, Cēsu veselības aprūpes centra darbiniece, acu ārste
Cēsu pilsētas iedzīvotāju un veselības aprūpes centra (poliklīnikas) pacientu vidū klīst informācija par poliklīnikas pievienošanu slimnīcai un pārvietošanu, pat izvietošanu ārpus pilsētas centra un pat likvidāciju. To, ka tās nav baumas, apstiprina 24. janvāra “Druvā” I. Kalniņas sagatavotais raksts “Vai poliklīnika un slimnīca apvienosies?”
Tātad ne tikai baumas, bet pašvaldību un slimnīcas kabinetos izauklētas idejas. Kāpēc? Rakstā kā ļoti būtisks arguments minēts, ka pašlaik pastāvot nevajadzīga konkurence. Grūti piekrist, jo konkurence ir pozitīvs faktors. Tā stimulē, sekmē, mudina – un rodas attīstība. Kur ir konkurence, tur ir attīstība. Ja konkurences nav, būs stagnācija, iesūnošana.
Grūti piekrist viedoklim, ka apvienot abas iestādes un poliklīniku pārvietot uz slimnīcu šodienas krīzes apstākļos ir valstiski. Kas tad ir valsts? Enciklopēdiskajā vārdnīcā rakstīts, ka “valsts ir tiesiski organizēta tauta noteiktā teritorijā”. Valsts ir tautas juridiska organizācija. Tātad jālemj tā, kā tautai, iedzīvotājiem, pacientiem ir labāk, ērtāk. Primārās ir pacienta ērtības, nevis kabinetos izauklētas aprēķinu idejas abstrakta valsts jēdziena vārdā.
Pēc pārvietošanas, apvienošanas būšot ērtāk, plānveidīgāk organizēt darbu. Nav tiesa! Mūsu VAC (poliklīnika) direktores I. Grapas – Grāfas vadībā veiksmīgi veic mums uzticētos veselības aprūpes uzdevumus, esam finansiāli neatkarīgi, strādājam bez parādiem. Tātad mūsu iestādei šī reorganizācija nav vajadzīga.
Varbūt slimniekiem? Cēsu slimnīca Glūdas kalnā, Viestura ielas apkaimē, neatrodas tuvāk centram kā Palasta ielas 15. nams, kurā poliklīnika strādā jau kopš 1951. gada 30. aprīļa. Pie mums slimnieks no stacijas, tirgus, pilsētas centra var pat kājām atnākt, negaidot autobusu. Daudzi mūsu klienti pat autobusā nevar iekāpt. Arī biļetes cena nav mazsvarīga.
Saistošs ir arī 2005. gadā ar Eiropas Savienības atbalstu veiktais kosmētiskais remonts, ar nosacījumu, ka obligāti pieci gadi šajā iestādē jāsniedz medicīniskie pakalpojumi un veselības aprūpe. Tātad mūsu pienākums ir šajā iestādē kalpot, strādāt vismaz līdz 2010. gada beigām.
Mazsvarīgs nav arī pieradums, ka jau vairākās paaudzēs Cēsu pilsētas un rajona iedzīvotāji mēro ceļu uz savu poliklīniku Palasta ielā. Tas rada stabilitātes sajūtu.
Secinu, ka ne mūsu pacientiem, ne mūsu poliklīnikai ne pārvietošana uz Glūdas kalnu, ne apvienošana ar slimnīcu nav vajadzīga.
Bet konkurence starp poliklīniku un slimnīcas ambulatoro dienestu ir laba un vēlama. Lai dzīvo konkurence – laba un veselīga!
Kas domā citādi, rakstiet!
Komentāri