Valmierai blakus esošajos Kocēnos jau desmit gadus darbojas SIA “Zirgaudzētava Kocēni”. Turienes staļļos arī valsts ekonomiskā pagrimuma laikā aug kumeļi un zirgi, kurus izdodas pārdot ārvalstu tirgū.
Uzņēmums nav liels, ja vērtē darbinieku skaitu. Ar visu darāmo galā tiek četri cilvēki. Taču zirgaudzētava ir krietni plaša, kad paver staļļu durvis. Pretim raugās ap 80 dažāda vecuma zirgu, kurus pirms pāris gadiem arī daudzi vietējie, bet pašlaik visvairāk skandināvi iegādājas sportam, ģimenes izjādēm un priekam.
“Kādreiz zirgus visvairāk pirka vācieši, tagad minimāli. Treknajos gados labi pircēji bija arī
latvieši. Visi zirgi mums ir labi, tīrasiņu. Cena atšķiras, bet tas atkarīgs no zirga vecuma, prasmēm. Savā starpā jau smejamies, ka pircēju prasība gadu no gada ir nemainīga- vajag smuku zirgu, kas visu mācētu, bet nemaksātu dārgi,” vērtēja “Zirgaudzētava Kocēni” līdzīpašniece Maija Kleinberga un piebilda, ka katram zirgam, kas atrodas Kocēnu staļļos, ir vērtība. Par cenu vienmēr varot runāt, bet turpat izskan arī vispār saprotamais, proti, labs zirgs, ar kuru strādāts trīs, četrus pat piecus gadus līdz tas kļūst par tirgus preci, nebūs lēts.
“Zirgi, kas vecāki par desmit gadiem, tirgus kategorijās vairs netrāpa, bet visus var realizēt, tikai katram sava cena,” noteica Maija, bet piebilda, ka visus desmit gadus, kopš zirgaudzētava ir Maijas un viņas kompanjones Daces Stūres īpašumā, ir domāts par to, kā zirgaudzētavai rast pievienoto vērtību. Tās ir arī nišas un iespējas, kas ļāvušas un ļaus uzņēmumam izdzīvot.
“Izīrējam boksus, apmācām bērnus un pieaugušos, kuri vēlas jāt ar zirdziņu. Ir izveidota šova programma, kurā piedalās meitenes, kuras labi jāj. Un zirgi, kuriem iemācīts pat dejot,” smaidīja Maija un turpināja: “Mūsu zirgi vadā kāziniekus un fotografējas. Ir zinoši un rāmi, piemēroti šādai atpūtai, pasākumiem un aktivitātēm. Ir mums staļļos zirgi, īsti sportisti, piedalās sacensībās Baltijas valstīs. Esam izaudzējuši un pārdevuši zirgus, kuri dzīvo Zviedrijā, Dānijā, Lietuvā. Par dažiem zinām, ka sasnieguši labus sportiskos rezultātus.”
Zirgaudzētavas līdzīpašniece Dace Stūre ir viena no enerģiskajām zirgu audzētājām Latvijā, kas pievērsusies zirgu pajūgu sportam. Augusta nogalē Kocēnos notika pajūgu braukšanas Baltijas kausa izcīņa.
“Pirms desmit gadiem, kad visu sākām, izvirzījām mērķi- ejam uz priekšu, attīstāmies. Rakstīju vienu, otru projektu. Saņēmām SAPARD līdzekļus un Eiropas fondu naudu attīstībai. Rekonstruējām veco stalli, uzbūvējām manēžu, iegādājāmies zirglietas. Soli pa solim. Bija laiks, kad sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu projektus ieviesām ļoti veiksmīgi. Aizņēmāmies naudu, atmaksājām, rakstījām jaunu projektu, saņēmām finansējumu. Žēl, ka pašlaik attīstība ir ierobežota. To neizprotu. Tā pati Eiropa, kas Latvijas laukiem ļāva attīstīties, tagad attīstībai līdzekļus ir apgriezusi. Uzlikti lieli finansējuma koeficienti un piešķirtie līdzekļi aplikti ar nodokli. Tas nozīmē, ka diemžēl paliekam, kur esam,” uzsvēra Dace Stūre.
Vaicāta, kāda ir zirgu ikdiena Kocēnu staļļos, uzņēmuma vadība neslēpj, ka zirgi visu dienu ir cilvēku uzmanības lokā- barošana, došanās ganībās, iejādes. To paspēj izdarīt četri zirgaudzētavā strādājošie. Arī šovasar pašu spēkiem sagatavots siens un skābsiens, nopirktas auzas.
Ilze Kalniņa
Komentāri