Gada vidējās inflācijas prognozes 2011.gadam ir 3,5%, savukārt 2012.gadā inflācija stabilizēsies 2% līmenī un šāds mērens patēriņa cenu pieaugums saglabāsies arī turpmāk, liecina Latvijas Konverģences programma 2011.-2014.gadam, kuru šodien apstiprināja valdība.
Dokumentā uzsvērts, ka galvenie inflāciju veicinošie riski ir saistīti ar jūtīgumu pret preču cenu izmaiņām pasaulē, kā arī lēmumiem par papildu vispārējās valdības budžeta konsolidāciju, palielinot nodokļu likmes vai paplašinot to bāzi.
Nodokļu izmaiņas dabasgāzei var likt pārskatīt siltumenerģijas tarifus, jo cenas ir savstarpēji saistītas. Dabasgāzes bāzes tarifs ir piesaistīts deviņu mēnešu vidējam naftas cenu indeksam, un, ja pasaulē nenotiks lejupvērsta naftas cenu korekcija, tad tas varētu radīt vajadzību pārskatīt komunālo maksājumu tarifus. Papildus, veicot grozījumus šā gada valsts budžetā, nolemts ar 2011.gada vidu ieviest akcīzes nodokļa paaugstinājumu alkoholam, tabakai un degvielai.
Lai gan ekonomikas lejupslīde ir pārvarēta un paredzams, ka 2011.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniegs jau 3,3%, pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko attīstību, uzsvērts dokumentā.
Ja sākotnēji galvenais ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks bija eksports, turpmāk līdzās ārējam sektoram IKP pieaugums jānodrošina arī privātajam patēriņam un uzņēmumu investīcijām, kamēr sabiedriskais patēriņš līdz ar īstenotajiem konsolidācijas pasākumiem līdz 2012.gadam turpinās samazināties. Līdz ar ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanu notiek arī izmaiņas ekonomikas nozaru struktūrā, lielāku īpatsvaru iegūstot rūpniecībai, kamēr būvniecības un tirdzniecības neatbilstoši augstais īpatsvars ir sācis samazināties, teikts konverģences programmā.
Turpmākajiem trim gadiem Konverģences programmā noteikta vienāda IKP pieauguma prognoze – 4%.
Tāpat prognozēts, ka vidējā termiņā nodarbināto skaits turpinās palielināties un darba meklētāju īpatsvars saruks. Tomēr šīs izmaiņas nebūs straujas, un atgriešanās pie 2007.-2008.gadā uzrādītā nodarbinātības līmeņa vidējā termiņā nav sagaidāma.
IKP pieaugumu tuvākajos gados nodrošinās galvenokārt produktivitātes un nostrādāto stundu skaita pieaugums, kamēr strādājošo skaits palielināsies lēnāk. Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita krituma 2009. un 2010.gadā kopā vairāk nekā par 16% paredzams, ka 2011.gadā nodarbināto skaits palielināsies par 1,5% un arī nākamajos gados sagaidāms nodarbinātības pieaugums par 1,3%-1,4% gadā, liecina jaunākās prognozes.
Latvijas Banka neprognozē nominālo kursu attīstību. Pieņemot, ka individuālu valūtu nominālā kursa vērtības saglabājas 2011.gada janvāra līmenī, šā gada lata nominālais efektīvais kurss būtu par 0,5% zemāks nekā vidēji 2010.gadā. 2012.gada pārmaiņas pret iepriekšējo gadu tiek prognozētas 0% apmērā.
Dokumentā uzsvērts, ka jau trešo mēnesi pēc kārtas banku sektors kopumā darbojas ar peļņu un līdz marta beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 33,5 miljonus latu. Ir vērojamas stabilizācijas pazīmes arī attiecībā uz kredītu kvalitāti, tomēr aizņēmēju kredītrisks joprojām saglabājas augsts, un kreditēšanas atjaunošanai būtu nepieciešama noturīga ekonomikas izaugsme. Kaut arī lūzuma punkts kredītu kvalitātē ir sasniegts, vēl nav izslēgta aizņēmēju maksātspējas pasliktināšanās un papildu uzkrājumu veidošanas nepieciešamība.
Latvijas Konverģences programmas no 2011. līdz 2014.gadam pamatā ir piesardzīgs makroekonomiskās attīstības scenārijs, kas tika izmantots, arī sagatavojot grozījumus likumā par valsts budžetu šim gadam, lai īstenotu papildu fiskālo konsolidāciju ar ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pasākumiem.
Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, ir apstiprināti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem, tas ir, nodrošināt budžeta deficītu 2012.gadā zem 3%, bet ar mērķi tiekties uz budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP, zem 1,9% no IKP 2013.gadā un zem 1,1 % no IKP 2014.gadā.
LETA
Komentāri