LETA
Pasliktinot veselības aprūpes pieejamību un neparedzot sociālās drošības pasākumus trūcīgo pacientu aizsardzībai, nebūs iespējama valsts tautsaimnieciskā izaugsme, uzsvērts Veselības nozares stratēģiskās padomes šodien izplatītajā vēstulē. Nozares profesionāļi uzsver, ka tautsaimnieciskās izaugsmes nebūs, jo “nebūs galvenā attīstības resursa – cilvēka”. Līdz ar to stratēģiskās padomes locekļi neatbalsta veselības aprūpes budžeta plānoto samazinājumu par 39,3 miljoniem latu un uzsver, ka šis samazinājums ir neproporcionāli liels pret nozares sociālo atbildību un nozīmi tautsaimniecības izaugsmē.
Padome norāda, ka, nosakot prioritātes, nav ņemtas vērā prognozējamās sekas, kas radīsies, iedzīvotājiem savlaicīgi nesaņemot kvalificētu medicīnisko palīdzību. “Ielaisti un novēloti gadījumi atstās dramatisku un šobrīd vēl neaprēķināmu ietekmi uz 2010.gada sociālā budžeta izdevumiem, gan sadārdzinoties izmaksām par akūto neatliekamās palīdzības gadījumu pieaugumu, gan palielinoties invaliditātes pabalstu apjomiem,” teikts vēstulē. Tāpēc profesionāļi uzsver, ka nozares reformas pamatā jāliek valsts regulēta centralizēta ārstniecības pakalpojumu pirkšana, izvērtējot tos pēc stingriem kvalitātes un efektivitātes kritērijiem, slimnīcu koncentrēšana, ambulatoro pakalpojumu un vienas dienas stacionāru attīstība kā izmaksu ziņā efektīvs ārstēšanas veids plašam pacientu lokam, kā arī jāsekmē profilakses un primārās aprūpes tīkla attīstība. Kā ziņots, vakar veselības nozares profesionāļi pēc tikšanās ar veselības ministru Ivaru Eglīti (TP) stratēģiskās padomes sēdē nolēma iebilst veselības nozarē paredzamajam budžeta samazinājumam. Stratēģijas padomes locekļi saprot, ka valstī ir krīze un uz lielu atbalstu nozarei cerēt nav vērts, taču, pēc viņu teiktā, ir jāpārvērtē prioritātes, jo vesels cilvēks ir viena no galvenajām prioritātēm. Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) budžets šogad ir 487,4 miljoni latu, bet nākamgad tas plānots 455,3 miljonu latu robežās. Līdz ar to Latvijā ir viens no mazākajiem finansējumiem veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, 2007.gadā uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei tika tērēti 194,76 eiro, mazāk līdzekļu tika tērēts tikai Rumānijā un Bulgārijā. Ņemot vērā situāciju Latvijas ekonomikā un samazināto budžetu, Eglītis jau informējis, ka šogad pastāv vairāki riski gan pacientiem, gan mediķiem. Piemēram, medicīnas darbinieku atalgojums jau no gada sākuma kopumā tiks samazināts par 35%, līdz ar to ministrs prognozē, ka vairāki speciālisti varētu izvēlēties strādāt privātajā sektorā. Finansējuma samazinājums slimnīcām var izraisīt to maksātnespēju, bet pakalpojumu pieejamības mazināšanās veicinās garāku rindu veidošanos, kā arī nelegālo maksājumu skaitu. Ņemot vērā pacientu iemaksu palielinājumu, iespējams, pieaugs to cilvēku skaits, kuriem būs ielaistas slimības vai invaliditāte. Līdz ar to lielāki izdevumi varētu rasties arī sociālajā jomā saistībā ar invaliditāti un darba nespējas noteikšanu. Jau ziņots, ka VM šā gada budžeta samazinājums būs 39 miljoni latu. 23 miljonus latu plānots ietaupīt uz administratīvo reformu, kā arī algu samazinājuma rēķina, vēl 16 miljonus latu ministrija ietaupīs, samazinot apjomus atsevišķās ārstniecības programmās.
Komentāri