Brisele Ziemassvētku rotā patiešām ir skaista, domāju, tas ir arī īstākais mirklis, kad uz šo pilsētu doties. Citā gadalaikā to nemaz nevaru iedomāties. Ziemassvētku tirdziņš pilsētas centrā, īpaši izgaismots un mūzikas skaņās tīts vecpilsētas laukums, smaržīgie šokolādes un romantiskie mežģīņu veikaliņi šajā maģiskajā laikā ir īpašs baudījums ikvienam. Noķert sajūtas
Uz Beļģijas galvaspilsētu un Eiroparlamenta (EP) galveno mītni kopā ar citu mediju kolēģiem devāmies pēc parlamenta deputāta Valda Dombrovska ielūguma. Tur pavadījām dienu, gan iepazīstoties ar EP deputātu ikdienas darbu, gan plašajām parlamenta telpām, šķērsojot gaiteni pēc gaiteņa. Īpašs piedzīvojums bija pusdienas EP deputātu restorānā. Tas bija ne tikai skaisti, bet arī gardi.
Varbūt pie vainas bija Ziemassvētku gaidās tītais noskaņojums, kad ar diviem kolēģiem no Kurzemes puses nolēmām vakara gaitā nedoties uz viesnīcu, bet vairāk pievērsties pirmssvētku noskaņu gūšanai pilsētā. Agrais rīta lidojums un pavadītā diena Eiroparlamentā nebija viegla, bet tas netraucēja vēlā vakara stundā doties vēl uz centru baudīt kņadu, izrotātās ieliņas un laukumus. Īpaši uz svētkiem izgaismots ir Briseles centrālais jeb Lielais laukums, kura senatnīgās ēkas- Ģilžu nami un Rātsnams- ietērpjas dažādu krāsu lāzergaismu ornamentos. Šogad laukuma vidū līdzās skaistai eglītei bija uzstādītas mirgojošas gaismu instalācijas, brīnišķīgas mūzikas skanējuma pavadījumā tās mainīja krāsas. EP mediju direktora padomniece Žanete Vegnere stāstīja, ka pērn laukumā bija uzstādīts īpašs aparāts, kurš ik pa laikam pūtis ziepju burbuļus, laukumu ietērpjot pasakainā gaisotnē.
Jāpiebilst, ka tūristus no vietējiem pilsētas iedzīvotājiem var atšķirt ātri. Kaut vai pēc tā, ka iebraucēji pat stundām atrodas uz Lielā laukuma, baudot brīnišķīgo atmosfēru, iepretim vietējiem, kuri rāmi izslīd cauri tūristu pūļiem. Protams, nemainīgs palicis arī laukuma malā uzslietais namiņš, kurā Ziemassvētku laikā var redzēt silītē guļam Jēzu un apkārt klaiņojošās aitiņas.
Vēlajā vakara stundā devāmies meklēt arī slaveno Briseles čurājošo puisīti un, droši vien kā daudzi tūristi, arī mēs vīlāmies par pavisam nelielā izmēra skulptūriņu, kas vēl noslēpta aiz kārtīga režģa žoga.
Valodas barjera
Briselē lielākais vairums cilvēku sarunājas franču valodā, kas man kā angļu valodas pārzinātājai sagādāja neērtības. Ar līdzīgu situāciju jau biju saskārusies Beļģijā un Francijā. Kad uzdod jautājumu angliski, saņem atbildi franciski, pārjautājot vēlreiz angliski, saņem nepārprotamu skaidrojumu franču valodā. Un saproti, ka franču valodā runājošie nav pat kaut ko saprast ieinteresēti vai ieklausīties angļu valodā.
Arī šoreiz, iegriezušies kādā vecpilsētas krodziņā, saskārāmies ar mums neierastu situāciju. Kā skaidroja Briselē dzīvojošā latviete, beļģiem iet pārāk labi, lai viņiem no svara būtu katrs klients. Turklāt vēl tūristi. Viņi noteikti neizjūt krīzi, tādēļ par klientu pulcināšanā savu krodziņos ne visi iespringst. Tāpat kā par angļu valodas apguvi.
Otro dienu veltījām tirdzniecības ielas iepazīšanai un nelielam šopingam. Lai gan daudzviet Eiropā šobrīd veikalos vērojamas atlaides, Briselē to vēl nebija. Apģērbi un apavi veikalos bija par ļoti līdzīgām cenām kā Latvijā.
Protams, nepamanīti šajā laikā nepaliek Ziemassvētku tirdziņi, kas ir jauki un interesanti. Tajos naudiņu varētu tērēt gan skaistiem lakatiem, šallēm, adītiem cimdiem, auskariem un visdažādākajiem brīnumiem. Turklāt tirdziņa gaisotni vēl burvīgāku padarīja tradicionālo Briseles vafeļu, gana stipru desiņu un karstvīna smarža. Karstvīns bija tik aromātisks un garšīgs!
Komentāri