Vairāku Vidzemes pašvaldību būvvalžu darbinieki lielākoties ir ieguvuši augstāko bakalaura vai augstāko maģistra līmeņa izglītību arhitekta vai būvinženiera specialitātē, turklāt nereti ieguvuši arī sertifikātus savā nozarē, aģentūra LETA noskaidroja, aptaujājot vairāku pašvaldību būvvaldes. Valmieras būvvaldē strādā seši darbinieki, ieskaitot lietvedības sekretāri. Kā aģentūrai LETA apgalvoja būvvaldē, visiem sešiem darbiniekiem ir atbilstoša augstākā izglītība un lielākā daļa ir sertificēti darbinieki. Darbinieki ir ieguvuši attiecīgi zemes ierīkotāja, būvinspektora, arhitekta, teritorijas plānotāja un būvinženiera izglītību. Kā norādīja būvvaldē, patlaban cilvēkresurss paredzētajiem pienākumiem ir atbilstošs.
Alūksnes novada būvvaldē darbojas trīs darbinieki, turklāt visiem ir augstākā izglītība. Būvvaldes vadītājai ir arhitektes izglītība, būvinspektorei – būvtehniķes, savukārt lietvedei – personāla vadītājas izglītība, aģentūra LETA noskaidroja Alūksnes novada būvvaldē. Līdzīga situācija ir arī Gulbenes novadā, kur būvvaldē strādā divi darbinieki, tostarp vadītājs, sertificēts būvuzraugs ar augstāko celtnieka izglītību, kā arī sertificēta arhitekte, arī ar augstāko izglītību. Būvvaldē ar nepilnu slodzi strādā arī pašvaldības lietvede.
Smiltenes novada būvvaldē patlaban strādā trīs darbinieki, tostarp vadītāja-būvinspektore, ģeogrāfiskās informācijas sistēmu speciālists un arhitekte. Būvvaldes vadītāja ieguvusi augstāko maģistra līmeņa ceļu inženieres izglītību, savukārt arhitektes izglītība ir ar maģistra līmeņa arhitektes specializāciju. Būvvaldē uz pusslodzi strādājošais ģeogrāfiskās informācijas sistēmu speciālists augstāko izglītību ieguvis ģeomātikas specialitātē.
Savukārt Limbažu novada būvvaldē strādā pieci darbinieki, neskaitot sekretāri. Visi ir sertificēti un ar augstāko izglītību, divi no tiem arhitekta specialitātē, divi – inženieru-celtnieku un vēl viens tehniķa-celtnieka specialitātē.
Madonas novada būvvaldē strādā četri darbinieki, tostarp vadītājs, arhitekts un divi būvinspektori. Visi darbinieki ieguvuši augstāko izglītību. Kā aģentūrai LETA norādīja būvvaldes vadītājs Andris Rieba, ņemot vērā novada izmērus un darba apjomu, ar četriem darbiniekiem novadā nereti nepietiek. Šogad vien novadā esot izsniegtas 100 būvatļaujas, nemaz nerunājot par nodotajiem objektiem.
Tāpat, pēc Riebas teiktā, darbu būvvaldei sarežģī neretie tiesu procesi, kuros “labi juristi piesienas pilnīgi katram vārdam – ir tur vajadzība vai ne.” Pēc viņa teiktā, dokumentu sagatavošana iespējami mazākām nelabvēļu interpretācijas iespējām prasa ārkārtīgi daudz laika.
Atbildot uz ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aicinājumu aicinājumu pašvaldību būvvaldēm veikt ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās, Madonas novada būvvalde šādas ārkārtas pārbaudes veikšot ne tikai vienīgajā “sabiedriski nozīmīgas ēkas” definīcijai atbilstošajā būvē – bērnudārzā “Saulīte”, bet arī citās biroju ēkās un būvēs, kurās nesen notikuši būvdarbi, pastāstīja Rieba.
Jau ziņots, ka Valkas novada būvvaldē šajā rudenī ir pilnībā mainījies tās sastāvs. Tajā patlaban strādā divi darbinieki, tostarp būvvaldes vadītājs un būvtehniķis, taču drīzumā darbā esot plānots pieņemt arī arhitektu.
Neskatoties uz darba pienākumiem Valkas un Strenču novados, būvvalde ar uzdevumiem tiekot galā, lai arī arhitekts esot nepieciešams steidzami, atzina Pandalons. Kad tāds tikšot pieņemts darbā, cilvēkresurss būvvaldē būšot pietiekams.
Arī patlaban tikšot izpildīts viss prasītais būvnormatīvu ievērošanas pārbaudēm, tostarp tiks veiktas pārbaudes Valkas novada Vijciema tautas namam, kas ekspluatācijā pēc vairāk nekā pusgadu ilgušiem rekonstrukcijas darbiem nodots vien septembrī. Pēc Pandalona teiktā, citām būvēm īpaša pārbaude neesot nepieciešama, lai arī būvnormatīvu pārbaudes, kā ierasts, tiks veiktas visās nozīmīgajās ēkās, taču citās – ne ārkārtas kārtībā.
Pēc Pandalona teiktā, viņa paša izglītība ir būvniecības maģistrs, tehniķis-arhitekts, bet būvtehniķe ieguvusi tehniķa-celtnieka vidējo speciālo izglītību. Darbinieku zināšanas, pieredze un prasmes esot pietiekamas kvalitatīvai veicamo pienākumu izpildei.
Tāpat jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzdevis nekavējoties nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri veicot pārbaudes ēkās, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi.
Tāpat ziņots, ka ceturtdien vakarā sabrukušā lielveikala “Maxima” drupās atrasti 54 bojāgājušie, bet vēl vairāki desmiti traģēdijā cietuši.
Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
LETA
Komentāri