Konkursā “Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2012” mazo kooperatīvu grupā uzvarējis Amatas novada lauksaimniecības kooperatīvs “Zaļais grozs”.
Kooperatīvs darbojas
jau desmit gadus, un “Zaļais grozs” vēl aizvien ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno ap 20 bioloģiskās saimniecības no Nītaures, Skujenes, Līgatnes, Siguldas, Amatas un Vecpiebalgas pagasta. Kooperatīvs Latvijas tirgū piedāvā bioloģiski audzētus augļus un dārzeņus un to pārstrādes produktus, graudus, zāļu sēklas, kā arī tūrisma pakalpojumus.
Valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vāvere “Druvai stāsta, ka konkurss “Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2012” notiek trešo gadu un šajā reizē kooperatīva dalībnieki saņēmuši lielu pārsteigumu.
“Pārsteigums mums bija ļoti liels, jo apbalvojumu nebijām gaidījuši. Mūsu ikdiena ir ierasta – strādājam. Preču klāsts gan šo gadu laikā ir krietni audzis. Ja sākumā
pārdevām tikai pirmproduktus – kartupeļus, burkānus, ābolus, zaļumus,
tagad
jau vairākus gadus sortimentā ir dažādi pārstrādes produkti. Darbību sākām
vien ar pāris desmitiem preču, ko piedāvājām pircējiem. Tagad atkarībā no sezonas ir pat pāri simtam dažādu produktu. Domāju, ka ir tikai jāstrādā un, ja to dara kārtīgi un godprātīgi, tad notiek arī viss pārējais. Visa pamatā ir tikai darbs,” saka Ingrīda Vāvere.
Kooperatīva biedre un zemnieku saimniecības “Lušēni” saimniece Gaida Krūmiņa “Druvai” atzīst, ka ir ļoti patīkami, ja kāds novērtē ieguldīto darbu. Viņa
norāda, ka ir laimējies, jo izdevies satikties un kopā strādāt ar labiem un godprātīgiem cilvēkiem.
“Ja kaut kas ir jādara, tad darām un strādājam kopā, neskatoties, kāda nu kuram ir ikdiena. Domāju, ka šo gadu laikā izveidojies stabils kooperatīvs un tajā iesaistījušies īstie cilvēki. Par jaunu biedru uzņemšanu ikdienā daudz nedomājam, jo laukos daudz ko
nosaka attālums,” pārliecināta G. Krūmiņa no Nītaures. Runājot par nākotni, viņa atzīst, ka tiek domāts, lai produkcija būtu daudzveidīga un lai pircējam varētu piedāvāt arvien kaut ko jaunu.
“Piedāvājam daudzus pārstrādes produktus, piemēram, kaltētas garšvielas, ogu sukādes, dažādus ievārījumus un daudz ko citu. Tiem ir pieprasījums, tāpēc arī varam runāt par peļņu,” saka z/s “Lušēni” īpašniece.
Vides veselības saimniecības “Plumpaiņi” saimniece Ilona Andrēviča pastāsta, ka ģimenei dārzeņu audzēšana un tirgošana ir tikai papildus nodarbošanās. Līdz ar to iesaistīšanās kooperatīvā dod
lielu atbalstu.
“Ar kooperatīva starpniecību tirgojam dārzeņus un ogas. Galvenais, ka mūsu produktiem ir atrasts noiets daudzviet Latvijā. Visu izaudzēt, saražot vienam saimniekam būtu grūti. Kopā visiem ir daudz vieglāk strādāt,” saka I. Andrēviča no Nītaures pagasta.
“Zaļā groza” produkti nav sveši rīdziniecei Santai Kellerei, kura Rīgā vadījusi vairākus eko veikalus. Tajā tirgoti arī daudzi kooperatīva “Zaļais grozs” produkti. “Rīdzinieki labprāt veikalā iegādājas bioloģiski audzētus dārzeņus, augļus un arī gaļai ir liels pieprasījums. Esmu priecīga, ka gadu garumā ir izveidojusies laba sadarbība ar daudziem bioloģiskajiem zemniekiem un arī kooperatīviem. Sadarbojoties ar kooperatīvu, lielākais pluss, ka viņi ierasti piedāvā plašu sortimentu. Tas attiecināms arī uz “Zaļo grozu”, kas vienmēr pārsteidzis ar plašu produktu piedāvājumu,” saka S. Kellere.
Jāpiebilst, ka 2011. gadā “Zaļā groza” apgrozījums bija vairāk nekā 11 tūkstoši latu, bet pagājušajā gadā – teju 17 tūkstoši latu.
Liene Lote Grizāne
Komentāri