Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban novāktās ražas, īpaši rapsim, ir lielākas, tomēr par īstu rekordražu runāt pagaidām pāragri. Tikmēr skaidrs, ka šogad ir rekordliels mitruma procents graudos, kas sasniedz pat 25% ierasto 15% vietā, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina aptaujātie zemnieki.
“Graudiem ražība ir nedaudz virs četrām tonnām no hektāra, tādēļ teikt, ka tās būtu rekordražas, īsti nevar. Ziemas rapšu ražas gan ir tuvu četrām tonnām no hektāra, kur parasti ir zem trim tonnām. Toties mitrumu šogad var dēvēt par rekordaugstu – mēs, kuriem ir savas kaltes, kuļam graudus pat ar 25% mitrumu. Ja kaltes nav, ar šādu mitrumu kult nevar. Daudziem mieži jau stipri pārgatavi, lūzt. Vidzemē tikai piecas sešas dienas bija ļoti labas kulšanai, tad kviešus varēja kult ar 15% mitrumu, taču tagad tik un tā tie 25% sanāk, līdz ar to arī augstākas izmaksas kaltēšanai,” sacīja Mazsalacas zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš.
Jautāts par iespējamo kulšanas laika noslēgumu, viņš atzina, ka tas ir “tāpat kā loteriju spēlēt”.
“Faktiski neesam pat pusē, vajadzētu jau sākt sēt ziemājus, taču lauki vēl nav no vasarājiem atbrīvoti. Domāju, ka mūsu pusē šis gads ieviesīs korekcijas arī ziemas sējā,” sacīja zemnieks.
Arī Zemgales novada saimniecības “Lazdiņi” saimnieks Juris Lazdiņš sacīja, ka “runas par rekordražām ir stipri pārspīlētas”.
“Ļoti labas ražas, bez zudumiem – tas gan. Atsevišķiem saimniekiem varbūt pat ir izdevušās augstākās ražības savas saimniekošanas laikā, bet vidēji Zemgalē tās tāpat ir nedaudz virs sešām tonnām no hektāra. Graudaudzētājiem vēl ir kur tiekties. Taču augstajai ražai ir savi trūkumi – līdz ar apjomiem ir zemāka kvalitāte, proteīna līmenis graudos zemāks, un labās pārtikas kategorijas graudu būs ļoti maz. Un šogad noteikti ir augstākais mitrums, ko esmu pieredzējis. Ja katru gadu ražai vidēji bija 15%-16% mitrums, tad šogad tas nav bijis zemāks par 18,7%,” sacīja Lazdiņš.
Viņš prognozēja, ka raža vēl tiks vākta apmēram divas nedēļas, tomēr esot saimnieki, kas jau sākuši ziemāju sēju.
“Šogad ir nedaudz ievilkusies kulšana, optimāli tā uz 1.septembri būtu jābeidz. Vēl vasarāji diezgan daudz palikuši nenovākti, bet domāju, ka ziemas sēju veiksim laicīgi,” norādīja zemnieks.
Savukārt Kurzemes zemnieku saimniecības “Ezergaiļi” saimnieks Dzintars Erdmanis sacīja, ka Kurzemes zemnieki šogad ir “ļoti priecīgi par ražām”.
“Par rekordiem būtu piesardzīgi runāt, lai gan dažviet zemnieki ir kūluši pat deviņas tonnas no hektāra, tas Kurzemes pusei ir ļoti augsts rādītājs. Taču vidēji rēķinām ap sešām tonnām, kas arī ir ļoti labi. Un rapsis šogad mūsu pusē kults ap 4,2 tonnām, kas, šķiet, būs labākais rādītājs pa visiem gadiem,” sacīja Erdmanis.
Vienlaikus arī viņš atzina, ka prieku par ražu nomācot bažas par tās kvalitāti.
“Prieku sagandē lielais mitrums – graudi būtībā divreiz jākaltē, jo šogad mitrums ir virs 18%. Arī kvalitāte ļoti mainīga, lai gan savā saimniecībā būs izdevies vidējo pārtikas kategoriju noturēt. Ziemājiem kādi 5% palikuši nenokulti, taču vasarājus tikai tagad sākam kult, vēl dažas dienas – un varēs kult auzas. Domājams, ka kurzemnieki kuls vēl kādas divas nedēļas. Manā saimniecībā esam ielikuši labus pamatus nākamajam gadam – ziemas rapsis jau iesēts, un gatavojamies sēt ziemājus,” klāstīja zemnieks.
Kā ziņots, lietainā laika dēļ ir grūtības ar rekordražas novākšanu, šodien LTV1 raidījumā “Labrīt, Latvija” teica zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Ministre akcentēja, ka rekordraža – tas ir labi, bet vēl lieliskāk būtu, ja arī laika apstākļi būtu labāki.
Zemkopības ministrijas prognozes liecina, ka šogad graudu kopraža varētu sasniegt 1,8 miljonus tonnu, vairāk nekā par 60% pārsniedzot iepriekšējo gadu rādītājus.
NOZARE.LV
Komentāri