Praktiski visas upes vēl klāj ledus, – plūdi tuvākajā laikā nedraud. Nākamnedēļ ir gaidāma temperatūra zem nulles, kas neļaus turpināt ledus kušanu, sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Aizsalusi ir Daugava posmā no robežas ar Baltkrieviju līdz Pļaviņām, bet dažviet upē ir no ledus brīvas vietas. Pilnībā aizsalusi ir Lielupe, tāpat arī Gauja, kurā gan ir visvairāk no ledus brīvu zonu. Ventas lejtecē un pie Kuldīgas ir novērojama plāna ledus kārta.
Pirms atkušņa 5.janvārī veiktie mērījumi liecina, ka Lielupē ledus biezums ir no 22 centimetriem līdz 32 centimetriem, Daugavā pie Krāslavas – 19 līdz 30 centimetri, Gaujas lejtecē pie Carnikavas ir 23 centimetrus biezs ledus, Rēzeknes upē tas ir 21 centimetra biezumā, bet Aiviekstes upē ledus kārta sasniedz 20 centimetrus.
Arī Latvijas ezeri lielākoties ir aizsaluši.
Latviju no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aptver presējošais ledus, savukārt Rīgas jūras līča austrumos un dienvidos ir saglabājies tā dēvētais malas ledus – 100 līdz 500 metru attālumā no krasta. Dreifējošais ledus, kas atrodas vēl tālāk no krasta, ir samazinājies siltā laika un brāzmainā vēja dēļ.
Jau ziņots, ka kaut arī pavasara palu intensitāti noteiks vairāku savstarpējo apstākļu sakritība, nepieciešams paliem gatavoties jau laikus, jo situācijā, kad sniega sega ir tik bieza, lielu palu varbūtība ir ļoti augsta.
Kā aģentūru LETA informēja LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, par pavasara prognozēm pagaidām runāt ir pāragri, jo vēl ir tikai janvāra pirmā puse, bet priekšā vēl februāris, kas ir bargākais ziemas mēnesis.
Palu intensitāti noteiks vairāku savstarpējo apstākļu sakritība – nozīmīgi būs tas, cik strauji iestāsies siltais laiks, vai ziemā būs vēl atkušņi, kuru laikā pakāpeniski sniega sega kusīs un sniega kušanas ūdeņi lēnām aiztecēs, kā arī nozīmīgi būs tas, cik bieza ledus sega būs izveidojusies ziemas gaitā, jo arī no tā ir atkarīga ledus iešana upēs un ledus sastrēgumu veidošanās varbūtība.
Tāpat pavasaru palu intensitāte būs atkarīga no tā, vai palu periodā būs intensīvi nokrišņi, kas veicinās sniega kušanu un ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs. Varbūt sniegs lēnām kusīs pavasara saulītē, naktīs atkal nedaudz piesals un līdz ar to palu intensitāte tik liela var arī nebūt.
LETA
Komentāri