Vēsturē ierakstītais gads

2008. pagāja administratīvi teritoriālās reformas gaidās. Notika sarunas, pārrunas, vienošanās, diemžēl arī nespēja vienoties par kopīgu novadu rajona robežās. Janvāra sākumā uz kopsapulci sanāca to 12 rajona pašvaldību vadītāji, kas vienojās par Cēsu novadu. Tiesa, šīs precības neizdevās, un rezultātā gada beigās nācās samierināties ar to, kā reformu politiski pareizi saredzēja Saeimas deputāti.

Būvniecībā krīzes tuvošanās, iespējams, bija jūtama jau gada sākumā. Kā citādi lai vērtē faktu, ka konkursā par Skujenes pamatskolas ēkas jumta maiņu un fasādes siltināšanu pieteicās 23 būvniecības firmas.

Dzērbenes vidusskolā atklāja datorklasi ar 15 jauniem datoriem.

Cēsu rajona tiesas atklātā sēdē izskatīja krimināllietu par Cēsu Skolnieku rotas pieminekļa nogāšanu 2007. gada augustā. Tiesa nolēma abus vainīgos sodīt nosacīti ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem bez policijas kontroles, uzliekot pārbaudes laiku – divi gadi seši mēneši. Vainīgajiem uzlika par pienākumu sešu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža novērst radīto kaitējumu, atlīdzināt Cēsu domei kaitējuma kompensāciju Ls 2182,74.

Cēsu domes deputāti meta izaicinājumu Eiropai, vienbalsīgi atbalstot pilsētas dalību Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā “Eiropas kultūras galvaspilsēta.” Lēmumu pieņēma, lai veidotu Cēsu atpazīstamību, veicinātu kultūras un tūrisma attīstību, vietējo un reģionālo identitāti un integrāciju Eiropā.

Februāris

“Latvenergo” meitassabiedrība a/s „Sadales tīkls” tirdzniecības un darījumu centrā „Cēsu klēts” atvēra jaunu klientu apkalpošanas centru.

Kā nerentabla slēgta „Latvijas Pasta” Jāņmuižas pasta nodaļa, kas iepriekšējo gadu bija noslēgusi ar lieliem mīnusiem.

Ar interneta starpniecību cilvēki visā valstī tika aicināti neiegādāties pienu un tā izstrādājumus lielveikalos. Aicinājumā bija teikts: “No 11. februāra desmit dienas nepērkam piena produktus (pienu, sieru, krējumu u.tml.) lielveikalos. Jo tieši lielveikali ir tie, kas tik ārprātīgi sadārdzina šo preču cenas (uzcenojums līdz 70%). Ir pieļaujams iegādāties šīs preces tirgū vai pie zināmiem zemniekiem. Pamatdoma – desmit dienu laikā šiem produktiem zūd derīguma termiņš (lai sedz paši zaudējumus).” Cēsu lielveikali gan noradīja, ka boikotu nav izjutuši, piena produkti pirkti tāpat kā pirms tam.

Svinīgi atklāja Cēsu tirgus pagaidu telpas Uzvaras bulvārī 24. Atklāšanā uzsvēra, ka tirgus te būs neilgi, jo plānots divos gados uzcelt jauno, moderno kompleksu vecajā tirgus teritorijā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, rodas pamatotas aizdomas, ka tirgus pagaidu atrašanās šajā vietā varētu ieilgt. Par to gan neskumst tie mākslinieciski noskaņotie cēsnieki, kuri vecajā gaļas paviljonā saskatījuši labu vietu izstādēm un citām performancēm.

Viesnīca “Tigra” Priekuļos pievienojās starptautiskai viesnīcu ķēdei “Best Western”. Jāteic, ka veiksmīgajā gada sākumā nevienam prātā nenāca, ka gada nogalē viesnīcas īpašniekiem nāksies apsvērt iespēju pa ziemu viesnīcu slēgt.

Marts

Ja, novadus veidojot, Priekuļi ar Cēsīm nevēlējās apvienoties, infrastruktūras jomā sadarbība paplašinājās. Priekuļu sadzīves kanalizācija tika pieslēgta Cēsu sistēmai un novadīta uz pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Nepatīkamu pārsteigumu piedzīvoja Raunas pagasta Rozēs dzīvojošie. Kā atceras kāds aculiecinieks: „ Saulīte spīdēja, mākoņi savilkās, un tad, krākdams un rūkdams, viss sākās – zeme ar debesīm griezās. Bija sniegs, krusa, tā kā migla, neko nevarēja redzēt. Viesulis kā ar grābienu saķēra visu, kas gadījās pa ceļam, un aiznesa pa gaisu!” Viesulis ilga apmēram minūti, taču paspēja izdarīt lielus postījumus. Daudzdzīvokļu mājām Saules ielā palielā platībā norāva un ievērojami sadragāja jumta segumu, nopostīti satelīta šķīvji un skurstenis, uzņēmuma „Raunas maize” apkārtnē lūstošie koki izpostīja parku un sadragāja tiltiņus pār strautiņu. Darbnīcai norauts jumts, noliktava vienkārši sadragāta. Lūstošie koki krita uz tās, burtiski saplacinot transporta līdzekļus, kas atradās ēkā. Viesulis radīja zaudējumus arī divām zemnieku saimniecībām.

Bet šī nebija vienīgā dabas kaprīze martā, jo mēneša beigās divas dienas plosījās spēcīgākais sniegputenis ziemā, paralizējot satiksmi visā rajonā.

Puteņainā dienā Cēsīs topošās pirmsskolas izglītības iestādes A. Kronvalda ielā 35

pamatos iemūrēja vēstījumu nākamajām paaudzēm. Cēsu domes izglītības nodaļas metodiķe Dzintra Kozaka ievadā paskaidroja, ka domei esot ticējums: ja, sākot labus darbus, ir nejauks laiks, darbs būs labs!

To, ka Latvijā laiks kļūst arvien siltāks, apliecināja Amatas novada „Rakšu” saimnieku izvēle savam lamu, alpaku un gvanako ganāmpulkam piepulcēt divus kamieļus – Fatimu un Sahibu.

Aprīlis

Latvijā sagaidījām kārtējo energoresursu cenas pieaugumu, no 1.aprīļa palielinājās “Latvenergo” elektroenerģijas tarifi. Šis aprīļa joks nebūt neiepriecināja iedzīvotājus.

Aizvadītais gads bija bagāts ar parakstu vākšanām un referendumiem. Aprīlī noslēdzās parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Rajonā parakstījās 6988 vēlētāji, valstī kopumā – 213 751 Latvijas pilsonis. Tas bija pietiekami, lai ierosinātu grozījumus Satversmē un rīkotu referendumu.

Pavisam drīz pēc šīs parakstu vākšanas sākās nākamā, kurā vēlētajiem bija jāparakstās par izmaiņām likumā „Par valsts pensijām”. Lai arī savāca mazāk parakstu, ar tiem pietika, lai arī par izmaiņām likumdošanā izsludinātu referendumu.

Rajona uzņēmums ar 15 gadu darba pieredzi – SIA „CED” – paziņoja par vairāku desmitu darbinieku atlaišanu sakarā ar ražošanas apjoma samazināšanos, kuru radīja situācija tirgū. Gada laikā ar šādu paziņojumu nāca klajā arī citi kokapstrādes uzņēmumi.

Ar medaļām un pozitīvām emocijām no 12. pasaules čempionāta biatlonā veterāniem atgriezās rajona pārstāvji Juris Kokins un Gunārs Dumbris.

Tūrisma sezonai sākoties, Raiskuma pagastā darbu sāka kempings “Apaļkalns”.

Maijs

Cēsīs ieradās augsti viesi. Vispirms privātā braucienā viesojās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kurš izvirzījis sev mērķi apceļot visu Latviju, lai iespējami labāk iepazītu valsti. Cēsis ir pirmā mazpilsēta, kuru vēstnieks apmeklēja savā darbības laikā Latvijā.

Drīz pēc tam oficiālā vizītē ieradās ASV vēstnieks Čārlzs Larsons. Viņš tikās ar Cēsu domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu, viesojās Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, uzņēmumā „Cēsu alus”, apskatīja pilsētu.

Kupli apmeklēta aizritēja kārtējā Muzeju nakts. Tiek lēsts, ka Pils dārzu, kas bija notikumu epicentrs, apmeklēja aptuveni septiņi tūkstoši interesentu. Pasākuma laikā tēlnieks Matiass Jansons atklāja vienu no saviem jaunākajiem darbiem – Cēsu pils maketu, kas turpmāk rotās Pils dārzu, attēlojot pili tās ziedu laikos.

Muzeju naktī iesaistījās arī „Zvaigzne ABC” grāmatnīca, šajā naktī apgāda izdotās grāmatas tirgojot par puscenu. Tas izraisīja negaidītu ažiotāžu, pārdevējas apkalpoja piecas reizes vairāk pircēju nekā darba dienā.

Sākās vērienīga Uzvaras pieminekļa tīrīšana. Piemineklis celts 1998.gadā, šajā laikā tas nomelnējis vairāk, nekā domāts. Ar īpašiem līdzekļiem pieminekli attīrīja no netīrumiem, atjaunoja bojātās šuves, nomainīja visvairāk cietušās plāksnes.

Jūnijs

Reģionālā reforma ievirzījās nopietnākā gultnē. 30 pašvaldības Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu, ar kuru lūdza izvērtēt Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma atbilstību augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem. Pašvaldības nepiekrīt izmaiņām pagastu (novadu) administratīvi teritoriālajās robežās, kas noteiktas ar apstrīdētajiem noteikumiem. 22 pašvaldības, tostarp arī Raunas un Priekuļu pagasta padome, Satversmes tiesā iesniegušas kopīgu pieteikumu. Vēl astoņas pašvaldības, arī Amatas novada dome, iesniedza katra savu.

Jauka tradīcija pirms Jāņiem iedibinājās Straupē, tur notika pirmais vietējo lauksaimnieku ražojumu tirdziņš. Iecere izrādījās varen dzīvotspējīga, tirdziņš katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā darbojās līdz pat gada nogalei, lai pēc gadu mijas sāktos no jauna.

Plašu rezonansi masu medijos izraisīja a/s „CATA” pasažieru mikroautobusa, kas kursēja maršrutā Rīga – Sigulda, sadursme ar premjera Ivara Godmaņa dienesta automašīnu “Audi A8” Rīgā.

Šis bija Olimpiskais gads, pirms lielās Olimpiādes notika Latvijas II Olimpiāde, kurā Cēsu rajona sportisti izcīnīja trīs medaļas. To paveica tenisisti, divas sudraba godalgas izcīnīja galda tenisistes – Laura Krūmiņa, Daina Ročāne, Sandra Čulka, Džoanna Miteniece komandu cīņā un Laura Krūmiņa individuālajā turnīrā. Bronzas medaļas tika brāļiem Matīsam un Miķelim Lībiešiem vīriešu dubultspēlēs tenisā.

Notika Cēsu rallijs, kura neatņemama sastāvdaļa ir ātrumposms

pilsētas ielās. Tajā neiztika bez starpgadījumiem, šoreiz cietušais bija Skolnieku rotas piemineklis, kurā ietriecās kāda rallija automašīna. Negadījumā cieta pieminekļa pamatne un metāla plāksne. Rallija rīkotāji izteica cerību, ka tas nebūs šķērslis, lai arī 2009.gadā rallijs Cēsīs būtu. Taču jaunais kalendārs liecina, ka Cēsīs rallijs šogad tomēr nebūs.

Jūlijs

Mēneša galvenais notikums nenoliedzami bija Dziesmu un Deju svētki. Lai arī viss bija kā vienmēr – dziesmas, dejas, emocijas, prieks – tomēr allaž tas sagādā jaunus un brīnišķīgus pārdzīvojumus ikvienam dalībniekam. Daudzo svētku dalībnieku vidū bija arī 1486 mūsu rajona pašdarbnieki.

Darbu jaunās telpās uzsāka SIA “Tīrības nams”. Uzbūvēta moderna, plaša ēka, kurā atrodas veļas mazgātava, ķīmiskā tīrītava un telpas administrācijai. Vērts piebilst, ka jaunā būve ir vienīgā pēdējos 18 gados valstī no jauna būvētā ēka, kas paredzēta šāda veida pakalpojumiem.

Pabeigts ceļa Cēsis – Rāmuļi – Bānūži posma Saulrīti – Krīvi remonts. Daudzus gadus Vaives pašvaldība meklēja palīdzību Satiksmes ministrijā šī ceļa sakārtošanai, līdz beidzot saņēma atbalstu. Viss ceļa posms no Saulrītiem līdz Pleskavas šosejai netika asfaltēts, bija iecerēts darbus turpināt 2009. gadā. Vai tas izdosies, rādīs laiks.

Kāda jūlija diena bija darba pilna Cēsu dzemdību nodaļas kolektīvam, jo 20 stundu laikā piedzima astoņi mazuļi – trīs meitenītes un pieci puikas. Tik ražīga diena sen nebija redzēta.

Jūlijs aizritēja zem mākslas karoga, otro sezonu veiksmīgi aizvadīja Cēsu Mākslas festivāls. Četru nedēļu laikā skatītājiem tika piedāvāta augstvērtīga profesionālā māksla dažādās izpausmēs – mūzikā, tēlotājmākslā, kopumā 16 ļoti atšķirīgi, lieliski piedāvājumi.

Augusts

Augusts bija referendumu laiks, notika divi. Nevienā gan neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu. Referendumā par Satversmes grozījumiem Latvijā piedalījās 628 831 vēlētājs, no mūsu rajona – 19 763. Taču, lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, valstī kopumā bija jānobalso 757 607 vēlētājiem. Tagad droši vien daudzi no neaizgājušajiem domā, eh – tomēr vajadzēja!

Kā jau bija gaidāms, referendums par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” savāca vēl mazāk balsu. Mūsu rajonā referendumā piedalījās 9983 vēlētāji.

A/s ”Cēsu alus” ražotnē iedarbināta Latvijā pirmā skārdeņu alus pildīšanas līnija, viena no jaudīgākām un modernākām Baltijā. Skārdeņu iepakojuma tirgus strauji pieaug, lai gan Latvija ar 11 procentiem joprojām krietni atpaliek no citām valstīm.

Pēc vērienīga remonta apmeklētājiem atvēra Cēsu Jauno pili. Ēkas rekonstrukcijas laikā celtnieki atklāja unikālas liecības no laikiem, kad pils bija Zīversu dzimtas īpašums..

Pārmaiņas piedzīvojušas arī Līgatnes dabas takas, kas bija slēgtas visu vasaru. Tur tapušas būves apmeklētāju ērtībām, drošībai, informācijai un vides izglītībai.

2008.bija valsts 90.gadadienas gads, tāpēc, jubileju gaidot, notika dažādi vērienīgi un apmeklēti masu pasākumi. Lielu atsaucību guva akcija „Gaismas tilti”, kurā iedzīvotāji uz tiltiem un tiltiņiem aizdedza sveces un lukturīšus. Cēsu rajonā visvairāk bija izgaismoti līkumotās Gaujas tilti, sākot no iztekas – mazas tērcītes Piebalgas pagastos –līdz plašam tecējumam Cēsīs. Tilti sveču gaismās iemirdzējās gandrīz pār katru upi.

Augustā notika vēl kāds īpašs notikums, seši cēsnieki – Aleksandrs Bimbirulis, Vilmārs Tomsons, Edmunds Grava, Mareks Meļņiks, Uģis Lasmanis un Ģirts Kalniņš Eiropas augstākajā virsotnē Elbrusā (5642 m) uznesa Cēsu karogu.

Septembris

Ar vērienīgu pasākumu Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļa atzīmēja dibināšanas 20. gadskārtu. Kā īpašs akcents pasākumu klāstā bija sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana Jaunās pils tornī. Īpašs tāpēc, ka to veica tie paši, kuri savulaik kā pirmie atjaunotajā Latvijā sarkanbaltsarkano karogu pār pilsētu pacēla Cēsīs. Arī septembrī karogu mastā vilka Valdis Atāls, Normunds Broks, Imants Timermanis un Druvis Skulte.

Latvieši saprata, ka dzīvo šmucīgi un valsts jubileju tā sagaidīt nevar. Tāpēc laukos un pilsētās notika talka „Par tīru un zaļu valsti. Dāvana Latvijai 90.gadadienā”. Latvijā strādāja 512 vietās 364 pašvaldību teritorijās. Talcinieki savāca 86 787 maisus ar atkritumiem. Statistika liecina, ka visaktīvāk talkoja Vidzemē, kur savāca 43 681 maisu atkritumu. Talkā aktīvi iesaistījās mūsu rajona pašvaldības. Daibes poligonā talkas laikā ieveda 60,9 tonnas talcinieku savākto sadzīves atkritumu.

Ja Cēsu stadions joprojām atgādina pļavu, kopējā situācija brīvdabas sporta būvju jomā tomēr uzlabojusies. Rekonstruējot stadionu pie Cēsu pilsētas ģimnāzijas, pašvaldība radījusi modernu sporta bāzi trim mācību iestādēm. Sporta laukumā nomainīta futbola laukuma pamatne, izbūvēta drenāža, 300 metru skrejceļš un dažādu vieglatlētikas disciplīnu sektori. No jauna izveidots dabiskā zālāja laukums, veikta pievadceļu un stāvlaukumu rekonstrukcija.

Dzērbenietis Andis Balodis pēc 61 stundas stāvēšanas kājās izrādījās izturīgākais LNT raidījuma „Tautas balss” rīkotajā eksperimentā, par to saņemot automašīnu „Seat Ibiza”.

Kā kuriozu notikumu var atzīmēt to, ka Jaunpiebalgas pagastā apmēram 350 metru garumā pazuda dzelzceļa sliedes slēgtajā dzelzceļa līnijā Rīga – Gulbene.

Oktobris

Šis bija Ginesa rekordu labošanas mēnesis, latvieši to spēja pat divreiz. Vispirms tika labots rekords 100 metru stafetes skrējienā, kurā ar devīzi „Skrien! Par Latviju” 24 stundu garumā stafetes kociņu viens otram nodeva 3845 dalībnieki. Pēc nedēļas kategorijā „Garākā deja” latvieši izdejoja tik pazīstamo Gatves deju. Rekorda uzstādīšanā piedalījās 2208 dalībnieki no 99 deju kolektīviem, tostarp 80 dejotāji no Cēsu rajona, iepriekšējo rekordu labojot gandrīz divas reizes.

Šis mēnesis Cēsīs bija zīmīgs vēl ar kādu notikumu. Maija parka melno gulbju pārim izšķīlās mazulis. Tas bija Latvijā līdz šim nepieredzēts notikums, jo nebrīvē melno gulbju mazuļi vēl nebija izšķīlušies. Šis fakts aplidoja visus masu medijus, diemžēl prieki bija īsi, jo mazulis neizdzīvoja.

Amatas novadā, Ieriķos darbu sāka jauns uzņēmums – guļbūvju fabrika „Dores”.

Noslēgusies apjomīgākā ielas rekonstrukcija Cēsīs, pēc vairāku mēnešu darbiem satiksmei atvērta Festivāla iela. Pirms remonta šī iela atgādināja latviešu tautas mīklu „ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena.” Rekonstrukcijas laikā iela pilnībā atjaunota, izbūvēti divi ātrumu ierobežojoši vaļņi, ielas apgaismojums, sakārtotas komunikācijas. Ielu remontu gada plāns nebija mazs, pie jauna seguma tika Rīgas, L. Paegles, Birzes, Loka iela, vairākas ieliņas 3.pirmsskolas iestādes apkaimē.

Dzērbenes pagastā lietošanā nodota jaunuzceltā katlumāja. Līdz ar tās uzcelšanu sakārtotas arī

ūdens attīrīšanas iekārtas, un pagasta ļaudīm tiek piegādāts ļoti tīrs ūdens. Jaunuzceltajā ēkā izbūvētas publiskās dušas un pat neliela sauna.

SIA “Venden” ražotnē uzstādīts modernākais robotizētais ūdens pildīšanas komplekss Baltijā un Skandināvijā. Tas spēj nodrošināt vismaz 2,5 reizes lielāku ražošanas jaudu nekā līdz šim. Tagad ik stundu tiek iepildītas 1250 pudeles “Venden” avota ūdens 18,9 litru tilpumā.

Novembris

Šis bija valsts jubilejas mēnesis, ko svinējām, vēl nenojauzdami par gaidāmo smago krīzi. Vidzemei Latvijā bija pievērsta liela uzmanība, jo tieši te, valsts simbolu – karoga un himnas, rašanās novadā sākās Latvijas 90. gadskārtas svinības. Mums nozīmīgi tas, ka pirmais jubilejas sarīkojums ar Valsts prezidenta Valda Zatlera piedalīšanos notika tieši Cēsīs. Vispirms bija svētku dievkalpojums Cēsu sv. Jāņa baznīcā, tad Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde ar 21 salūta jeb nāciju zalvi. Pasākums noslēdzās ar svētku koncertuzvedumu „Paliec balta un pasargāta.”

Arī „Druva” piedalījās valsts svētku gatavošanā. Pieci reģionālie laikraksti, arī „Druva”, tika uzaicināti iesaistīties Valsts prezidenta kancelejas speciālizdevuma veidošanā. Izdevumu „Es mīlu savu Latviju” saņēma prezidenta rīkoto pasākumu viesi.

Cēsis oficiāli izvirzīja savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai. Iesniegtais pieteikums ir arī apliecinājums vēl nebijušam sadarbības modelim, jo astoņas Vidzemes pilsētas apvienojušās kopīgam mērķim – Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai. Sadarbību ar Cēsīm atbalstīja Valmieras, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Madonas, Limbažu un Ainažu pilsētas deputāti.

Briselē Eiropas Parlamenta folkloras mājā iekārtota Latvijas gadadienai veltīta lietišķās mākslas izstāde, ko veidoja Vecpiebalgas audēju kopas un Liepājas studijas “Dzintars” dalībnieču darinājumi. Vecpiebalgu prezentēja divas Piebalgas segas, 17 lielie lakati, 24 cimdu pāri.

Klāt esot augstām amatpersonām, notika zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieru maiņas ceremonija. Iepriekšējo komandieri kapteini Juri Kokinu amatā nomainīja majors Ainārs Rauza.

Drustu pagasta padome pieņēma lēmumu par Drustu pašvaldības muzeja dibināšanu. Muzeja veidošanā galveno darbu paveicis novadpētnieks Jānis Arājs, aicinot katru drustēnieti ziedot vienu priekšmetu jaunajam muzejam.

Pie Braslas aizturēti divi malu zvejnieki, no kuriem viens, saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju, bija valsts a/s “Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs” valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Daudzu prātus satrauca situācija ap “Parex banku”, kas nonāca finansiālās grūtībās. Valdība vispirms nolēma pārņemt 51 procentu a/s “Parex banka” akciju kontrolpaketi, nedaudz vēlāk iegūstot jau 85 procentus. “Parex” kļuva par “Latvijas Hipotēku un zemes banka” meitas uzņēmumu, valsts tajā iepludināja daudzus simtus miljonus latu situācijas stabilizēšanai.

Pēc kapitālā remonta atvērtas Cēsu dzimtsarakstu nodaļas telpas, kas ieguvušas gaišu un svinīgu izskatu.

Ilggadējā slimnīcas direktora Valda Apiņa vietā darbu uzsāk Guntars Kniksts, solot turpināt iepriekšējā direktora iesākto, lai sekmētu slimnīcas attīstību, solot darīt visu, lai tā būtu ne tikai nozīmīga veselības aprūpes iestāde Cēsīs, bet arī Vidzemē.

Vides ministrijas gada balvas „Ābols” konkursā mūsu rajona pašvaldībām divas pirmās vietas – Cēsu domei rajona pilsētu pašvaldību grupā un Amatas novada domei novadu grupā. Lielo pagastu grupā Priekuļu pagasta padome ieguva otro vietu, bet Līgatnes pagasta pašvaldība – trešo. Stalbes pašvaldība mazo pagastu grupā saņēma atzinību par apkārtējās vides sakoptību.

Decembris

Šis vēsturē ieies kā nozīmīgu lēmumu pieņemšanas mēnesis. Vispirms 20 stundas Saeima apsprieda un pilnmēness naktī pieņēma ekonomikas stabilizācijas programmu. Tās ietvaros īpašu vērību izpelnījās PVN likmes paaugstināšana, un pat tagad tikai varam minēt, kā tas ietekmēs ekonomisko situāciju un pirktspēju. Pēc nedēļas Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, nosakot, ka turpmāk Latvijā būs 109 novadi. Astoņi no tiem būs tagadējā Cēsu rajonā.

A/s „Lode” meitas uzņēmums SIA „Lodes ķieģelis”, kas atrodas Liepas pagastā, pārtrauca ražošanu. To plānots atsākt, kad gatavās produkcijas krājumi noliktavās samazināsies. Pēc ražošanas apturēšanas atteikumu turpināt darbu saņēmuši 28 cilvēki, pārējie 85 darba attiecības nepārtrauca, bet atradās kārtējā atvaļinājumā vai tika iesaistīti remontdarbos līdz laikam, kad atjaunos ražošanu.

“Druvas” aptaujā “Gada cilvēks” galveno titulu saņem a/s “Cēsu

alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere.

Cēsu domes deputāti atbalstīja siltumoperatora maiņu, pēc formalitāšu nokārtošanas siltumapgādi pilsētā uzsāks SIA “Jaunā Fabrika”, kas pieder vienai no pasaulē pazīstamākajām komunālo pakalpojumu sniegšanas kompānijām “Dalkia”.

Sieviešu basketbola komanda “SK Cēsis” ierakstīja jaunu lappusi Cēsu sporta vēsturē, veiksmīgi startējot Eirokausos. Cēsnieces iekļuva pamatturnīrā un pat kvalificējās izslēgšanas spēlēm. Diemžēl šogad nācās paklupt jau pirmajā kārtā, bet tas tomēr ir labākais sasniegums šajā turnīrā visas Latvijas basketbola vēsturē.