Gaujas nacionālā parka (GNP) teritorijā nav atļauts iekasēt naudu par tūristu kustību (iekāpšanu un izkāpšanu no Gaujas) visā parka teritorijā, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja atpūtas parka “Rāmkalni” pārstāvis Kaspars Timermanis.
Ņemot vērā publiskajā telpā radīto ažiotāžu sakarā ar naudas iekasēšanu par izkāpšanu no Gaujas, atpūtas parks “Rāmkalni” veicis sīkāku situācijas izpēti, kā arī ir pasūtījis juridisku atzinumu Andra Grūtupa zvērinātu advokātu birojam.
“Mēs kā ilggadēji tūrisma jomas dalībnieki nevarējām stāvēt malā un noskatīties, kā tiek maldināti cilvēki, proti, netiek skaidri pateikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Neskaidrība tikai atbaida klientus, tādēļ mēs nolēmām paši rīkoties – izpētījām normatīvo bāzi, kas regulē konkrēto situāciju, kā arī pasūtījām juridisko atzinumu tiesību speciālistiem,” norāda “Rāmkalnu” pārstāvis.
Juridiskajā atzinumā teikts, ka GNP teritorija ir īpaša teritorija, kurā zemesgabalu gar upes krastu īpašniekiem ir jāievēro stingri ierobežojumi un ir pienākums paciest jebkāda veida apmeklētāju (tūristu) jebkāda veida pārvietošanos (kustību) par šī parka takām, ceļiem un ūdenstecēm, nav tiesību arī iekasēt naudu par tūristu pārvietošanos, kā arī GNP vadībai ir jānodrošina kontroles un uzraudzības funkcija, lai nepieļautu patvaļīgas zemes īpašnieku darbības.
NOZARE.LV “Atpūtas parks “Rāmkalni” vienmēr ir piedāvājis izkāpšanas iespējas no savas piestātnes Murjāņos pie Gaujas tilta. Uzsākot šogad darbību Siguldā jaunajā laivu nomā (bijušajā suvenīru tirgotavā pie Gūtmaņalas), mēs saskārāmies ar brīdinājumiem, ka mums nebūs iespējas ielaist laivas tuvējā apmetnē “Dainas”. Jūlija sākumā no mūsu klientiem tika pieprasīta nauda par iekāpšanu un izkāpšanu no Gaujas, neskatoties uz to, ka blakus esošā zemesgabala īpašnieki ir uzņēmušies konkrētas saistības pret GNP, kas šobrīd netiek ievērotas,” norādīja Timermanis.
GNP administrācijai ir nekavējoties jārīkojas. “Visas kārtis ir GNP administrācijas rokās – gan izskaidrot tūristiem viņu tiesības, gan arī kontrolēt un disciplinēt zemes īpašniekus. Jo ilgāk turpinās neskaidrības, jo mazāk pievilcīga vide tūrismam veidojas parka teritorijā,” sacīja Timermanis.
Iepriekš Dabas aizsardzības pārvaldes GNP administrācijas direktors Mārtiņš Zīverts
norādīja, ka privātie apsaimniekotāji GNP teritorijā vēl neesot tiesīgi prasīt samaksu no ūdens tūristiem par apmetņu izmantošanu.
Ar 1.jūliju GNP administrācija iesaistījusi ūdens tūrisma pakalpojumu sniedzējus dažu ūdens tūrisma apmetņu uzturēšanā, jo tas ir viens no risinājumiem, kā saglabāt esošo infrastruktūru un uzturēt kārtību šajās apmetnēs ar ierobežotu pieejamo finansējumu.
Kā informēja Dabas aizsardzības pārvaldē, GNP administrācija noslēgusi apsaimniekošanas līgumus ar privātajiem apsaimniekotājiem par sekojošām ūdens tūrisma apmetnēm – “Jāņarāmis”, “Cēsis”, “Briedīši”, “Katrīnas”, “Paslavas”, “Bērzi” – ar nosacījumiem apkopt šīs apmetnes, uzturēt tajās kārtību.
Administrācija saņēmusi informāciju, ka atsevišķi apsaimniekotāji no tūristiem jau prasa samaksu par apmetnes izmantošanu. Zīverts informēja, ka šāda rīcība nav likumīga, jo GNP administrācija atbilstoši likumdošanai nav saskaņojusi apmetnēs pieejamo maksas pakalpojumu veidus.
Komentāri