustēnietis Artūrs Vadzis (“Pulsometrs.lv”/ “Osveikals.lv”/ “Trailvienība”), ceļā pavadot piecas stundas 48,01 minūti. Šī Artūram ir otrā uzvara Latvijas čempionātā ultragarajās distancēs, viņš ātrākais bija arī 2020.gadā. Čempionāts ultragarajās distancēs notiek sesto gadu, viņa kontā līdztekus divām uzvarām ir viena otrā vieta, viena trešā, kā arī piektā un sestā vieta.
Šoreiz viņš par divām minūtēm un 24 sekundēm apsteidza Andri Ronimoisu (“Inov8”/ “Osveikals.lv”/ “Rieksti”), bet trešās vietas ieguvējs Artūrs Pauliņš (“Scott Running Latvia”) no uzvarētāja atpalika par vairāk nekā 12 minūtēm. Vēl var minēt, ka 18.vietā absolūtajā vērtējumā Kaspars Krēvics (“Noskrien Cēsis”), kuram 15.vieta savā VL1 grupā. Kopumā šajā distancē finišēja 159 skrējēji, un pēdējie distancē pavadīja vairāk par 13 stundām.
Artūrs Vadzis “Druvai” atzina, ka par uzvaru nācies pacīkstēties, bet tā tomēr nākusi nedaudz vieglāk nekā 2020.gadā, kad otrās vietas ieguvējs atpalika tikai pusotru minūti. Artūrs gan atklāj, ka šogad distances pirmajā pusē par uzvaru neesot domājis, jo Andris Ronimoiss pirmajos kilometros jau iekrājis ievērojamu pārsvaru: “Kad uzzināju, ka viņš priekšā piecas vai sešas minūtes, sapratu, ka panākt nevaru, un turpināju skriet savā tempā. Pat pēc 45 kilometra viņa pārsvars bija vairāk nekā sešas minūtes, tad nu domāju, kā nosargāt otro vietu, jo aiz muguras bija spēcīgi konkurenti Artūrs Pauliņš un Jānis Kūms. Biju pārsteigts, ka apmēram 53. kilometrā man pateica, ka Andris priekšā vairs tikai minūtes trīs, un pēc neilga laika viņu ieraudzīju. Arvien vairāk tuvojos, redzēju, ka Andris izskatās bēdīgi, domāju, konkurents vairs nebūs. Taču, kad apdzinu, viņš dabūja otro elpu un nelaida mani prom. Kādus desmit kilometrus turpat aiz muguras bija, man arī spēki gāja mazumā, un tā jau bija cīņa vairāk ar sevi. Drošības sajūta par uzvaru iestājās kādus trīs kilometrus pirms finiša, kad kāpumos Andri aiz sevis vairs neredzēju. Sapratu, ka būs!”
Skrējējs stāsta, ka katrs distancei izvēlas savu taktiku un viņējā līdz šim vienmēr atmaksājusies. Viņš sākot piesardzīgāk, tad “ieslēdzot” savu tempu, ko cenšoties turēt.
“Kad parādījās cerība, ka varu Andri noķert, tad sākās tā īstā sacensība. Taču vienmēr ir jāsaprot robeža, ko vari un ko nevari,” norāda A. Vadzis.
Ar sasniegto rezultātu esot apmierināts. Plānojis kilometru skriet nedaudz zem piecām minūtēm, tas arī izdevies.
Viņš arī stāsta, ka trase bijusi ļoti laba: “Augstuma metru savācās krietni daudz, apmēram 1500 metri. Kāpumi gar Amatu, pie Cēsīm jāuzskrien Ozolkalnā, tad lejā pa Žagarkalnu, augšā – Cīruļkalnā. Tomēr var teikt, ka trase bija ātra, jo sausa atšķirībā no iepriekšējā gada. Šoreiz kājas neslīdēja dubļos. Nebija daudz grants ceļu vai asfalta, laba trase taku skriešanai.”
Artūrs ir viens no retajiem, kurš piedalījies ultragarajās distancēs visos līdz šim notikušajos Latvijas čempionātos, vienmēr finišējot sešniekā. Viņš neslēpj, ka ir patīkami atskatīties uz paveikto, viņam patīkot Latvijā skriet garās distances.
Jautāts par konkurentiem, Artūrs stāsta, ka jauni vārdi ienāk reti: “Šogad ultragarajā distancē debitēja orientierists Artūrs Pauliņš, kurš ir spēcīgs skrējējs, ko apliecina izcīnītā trešā vieta. Pirms sacensībām viņš bija lielais nezināmais, daudzi uzskatīja, ka Artūrs pat varētu uzvarēt. Taču kopumā jau vadošie skrējēji ir vieni un tie paši, lai gan visi spēcīgākie reti kad piedalās, jo katram savi sacensību plāni. Kopējais līmenis mūsu skrējējiem ir augsts, tāpēc čempionātos spēcīga konkurence.”
Uzvara Latvijas čempionātā A. Vadzim dod tiesības pārstāvēt Latviju 2023.gada kalnu un taku skriešanas Pasaules čempionātā, kas jūnija sākumā plānots Austrijas kalnos Insbrukā.
Šogad vēl priekšā esot gada galvenais starts, sacensības “Ultra Pirineu” Spānijā 1.oktobrī, kas, pēc Artūrs teiktā, ir īsta kalnu ultra. Uz starta stāsies 1300 skrējēju, lai veiktu 100 kilometru distanci ar 6600 augstuma metriem.
“Stirnu buks” pie Strīķupes
Latvijā populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” šīs vasaras piedāvājumā trīs posmi, kā viņi paši saka, “Trejbuks”. Tas tāpēc, ka gada sākumā vēl tika atdots iepriekšējās sezonas “parāds”, kad pandēmija liedza īstenot ieplānoto. Trejbuka pirmais posms “Strīķupes Stirnu buks” bija Cēsu novadā.
Jau ierasti posma ietvaros notika Skolēnu čempionāts, kur ātrāko skolu konkurencē sestajā vietā Cēsu 1.pamatskolas skrējēji.
Atsevišķās grupās šāds veikums: U10V grupā 8.vietā Gustavs Krieviņš (Cēsu 2.pamatskola); U10S grupā 7.vietā Alise Krastiņa (Cēsu 1.pamatskola/ Frozen); U12V grupā 2.vietā Jānis Turlajs (Straupes pamatskola), 5. Kristiāns Ezeriņš (Vecpiebalgas vidusskola), 7. Bruno Kārkliņš (Stalbes pamatskola/ Valmieras Sporta skola); U12S grupā 2.vietā Adele Šlēžiņa (Cēsu 1.pamatskola/ “Bērzkrogs Auto”), 7. Nellija Puriņa (Pastariņa sākumskola/ “Dako Ziemeļvidzeme”); U14S grupā 3.vietā Līva Lielbārde (Vecpiebalgas vidusskola), 7. Annija Krieviņa (Cēsu 2.pamatskola); U16V grupā 7.vietā Emīls Eglīte (Priekuļu vidusskola).
Tomēr kopumā jāatzīst, ka samērā maz skrējēju no novada skolām, īpaši ņemot vērā, ka sacensības notika pašu novadā.
Vēl nedaudz par rezultātiem citās seriāla distancēs. Distancē “Vāvere” trešajā vietā absolūtajā vērtējumā Kaspars Vīksne (“Supervaroņi”).
Distancē “Zaķis” absolūtajā vērtējumā sestajā vietā Jānis Olengovičs (“Pūpolegles”), bet savā VZ2 grupā viņam ceturtais rezultāts. Sestais ātrākais šajā grupā Agris Krūmiņš (“Scott Running Latvia”). Grupā VZ1 6.vietā Edijs Dzalbs (“Scott Running Latvia”); SZ2 grupā 4. Jolanta Krastiņa (Cēsis); SZ3 grupā 3. Anita Ieviņa (“Noskrien Cēsis”); VZ4 grupā 2.vietā Uģis Dančauskis (“TRX Cēsis”), 3. Ivars Oraševskis (Auciems); SZ4 grupā ātrākā Žanete Leimane (“TRX Cēsis”).
Distancē “Stirnu buks” SB3 grupā 2.vietā Elita Zālīte (“TRX Cēsis”), 5. Iveta Zāģere (“Meridiāns”).
Nākošais posms 10.septembrī Tērvetē, Dobeles novadā, bet trešais 1.oktobrī Lielajā ciemā, Tukuma novadā.
Komentāri