Vismaz 64 no 119 Latvijas pašvaldībām izmanto atvērtā koda programmatūru, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Guntara Krasovska apkopoti dati.
Krasovskis pārskatu par bezmaksas programmatūras lietošanu nosūtīja biznesa portālam “Nozare.lv” pēc otrdienas Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konferences, kur viņš uzstājās ar īsu referātu, bet nebija paredzējis izklāstīt šos datus.
No pārskata izriet, ka atvērtā koda risinājumus izmanto gan lielas pilsētas, piemēram, Rīga, gan mazas pašvaldības dažādās Latvijas malās, piemēram, Dundaga un Viļāni. Daudzās vietās sākotnēji bezmaksas programmatūru izmanto “parasti” lietotāji ikdienas darbam, rakstot vēstules un citus tekstus ar “Open Office” un sūtot e-pastu ar programmām “Thunderbird”, “Zimbra” vai līdzīgām.
Kā izskanēja LATA konferencē, atvērta koda programmatūras lietošana nav 100% bez maksas, jo jāpērk ieviešanas, apmācību un atbalsta funkcijas. Tomēr lietotāji ietaupa, jo nav jāmaksā lielas licenču maksas, pērkot “Microsoft” vai cita komerciāla ražotāja programmatūru un nav jāalgo cilvēks, kas rūpējas par licenču noteikumu ievērošanu, lai novērstu situācijas, kur notiek ārējas pārbaudes un ar skandālu atrod kādas nelicencētas kopijas.
Kā izriet no Krasovska sagatavotā pārskata, pašvaldības arī plaši izmanto atvērta koda serveru programmatūru, tostarp “Apache” un “Open BSD”, taču pašvaldību darbinieki ar to parasti tieši nesaskaras. Vairākās pašvaldības vismaz daļēji, ja ne pilnībā “Microsoft” operētājsistēma “Windows” aizstāta ar operētājsistēmas “Linux” variantiem. Operētājsistēmu “Linux” uz darba stacijām jeb galda datoriem lieto Aizpute, Cesvaine, Valka un Valmieras pilsēta.
Tomēr Krasovskis teica, ka daudzas pašvaldības ir spiestas paralēli uzturēt zināmu skaitu datoru ar “Windows” operētājsistēmu un “Microsoft” lietojumprogrammām, jo esot virkne sistēmu, kas sadarbojoties tikai ar “Microsoft”. Viņš minēja nodokļu un grāmatvedības sistēmas, kas izsniedz pārskatus un datu apkopojumus tikai tad, ja datortīklā atrodas attiecīgā “Microsoft” programmatūra, piemēram, izklājlapa “Excel”.
“Atvērta koda risinājumi, kaut vai “Open Office”, var lasīt “Microsoft” programmatūrā sagatavotus dokumentus, bet šie risinājumi, kurus izstrādājuši, cik saprotams, “Microsoft” partneri Latvijā, pārmeklē tīklu un, ja tur nav “Excel” vai citas datu prezentēšanai vajadzīgas “Microsoft” programmatūras, tas nepublicē sava darba rezultātus,” skaidroja Krasovskis.
Problēmas pašvaldībām arī rodas ar dažiem centrālā valsts aparāta datu resursiem. Piemēram, lai apskatītu datus Valsts kases mājas lapā, kas ar autorizāciju pieejami pašvaldībām, ir vajadzīgs interneta pārlūks “Internet Explorer”, kas nāk komplektā ar “Microsoft” operētājsistēmu “Windows”.
Kā izriet no pārskata, vairākas pašvaldības, tostarp Jēkabpils pilsēta, Pārgauja, Sigulda, Tērvete un Valka, lieto bezmaksas pārlūku “Firefox”.
Vairums atvērta koda risinājumu, piemēram, “Open Office” un “Thurderbird”, darbojas ar dažādām operētājsistēmām, tostarp “Windows” un “Apple” izstrādāto “MacOS”, un tām nav nepieciešams lietot kādu no “Linux” risinājumiem.
Kā teica Krasovskis, vairums datu par atvērta koda risinājumu lietošanu pašvaldībās apkopoti 2010.gada gaitā un patlaban aina varbūt ir nedaudz citādāka. Turklāt ne visas pašvaldības ir atbildējušas uz LPS aptauju.
NOZARE.LV
Komentāri