Projekta “Latvijas dižvietu mājas karte” laikā noteiktas Vidzemes, Zemgales un Latgales dižvietas, līdz ar to īpašās “Dižvietu” norādes tagad novietotas pie Āraišu ezerpils, pazemes ezeriem Straupē, Skaņākalna, dabas parka “Daugavas loki” un Nīcgales Lielā laukakmens, aģentūru LETA informēja projekta idejas autors un iniciators Normunds Labrencis.
Kopā ar jau pagājušajā nedēļā atklātajām dižvietām Kurzemē un Zemgalē patlaban speciālas zīmes ir uzstādītas 11 no paredzētajām 12 dižvietām.
Iedzīvotāji tiek aicināti iepazīt Latvijas neparasto dabu, vēsturi un kultūru, piedaloties dižvietu kolekcionēšanas jeb apceļošanas akcijā. Līdz 31.jūlijam ikviens aicināts apceļot Latvijas dižvietas un ievietot fotogrāfijas ar tām mājaslapā “www.draugiem.lv/latvijaslegendas.lv”.
Īpaša dižvietu norāde uzstādīta pie Āraišu ezerpils, kas ir unikāla Latvijas senvēstures vizualizācija. Tajā ietilpst akmens un bronzas laikmeta ēku rekonstrukcijas, ezerpils, seno latgaļu apdzīvota vieta vikingu laikmetā no 9.gadsimta līdz 11.gadsimtam, kā arī Livonijas laika pilsdrupas. Āraišu ezerpils pašlaik ir pirmais plašāk pētītais šīs kategorijas piemineklis visā ziemeļaustrumu Eiropā.
“Vējiņu” pazemes ezeri Straupē ir vienīgie zināmie pazemes ezeri ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Pazemes alu garums Straupē sasniedz vairākus desmitus metru, taču kritenes rāda, ka kopējā pazemes alu un ezeru sistēma ir daudz lielāka – vismaz trīs hektārus plaša. Pazemes ezeru pamatā ir unikāla pazemes alu sistēma ar diviem galvenajiem elementiem – Vējiņu jeb Urtānu alu un Ezeralu.
Savukārt Skaņaiskalns ir viena no Latvijas dabas savdabīgām ikonām – 20 metrus augstā un 90 metrus garā sarkanā smilšakmens klints ir vizuāli iespaidīga un unikālu akustisko efektu. Proti, paraboliski izliektā klints spēj lieliski atskaņot skaņu, un no labā krasta vērojams atbalss efekts – runātāja balss atbalsojas nevis pašam runātājam, bet gan klausītājam, kas atrodas dažus desmitus metru nost. Tā ir vienīgā iespējamā šāda veida atbalss Latvijā, un no tās arī cēlies kalna nosaukums.
“Daugavas loki” ir patiess dabas brīnums, kura raksturīgākais elements ir astoņi lieli Daugavas līkumi upes senlejas posmā no Krāslavas līdz Naujenei, dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur Daugava ir saglabājusi savu dabīgo tecējumu. Unikālais dabas veidojums ir attēlots arī uz Latvijas nacionālās desmit latu banknotes, apliecinot tā īpašo nacionālā simbola statusu.
Dziļi Daugavpils novada mežos slēpjas arī Nīcgales Lielais laukakmens, kas ir visdižākais akmens Latvijā, kura platums sasniedz 10,4 metrus, bet augstums – 3,5 metrus. Šo dižakmeni, sauktu arī par Balto akmeni, atnesis ledājs pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
Kā ziņots, aprīlī projekta “Latvijas dižvietu mājas karte” jeb “Iemīli Latviju ar mājas dižvietām” mājaslapā “majaslegendas.lv” notika balsošana, kurā iedzīvotāji no 80 vietām izvēlējušies 12 vietas visā Latvijā, pie kurām sadarbībā ar pašvaldībām plānots uzstādīt speciālas norādes.
“Dižvietas” tika noteiktas četrās kategorijās “Zeme”, “Māja”, “Ūdens” un “Mežs”. Kategorijā “Zeme” par trīs labākajiem tika atzīts Ložmetējkalns, Skaņaiskalns un Nīcgales lielais akmens, kategorijā “Māja” – Dinaburgas cietoksnis, Ikšķiles Sv.Meinarda baznīca un Āraišu ezerpils, kategorijā “Ūdens” – Ventas rumba, Daugavas loki un pazemes ezeri Straupē, kategorijā “Mežs” – Tērvetes dabas parks, Pokaiņu mežs un Kaives senču ozols.
Projekta mērķis ir aicināt iedzīvotājus interesantā veidā iepazīt Latviju, tādā veidā veicinot patriotismu pret valsti un tās vērtībām, kā arī sekmējot tās apceļošanu. Tas ir tupinājums pērn veiksmīgi sāktajam projektam “Latvijas leģendu karte”, kurā iedzīvotāji no dažādiem novadiem izveidoja interaktīvu Latvijas karti ar vairāk nekā 500 stāstiem par leģendu un teiksmu apvītām vietām Latvijā, ko ir vērts aplūkot.
LETA
Komentāri