SIA “Valmieras ūdens” laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietām (akām, dziļurbumiem u.c.) un kuru ikdienā izmanto pilsētas iedzīvotāji.
Kā aģentūru LETA informēja SIA “Valmieras ūdens” sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Kraukle, akcijas laikā kopumā tika pārbaudīti 86 ūdens paraugi, un tikai 15% gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā.
No aprīļa SIA “Valmieras ūdens” akcijas laikā aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82% ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.
“Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,” atklājis SIA “Valmieras ūdens” tehniskais direktors Ivars Ķiksis.
Dzeramā ūdens ieguves akas būtu vēlams reizi gadā izsūknēt un dezinficēt, kas ļautu samazināt bakterioloģisko piesārņojumu. Tad arī veic akā esošā filtra tīrīšanu vai vajadzības gadījumā – arī nomaiņu. Vēl jāpārliecinās par grodu šuvju hermetizāciju, kas nodrošina notekūdeņu un gruntsūdeņu neieplūšanu akā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī aku nosedzošajam vākam, kas savukārt pasargā dzeramo ūdeni no nokrišņu un citu piemaisījumu iekļūšanas akā.
SIA “Valmieras ūdens” aicina Valmieras pilsētas iedzīvotājus lieki neriskēt ar savu veselību un lietot uzturā kvalitatīvu un drošu dzeramo ūdeni. Dzeramais ūdens, kas tiek piegādāts pilsētai centralizēti, tiek plānveidā testēts, ievērojot spēkā esošo likumdošanu. Šāds regulārs dzeramā ūdens monitorings ļauj iegūt informāciju par dzeramā ūdens nekaitīgumu un kvalitāti, tā atbilstību noteikumu prasībām, kā arī par iespējamām pārmaiņām dzeramā ūdens kvalitātē. Monitoringa laikā reizi nedēļā tiek pārbaudīts no ūdens atdzelžošanas stacijas uz pilsētu padotais dzeramais ūdens, reizi ceturksnī – dzeramais ūdens no Valmieras ūdensapgādes tīkliem, kā arī reizi gadā visi artēziskie urbumi. Ar monitoringa rezultātiem ikviens var iepazīties SIA “Valmieras ūdens” mājaslapas “www.valmierasudens.lv” sadaļā “Dzeramā ūdens kvalitāte”.
Ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu ik gadu Valmieras pilsētā radītas simtiem pievienošanās vietas centralizētajai sistēmai – maģistrālajam ūdensvadam un kanalizācijai. Turklāt no 2015.gada ievērojami samazināta maksa par pievienošanos maģistrālajiem tīkliem. Savukārt ar pievada projektēšanu un izbūvi saistītos izdevumus piedāvā kreditēt “Nordea banka”, lai padarītu pieejamāku mājokļa pieslēgšanu Valmieras ūdensapgādes un kanalizācijas maģistrālajiem tīkliem.
Papildu informāciju par pieslēgšanās iespējām centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai ikviens interesents var iegūt SIA “Valmieras ūdens” Klientu apkalpošanas daļā.
Komentāri