Septembra nogalē pārstāvji no Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas, Annas, Veclaicenes un Zeltiņu pagastu pārvaldēm apmeklēja sadarbības pašvaldības – Vastselīnas un Reuges pagastus Igaunijā, lai pārliecinātos, kā igauņu kolēģi izmanto slēgto skolu ēkas un gūtu idejas, kā šādas ēkas izmantot Alūksnes novadā.
Apmeklējuma laikā tika apskatītas četras bijušo skolu telpas – Vastselīnas pagasta Vītkas un Kaperas ciemos, kā arī Reuges pagasta Nursi un Vītinas ciemos. Visos četros ciemos skolas slēgtas tad, kad skolēnu skaits, kas uzsāktu mācības jaunā mācību gadā, bija sarucis līdz vienam desmitam un vēl mazāk. Jāpiebilst, ka Vastselīnas un Reuges pagastos iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 2 tūkstošiem, savukārt minēto ciemu iedzīvotāju skaits ir no apmēram 50 līdz 180 iedzīvotājiem.
Šobrīd visu četru ēku uzturēšanas izdevumus apmaksā pašvaldības. Vītkas un Kaperas bijušās skolu ēkas bez maksas nodotas vietējām nevalstiskajām organizācijām, kas šajās telpās piedāvā iedzīvotājiem dažādas bezmaksas aktivitātes, piemēram, iespēju sportot, izmantot datorus, tikties domubiedru grupās, bet par maksu iespējams īrēt telpas privātiem pasākumiem, naktsmītnēm.
Sabiedriskās organizācijas izstrādā projektus, lai ar projektu finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu varētu veikt remontus ēkās. Tā Kaperas skolas ēkai izdevies nomainīt logus, durvis, uzlikt jaunu jumtu, veikt kosmētisko remontu iekštelpās, bet tagad tiek domāts par projektu, kas ļautu izremontēt 2. stāvu, kur būtu telpas naktsmītnēm un dažādām nodarbībām.
Nursi un Vītinas bijušajās skolu ēkās iedzīvotāji var izmantot bibliotēkas pakalpojumus, te darbojas jauniešu istabas, ko vada pašvaldības algots darbinieks. Jauniešu istabās var strādāt pie datora, gatavoties skolai, spēlēt dažādas galda spēles, iesaistīties pulciņu darbā, skatīties filmas, rīkot pasākumus. Savus pasākumus te organizē arī vecākā gadagājuma iedzīvotāji.
Vītinas skolas ēkā izvietota arī viena pirmsskolas vecuma bērnu grupa, kuru ikdienā apmeklē 16 mazie ciema iedzīvotāji. Ciema ļaudis gan vēl saglabājuši cerību – ja bērnu skaits pieaugs, skolas darbība varētu tikt atjaunota.
Izvērtējot kaimiņu pieredzi, Alūksnes novada Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite atzina, ka arī šinī jomā lielākā vērtība ir aktīvi cilvēki un sabiedriskās organizācijas.
– Pārliecinājāmies, ka kopā darbojoties un ar pavisam nelielu pašvaldības atbalstu, skolu ēkas ir kļuvušas par nozīmīgiem sabiedrības centriem. Esam guvuši skaidru redzējumu par to, kā mūsu pašu izlolotās idejas reāli darbojas praksē, kā arī iepazinuši nākamo projektu sadarbības partnerus, – sacīja A. Prižavoite.
Komentāri