Cēsu zvanu ansambļa trīs gadu jubilejas koncerts “Ticība, cerība, mīlestība” Cēsu Sv. Jāņa baznīcā pulcēja necerēti daudz skatītāju. Aizņemta bija lielākā daļa sēdvietu, un par tik kuplu klausītāju pulku bija pārsteigti visi kolektīva dalībnieki.
“Tas bija šoks, pat izsita no sliedēm,” atzīst kolektīva vadītāja Tabita Marhela. “Tiešām, nebijām gaidījuši tādu interesi. Iespējams,
daudzi mūs bija dzirdējuši jau agrāk un nāca klausīties atkal. Acīmredzot tā emocionālā un garīgā piepildījuma, ko dod šāds koncerts, cilvēkiem ikdienā pietrūkst.”
Ja arī ansambļa dalībniekiem bija
satraukums, tas izzuda līdz ar pirmajām notīm. Skanēja gan populāras, gan mazāk zināmas melodijas, un varēja tikai priecāties par zvanu ansambļa iespējām. Dažos skaņdarbos skanēja tikai zvani, citos talkā nāca citi instrumenti – čells (Ilze Petrovska), trompete (Tarmo Sildniks), perkusijas (Jānis Sildniks), bet Emijas Liepiņas skanīgā balss un ģitāras spēle lieliski saskanēja ar zvanu skaņām. Skaņdarbiem pa vidu skanēja lūgšanas un lasījumi no Bībeles, savijot koncertu vienā veselumā. Skatītāji priekšnesumu uztvēra kā vienotu uzvedumu, nevis dziesmu atskaņojumu, savu pateicību ar aplausiem paužot tikai, koncertam pilnībā izskanot.
“Arī tas bija pārsteidzoši, jo citos koncertos pēc katras dziesmas aplaudē. Te laikam visi saprata, ka šis ir vienots vēstījums,” atzina T. Marhela.
Ansamblis vēl vairākas dienas pēc koncerta saņēmis labus vārdus. Klausītāji uzsvēruši, ka ansamblis parūpējies, lai viens svētdienas vakars tik daudziem cēsniekiem būtu īpašs. Lai arī zvani tovakar izskanējuši, tie turpina skanēt sirdīs.
“Tas liecina, ka mērķis ir sasniegts, jo tieši gribējām šajā tumšajā laikā, kad ir tik daudz problēmu, tik daudz negatīvā, iedot gaišu pacēlumu. Atgādināt, ka ticība, cerība, mīlestība joprojām pastāv.
Esam paveikuši lielu darbu, un patiešām ir gandarījuma sajūta. Koncertā bija daudz jaunu skaņdarbu, kuri ir sarežģītāki nekā tie, ko atskaņojām, kad sākām darboties. Viss izdevās teicami, tātad ir izaugsme, nestāvam uz vietas. Ja ir šāds klausītāju atbalsts, ir vērts turpināt strādāt vēl labāk,” atzīst T. Marhela.
Zvanu ansambļa mājvieta ir Cēsu baptistu draudze, un vairums dalībnieku ir no tās, kolektīvā ir arī citu draudžu pārstāvji. Trīs gadi pagājuši ātri, tajos spēlēts ļoti daudz koncertu, un kolektīva vadītāja atzīst, ka katrs no tiem bijis īpašs. Spēlēts daudzviet Latvijā, tālākais brauciens bijis uz Ventspili. Daudz spēka un izturības prasot gada nogale, jo Adventes un Ziemassvētku laikā koncertu ir daudz, reizēm pat divi dienā. Arī šogad jau no novembra beigām līdz pat gadu mijai gaidāma aktīva koncertdarbība.
“Šādās reizēs brīžiem liekas, ka vairs nav spēka, bet pēc tam ir gandarījums, ka varam sagādāt cilvēkiem prieku un padarīt viņu dzīvi gaišāku. Ir fizisks nogurums, toties tam pāri –
emocionāls pacēlums,” saka T. Marhela.
Līdz šim kolektīvs koncertējis Latvijā, bet nākamgad plānoti vieskoncerti ārzemēs. Šogad pie Cēsu baptistu draudzes viesojies mācītājs no māsu draudzes Arhangeļskā, kurš, noklausoties zvanu ansambļa koncertu, uzaicinājis kolektīvu nākamvasar viesoties pie viņiem. Līdzīgs uzaicinājums saņemts no Zviedrijas, un turp kolektīvs posīsies nākamā gada septembrī.
Jānis Gabrāns
Komentāri