Piektdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Zināt svešvalodu liek pati dzīve

Druva
10:13
17.01.2014
47
Macas

Cēsu Pieaugušo izglītības centrā šajā mācību gadā 137 dažādu paaudžu cilvēki apgūst svešvalodas.

“Prast kādu svešvalodu, tā ir dzīves nepieciešamība,” saka centra direktore Daiga Rubene un piebilst, ka vispieprasītākās ir angļu valodas mācības, bet ir grupas, kurās mācās

itāļu, franču, vācu valodu. Apmeklēti bija norvēģu valodas intensīvās apguves kursi, lielākoties tie, kuri mācījās, aizbrauca strādāt uz Norvēģiju.

“Aizvien samazinās to kursantu skaits, kuriem valodā nav priekšzināšanu, bet kursos piesakās tie, kuri vēlas papildināt prasmi, iegūt nākamo zināšanu līmeni,” skaidro Daiga Rubene.

Pieaugušo izglītības centrā

mācības notiek 19 grupās. Nodarbības ir reizi vai divas nedēļā. 53 no tiem, kuri mācās valodas, izmanto Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos mācību kuponus. To vērtība ir 250 lati, ja kursi dārgāki, kursantam pašam jāpiemaksā. Mācību kuponus strādājošie var saņemt ik pa diviem gadiem. Izglītības centrā šajā mācību gadā ir viena kursantu grupa, kas pirms diviem gadiem mācījās par valsts finansējumu, pērn iesākto turpināja par savu naudu, tagad atkal izmanto NVA piedāvāto iespēju.

“Ja ir motivācija vai nepieciešamība zināt valodu, tad cilvēks rod iespēju, un mērķtiecīgi turpina izglītoties. Vienā grupā ir cilvēki, kuri no iesācēja zināšanu līmeņa tikuši līdz augstākajam,” bilst Daiga Rubene.

Jana Paupere māca angļu valodu. Viņa pārliecinājusies, ka motivāciju, kāpēc jāmācās, diktē dzīve. “Migrācijas rezultātā ne vienam vien tagad ir radi, kuri runā angliski. Cilvēki aizvien vairāk ceļo, un svešā vietā noteikti ikviens jūtas komfortablāk, ja saprot valodu. Daudziem arī ikdienas darbā vajadzīgas svešvalodu zināšanas, kaut reizēs, kad atbrauc ārzemju partneri, lai varētu saprast, par ko tiek runāts, prastu pastāstīt par sevi,” stāsta pasniedzēja.

Septembrī viņa sāka strādāt ar cilvēkiem, kam nebija priekšzināšanu, dažs varbūt pirms gadu desmitiem valodu mācījies skolā. Grupā visi kursanti izmanto NVA finansējumu. “Tas cilvēkiem ir izaicinājums. Vakarā pēc darba divas reizes nedēļā nākt mācīties un gatavot mājās uzdevumus – tas noteikti nav viegli,” domās dalās pasniedzēja. Grupā nav tikai cēsnieki, arī interesenti no Pārgaujas, Priekuļu, Raunas

novada.

Pirmo gadu mācoties angļu valodu kursanti apgūst tā saucamo izdzīvošanas līmeni. Iemācās saprast un pastāstīt pašu nepieciešamāko. “Latviešiem noteikti jāmāk angļu valodas alfabēts. Mūsu uzvārdi un vārdi ir sarežģīti, jāprot tos nosaukt pa burtiem,” praktisku padomu dod Jana Paupere.

Sarunā ar “Druvu”priekuliete Daina Slotina atzina, ka uz angļu valodas kursiem atnākusi, jo zināšanas vajadzīgas ikdienas darbā. “”Comenius” projektā braucam pie draugiem citās zemēs, viņi pie mums. Grūti sazināties, ja neko nesaproti. Ne jau vienmēr ir blakus tulks,” pastāsta Daina. Liepēniete Ieva Eglīte kādreiz mācījusies vācu valodu, viņa atzīst, ka angļu valoda ir plašāk izplatīta, tātad var būt vairāk noderīga. “Ja būtu vairāk laika, arī rezultāti mācībās būtu labāki,” saka Ieva. Cēsniece Rita kādreiz skolā mācījusies angļu valodu. Ar gadiem viss aizmirsies. “Kad mācāmies, kaut ko vēl atceros. Vismaz vārdu rakstību, arī pa kādam vārdam. Tiem, kuri sāk mācīties angļu valodu no nulles, noteikti ir ļoti grūti, daudz jāstrādā,” domās dalās Rita. Viņai dēls dzīvo Anglijā, ar vedeklu jāsazinās angliski, tādēļ valodas prasme būs ļoti noderīga. “Arī ceļojumos jūtos neērti, kad jāsazinās ar žestiem,” bilst cēsniece.

Lai kaut ko sasniegtu, jāiegulda darbs. Arī valodas mācīšanās nav nekāda izklaide, kā arī jārēķinās, ka ikdienā pastāvīgi svešvalodu neizmanto. “Ja

sajūt valodas mācīšanās garšu, tad rodas aizrautība mācīties. Vai nav jauki, ja vari klausīties, kaut izlasīt angliski un saprast. Un vēl pietiek uzņēmības izlasīt kādu kaut pavisam mazu grāmatiņu oriģinālvalodā, tad ir neviltots gandarījums un ceļas pašapziņa,” pārdomas izsaka pasniedzēja Jana Paupere.

Pieaugušo izglītības centra direktore Daiga Rubene atzīst, ka uz centru mācīties svešvalodas nāk tie, kuri novērtē priekšrocības, kādas ir mācībām grupā, atraisītai gaisotnei un kam ir motivācija iegūt zināšanas. “Reti kurš, kas sācis mācīties, nepabeidz kursu līdz galam,” saka Cēsu Pieaugušo izglītības centra direktore.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
36

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
27

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
155

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
203

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
86

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
73

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
21
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
39
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
53
3
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi