Pieaugošie apkures rēķini ietekmē apkures maksājumu parādu apjomu arī vairākās Vidzemes pašvaldībās
Gulbenes novada pagastos vien janvārī sasniegts parāds par apkuri 128 894 latu apmērā, kas ir par 27,62% vairāk nekā pērn, aģentūru LETA informēja Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas Ūdens un atkritumsaimniecības speciālists Jānis Šmoteks.
Savukārt Cēsīs šī gada janvārī iedzīvotāju parāds par apkuri bijis 476 409 latu apmērā, kas ir par 41,68% vairāk nekā 2012.gadā, aģentūru LETA informēja SIA “Cēsu siltumtīkli” direktors Jēkabs Blaus.
Ievērojams parādu pieaugums ir Alūksnes novadā, kur iedzīvotāju parāds pret siltuma piegādātāju, salīdzinot ar 2012.gada pirmo mēnesi, 2013.gada janvārī palielinājies par 11%. Ja pērn iedzīvotāju parāda summa sasniedza aptuveni 54 000 latu, tad šogad tie ir jau 60 000 latu, aģentūrai LETA sacīja Alūksnes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Savukārt SIA “Valmieras Siltums” apkopotā informācija liecina, ka uz 1.februāri Valmieras iedzīvotāju kavētie maksājumi par apkuri sastāda 351 944 latus, kas ir par 3,45% mazāk nekā pērn. Ņemot vērā siltumenerģijas tarifa piemērošanu atkarībā no dabas gāzes tirdzniecības cenas, par 17,2% pieauguši “Valmieras Siltuma” aprēķinātie ienākumi par siltumenerģiju šī gada janvārī, kas bijis 625 295 lati, pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldībā.
Tā sauktā cīņa ar parādniekiem pašvaldībās pagaidām rit mierīgi. Kā skaidro Šmoteks, atsevišķos gadījumos tiek slēgtas vienošanās par kārtību, kādā tiks atmaksāti parādi, taču lielākoties ziemā iekrāto neapmaksāto rēķinu summu iedzīvotāji atmaksā jau pavasarī, kad rēķini kļūst mazāki. Mājsaimniecības nereti arī pāriet uz malkas apkuri, un iedzīvotāji paši rūpējas par siltumu ēkā, kas būtiski atvieglo apkures parādu situāciju.
Savukārt Cēsu novadā ir notikušas neskaitāmas sanāksmes ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu rēķinu nemaksāšanas iemeslus. “Ir arī tādi nami, kuros neviens nedzīvo, īpašnieki ir izbraukuši, un grūti atgūt to naudu, ko viņi ir parādā, vai vismaz vienoties par atmaksu,” situāciju Cēsīs raksturo Blaus.
Kā stāsta Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vanadziņš, “apkures cena ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem – vai ēka ir nesen renovēta, vai atjaunoti iekšējie stāvvadi, vai ir regulatori un līdzīgi, tāpēc ir grūti pateikt – vai cena ir mainījusies, jo praktiski katrai ēkai ir cita situācija”.
Par spīti pavasarī par 15% samazinātajiem tarifiem apkures cenas kopumā nav mainījušās, jo ievērojami ir paaugstinājušās dabas gāzes izmaksas, komentē Vanadziņš. Arī Blaus apstiprina, ka pēdējos divos mēnešos pieredzētas augstākās dabas gāzes izmaksas, kādas vispār ir bijušas, un, tā kā dabas gāze veido 70% no visa siltumtarifa apjoma, līdz ar to ievērojami auguši arī apkures rēķini, – tie atgriezušies iepriekšējo cenu līmenī.
Pēc AS “Simone” datiem šogad janvārī Alūksnes novadā, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, apkures cena par vienu kvadrātmetru ir pieaugusi nedaudz vairāk nekā par 20%. Tas skaidrojams ar laika apstākļiem, kas šogad janvārī Alūksnē bija aukstāki nekā pērn.
LETA jau ziņoja, ka šogad būtiski audzis iedzīvotāju parādu par apkuri apjoms. Ja pagājušā gada janvārī parāds par apkuri bija 31,75 miljoni latu, tad šā gada janvārī parāds sasniedzis 39,67 miljonus latu. No šīs summas 23 miljoni latu ir pilsētu iedzīvotāju parāds, bet 16,42 miljoni – novados dzīvojošo parāds.
LETA
Komentāri