Vienkāršs teksts Drukāt ziņu
Vides aizstāvju iebildumu un negatīva ietekmes uz vidi atzinuma dēļ kavējas Ērgļu autoceļa posma Vāverkrogs-Jugla asfaltēšana, kas tika solīta, slēdzot dzelzceļa līniju Rīga-Ērgļi, otrdien vēsta laikraksts “Diena”.
Kā norāda laikraksts, kamēr nav veikts atkārtots ietekmes uz vidi novērtējums, Ērgļu ceļa nenoasfaltētā posma nākotne pagaidām ir neskaidra.
Šis posms šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju jeb “Natura 2000” liegumu – Lielos Kangarus. Pret ceļa posma asfaltēšanu, vismaz tādā veidā, kā bijis plānots līdz šim, iebilst Vides aizsardzības klubs, negatīvs ir arī pirmais ietekmes uz vidi atzinums.
Vides aizsardzības klubs (VAK) norāda, ka VAK neatbalsta posma Vāverkrogs-Jugla asfaltēšanu un paplašināšanu Lielo Kangaru teritorijā, piedāvājot alternatīvas – piemēram, asfaltēt ceļu Jugla-Ogre, kas savienojas ar ceļu Tīnūži-Koknese, vai arī asfaltēt ceļa Suntaži-Augšciems-Ropaži neasfaltētos posmus, kurā nav kalnu vai strauju līkumu, bet tādā gadījumā tas ir par deviņiem kilometriem garāks.
Satiksmes ministraij gan šādus priekšlikumus ir noraidījusi, argumentējot, ka alternatīvie ceļi ir ievērojami garāki un autobraucējiem ilgtermiņā nozīmētu 10 līdz 21 miljonu eiro zaudējumus.
VAK valdes loceklis Edmunds Kance gan laikrakstam pieļāvis, ka strīdīgā posma asfaltēšana varētu pat notikt, bet pašreizējā platumā un neveicot ceļa līkumaino posmu iztaisnošanu. Tāpat šai posmā jāsaglabā ierobežojumi kravas transportam un braukšanas ātrumam.
Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis vērš uzmanību, ka strīdīgais posms atrodas diezgan tālu no ceļa galamērķa, proti, Ērgļiem, taču arī šī novada iedzīvotāji labprāt izmantotu taisnāko ceļu nokļūšanai Rīgā. Pēc viņa teiktā, ir iespējams izmantot arī citus ceļus, tomēr šis ir ērtākais.
AS “Latvijas valsts ceļi” ir pasūtījis atkārtotu ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc tā saņemšanas tad arī būšot skaidrs kāds būs situācijas risinājums.
Kā norāda uzņēmuma pārstāve Anna Kononova, pozitīva novērtējuma gadījumā divu gadu laikā varētu veikt posma asfaltēšanu, iekļaujoties Eiropas Savienības finansējuma periodā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere uzsver, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra esošajiem ceļiem nav obligāta, un Kangaru ceļš ir klasisks valsts iestāžu pārliekas birokrātijas un pienākumu nepildīšanas piemērs.
LETA
Komentāri