Cēsis
Svinīgais sarīkojums par godu Latvijas Republikas 90.gadadienai notika Cēsu 2.pamatskolas zālē, un jau tradicionāli uz to tika aicināti konkursu “Sakoptākā fasāde Cēsu vecpilsētā 2008”, “Būve 2008”, “Sakārtotākais pagalms 2008”, skolēnu eseju konkursa “Miervalža Birzes piemiņai” laureāti, kā arī tie pašvaldības un sabiedriskie darbinieki, iestāžu vadītāji un citi cēsnieki, kuri ar savu darbu veicinājuši pilsētas izaugsmi un attīstību.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders svētku uzrunā atgādināja, ka, iededzot svecīti valsts dzimšanas dienā un paskatoties uz sarkanbaltsarkano karogu, ir iespēja uzdot sev jautājumu: kā esam dzīvojuši starp 18.novembra laika zīmēm, vai mēs, Latvijas valsts pilsoņi, esam bijuši savas zemes saimnieki?
“Nedrīkstam aizmirst, ka Cēsis ir īpaša vieta ne tikai mums, bet arī Latvijai, kā latviskuma augstākā valsts simbola – sarkanbaltsarkanā karoga – dzimšanas vieta. Tā vēsturiski veidojies, ka ne tikai materiālās vērtības, bet garīgie mērķi un garīgā misija ir mūsu uzdevums nākotnei.
Lai mūsu labās domas pārvērstos realitātē, jābūt ticībai sev un saviem darbiem, jābūt mīlestībai pret vietu un valsti, kurā dzīvojam!”
Svinīgā sarīkojuma laikā bija iespēja noskatīties videofilmu par Cēsīm “Ar mīlestību savai pilsētai”, kas tapusi sadarbībā ar “Televīziju Vidzeme”. Pasākuma programmu kuplināja Cēsu 2.pamatskolas skolēni un skolotāji, pašvaldības darbinieki, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi, kultūras pašdarbnieki un Cēsu izglītības iestāžu absolventi.
Amatas novadā
Amatas novadā kā pašvaldības dāvanu iedzīvotājiem rīkoja dažādus pasākumus.Visi bija publiski un ļoti apmeklēti, klusākā gaisotnē notika vien svinīgā pieņemšana pašreizējiem un bijušajiem pašvaldības deputātiem un atbalstītājiem.
Lai arī novembra vakars bija nemīlīgs, Amatas novada “Ausmās” valdīja sirsnība un kopības sajūta. Uz pieņemšanu, ko rīkoja domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, bija ieradušies gan deputāti, kuri 2000. gadā pieņēma lēmumu par novada izveidi, gan tie, kuri strādā šobrīd, kā arī daudzi novada uzņēmēji.
E. Eglīte, uzrunājot viesus, atzina, ka, sagaidot Latvijas jubileju, gribējies pateikt paldies par to pleca sajūtu, kas sajusta vienmēr. Un patlaban, kad pašvaldība tiesājas ar valsti, tā esot īpaši svarīga. “Paldies, ka esat novada patrioti, jūsu patriotisms mums palīdz. Svētku priekšvakarā gribas jautāt, kas ir galvenais manai Latvijai? Vai tie, kuri ar šaubām skatās uz savu valsti, tās nākotni? Nenoliedzami, arī mūsu novadā ir cilvēki, kuriem grūti atrast atbildi uz jautājumu: kur es būšu Latvijas nākotnē? Kāds aizbrauc , bet netrūkst to, kuri sapurinās un saka: “Būs labi! Mēs pārdzīvosim arī šo ekonomisko krīzi.” Tāpēc gribas vēlēt izturību. Jā, šis laiks nav viegls, bet kopā varam problēmas atrisināt!”
Sanākušajiem tika demonstrēta filma par Amatas novadu un tā desmit ciematiem.
Nītaurē
Nītaurieši Latvijas 90. dzimšanas dienas svinībās godināja pagasta ļaudis, pirmo reizi piešķirot titulu “Nītaures lepnums”. Pašvaldības vadītāja Inese Menģele saka: “Grūti izvērtēt labākos no labākajiem, jo pagastā netrūkst labu un krietnu cilvēku. Taču šajā reizē, godinot nītauriešus, neskatījāmies uz cilvēku tiešo darbu, par ko ikdienā pasakām paldies, bet svētku gaismā izvirzījām tos ļaudis un ģimenes, kuri dara kaut ko vairāk par tiešajiem ikdienas pienākumiem.”
Svinīgajā pasākumā pasniedza ikgadējo prēmiju centīgākajiem Nītaures vidusskolas skolēniem. Tās saņēma 24 audzēkņi.
Skujenē
Skujenieši Valsts svētkus atzīmēja svētdien ar svētku dievkalpojumu Skujenes baznīcā. Vakarā klubā svinīgajā pasākumā tika sveikti 35 labākie, čaklākie un nesavtīgākie skujenieši vai cilvēki, kas Skujenes pagastam darījuši labu.
“Sveicām arī vecāko Skujenes iedzīvotāju Vilmu Freivaldi, kurai drīz pēc Latvijas dzimšanas dienas paliks 95 gadi. Sveicām pensionētās skolotājas, veiksmīgākos zemnieku saimniecību īpašniekus, vairākus uzņēmējus un citus pagasta labos cilvēkus,” tā S. Krastiņa.
Godināja mācītāju Andri Krauliņu, kurš daudz darījis Skujenes draudzes labā,
sveica padomes priekšsēdētāju Jāni Seksti par darbu pagasta attīstībā un rūpēm par iedzīvotājiem.
Taurenē
Līdz ar Latvijas dzimšanas gadadienu taurenieši atminējās visus, kas vadījuši pašvaldību. Izveidota vēsturiska foto galerija, kas būs apskatāma arī pēc svētkiem. Svinīgajā pasākumā tika godināti arī pagasta ļaudis nominācijā “Gada cilvēks”, kā arī sveikti sakoptāko sētu saimnieki.
“Jau iepriekšējos gados vērtējām pagasta sakoptākās sētas. Bet šogad pagasta ļaudis aicinājām izteikt savu viedokli, iesakot, viņuprāt, kaimiņu skaistāko pagalmu. Aicinājām ieteikt arī nominācijai “Gada cilvēks”. Domājām, lai Latvijas jubileju padarītu par skaistiem svētkiem mums visiem,” saka Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips.
Drustos
Drustos valsts svētkos svinīgajā pasākumā godināti 44 cilvēki, kuri ieguvuši titulu “Goda drustēnietis”, pastāstīja pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Plūme. Sveikti deviņdesmitgadnieki, represētie, zemnieki par mūža ieguldījumu lauku attīstībā, skolotāji par mūža ieguldījumu izglītībā, kā arī citi drustēnieši, kuru devums attīstībā un dzīvē ir ievērojams un paliekošs. “Svarīgi bija godināt tos, kuri daudz darījuši lauku vides saglabāšanā. Tas šobrīd ir būtiski, jo bez laukiem nebūs pamatīguma,” vērtē M. Plūme.
Šogad izveidota arī Goda grāmata, kurā parakstījušies visi “Goda drustēnieša” titula ieguvēji.
Priekuļos
Priekulieši valsts 90. gadadienu sāka atzīmēt pirms mēneša, ik nedēļas nogali notika kāds pasākums. Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa atklāja, ka pasākumus caurvijusi vienota tēma ” Mana mīlestība uz manu valsti Latviju”.
Pirmo cikla pasākumu caurvijusi ideja “Caur mākslu es dodu savu mīlestību Latvijai”. Priekulieši zīmējuši, gleznojuši un krāsojuši. Nākamās nedēļas nogale izdzīvota mīlestībā pret deju, izdejojušies visu paaudžu deju kolektīvi. Pēc nedēļas akcentēta mīlestība pret dziesmu, piedalījušies vairāki kori un ansambļi . Aizvadītās nedēļas nogalē bija iespēja izbaudīt teātra gaisotni un noskatīties izrādes.
M. Juzupa pastāstīja, ka katrā pasākumā izkrāsota simboliska zieda ziedlapa. Pēdējā no piecām aizkrāsota valsts svētkos, un zieds uzziedēja. Svinību kulminācija bija pirmdien, kad notika grāmatas “Priekuļi” atvēršana, bija svētku koncerts, kur godināja izcilākos priekuliešus. Pēc koncerta notika svētku balle.
Raiskumā
Svētdien Ungurmuižā satikās atjaunotās Latvijas laika pagasta padomes deputāti. Viņus par godu valsts gadadienai kopā aicināja Vēsma Ķesa un Hardijs Vents –
pašvaldības vadītāji, kam raiskumieši uzticējuši vadīt pagastu no 1990.gada.
“Mēs turpinām to, ko iesāka iepriekšējie deputāti. Viņi iezīmēja Raiskuma nākotnes ceļu,” pateicoties par paveikto pagasta labā, sacīja padomes priekšsēdētājs H.Vents. 20 pašvaldības deputāti saņēma īpašu dāvanu – Raiskuma karogu. Kolēģi ar klusuma brīdi pieminēja mūžībā aizgājušo Andri Morozu.
Vakar Raiskuma sanatorijas internātpamatskolā raiskumieši bija aicināti uz svētku koncertu, kuru sniedza “Turaidas Roze”. Pirms koncerta luterāņu mācītājs Gints Polis iesvētīja Raiskuma pagasta karogu.
“Ļoti ceru, ka valsts svētku noskaņu izjuta katra raiskumiešu ģimene,” atzina H.Vents.
Politiski represētajiem pašvaldība valsts dzimšanas dienā piešķīrusi 25 latus. Pagastā dzīvo 23 represētie.
Straupē
Svētku dienās pagastā notika dažādi pasākumi. Sestdien straupieši kā uz lielu notikumu devās uz kino – skatīties filmu “Rīgas sargi”. “Cilvēku bija ļoti daudz. Pēdējiem vairs nebija neviena krēsla, ko piedāvāt,” pastāstīja kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Filmu noskatījušies 350 straupieši.
Tā kā kultūras namā notiek remonts, svētku balle nebija plānota, taču pēc pagasta ļaužu vēlēšanās tā svētdien notika un bija kupli apmeklēta.
Latvijas proklamēšanas 90.gadadienas rīts Straupē sākās ar pagasta sportistu godināšanu. Skolēni un jaunieši, kuru sportiskie rezultāti mērāmi valsts līmenī, dāvanā saņēma braucienu uz “Akvaparku”, bet pieaugušie – naudas balvas.
Jau pirms Lāčplēša dienas Plācī ir izgaismots piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Pie tā skanēja dzeja par Latviju, vēstures lappuses pāršķirstīja skolotāja Līga Kronberga, bet pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš atgādināja, ka katrs var būt lepns, ka dzīvo Latvijā.
Straupieši uz svinīgo pasākumu pulcējās baznīcā. Pēc dievkalpojuma dziedāja pagasta un skolas koris, koncertēja profesionāli mākslinieki. Kā ik gadu valsts svētkos, piešķīra “Gada cilvēka” titulu. Šogad to nopelnījusi Astrīde Rozīte par lauku labumu tirdziņa idejas uzturēšanu.
Veselavā
Ar plašu pagasta kolektīvu koncertu, kurā piedalījās bērni, skolēni, un pieaugušie, veselavieši priecājās valsts svētkos. “Savējie savējiem atgādinājām, ka pasaulē ir tāda zeme Latvija un tajā ir īpaša vieta Veselava,” pastāstīja kultūras dzīves organizatore Ilona Tauniņa un uzsvēra, ka Veselava vienmēr lepojusies ar saviem ļaudīm, kuri katrs Latvijas mozaīkā liek savas krāsas akmentiņu.”Ir svētki, tāpēc dziesmas un dejas,” sacīja Ilona.
Arī Veselavā bija iespēja noskatīties “Rīgas sargus”.
Liepā
“Latvija jau esam mēs paši. Viss, ko labu atrodam un vērtējam, valstī sākas arī no lauku cilvēkiem. Mēs svētkos paldies sakām liepēniešiem, kuri sakopj sētas un pagalmus. Jo vairāk ziedošā ir lauku sētās, jo skaistāka Latvija,” uzsvēra Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns, stāstot, ka Latvijas dzimšanas dienas vakarā uz svinīgu pasākumu kopā sanāca pagasta ļaudis, godinot sakopto sētu saimniekus un cilvēkus, kuri gada laikā daudz piedomājuši un darījuši, lai pagasts attīstītos.
“Paldies par labajām domām un darbiem sakām daudziem – zemniekiem, pedagogiem, kultūras darbiniekiem. Īpašs paldies Tokaru ģimenei, ukraiņu tautības cilvēkiem, kuri audzina piecus bērnus un kuriem pieder daudzas idejas pagasta attīstībai. Vēl varu droši teikt, ka otru tik Latvijai lojālu ģimeni var tikai pameklēt,” dalījās A. Rancāns, bet neslēpa, ka līdzīgi kā citviet valstī svētki atnāk arī ar pārdomām par nākotni, jo arī Liepā aug bezdarbnieku skaits, iedzīvotāji uz savas ādas izjūt cenu kāpumu.
Mārsnēnos
“Pirmo reizi esam nosaukuši “Gada cilvēkus”. Tagad par tradīciju kļūs viņu godināšana valsts svētkos. Pagasta iedzīvotāji ļoti atzinīgi aptaujā bija vērtējuši daudzu veikumu. Kā “Gada cilvēkus” godinām Viju Krankali, Ilzi Meisteri, par ieguldījumu labdarībā paldies sakām pastniecei Raitai Ošiņai. Viņa ir sirds cilvēks, ļoti atbalstījusi pagasta vecos cilvēkus. Deputāti novērtējuši arī manu darbu,” stāstīja Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka un atcerējās, ka gaišs noskaņojums pagastā bijis Lāčplēša dienā, kurā aktīvi piedalījušies jaunieši. “Domāju, par Latvijas dzimšanas dienu priecājas ikviens. Daudzi svētkus sagaida mājās, ģimenē, citi pasākumā, kad pagasta centrā iedegas sveču gaismiņas, ir koncerts tautas namā un vakarā salūts ,” sacīja Irma Vilka. Sagatavojuši: Jānis Gabrāns, Liene Lote Grizāne, Māra Majore – Linē, Ilze Kalniņa, Sarmīte Feldmane
Komentāri