Saistībā ar notikumiem Ukrainā palielinājusies interese par iespējām iestāties Zemessardzē (ZS), šodien žurnālistiem jauno kaujas formas tērpa komplektu pasniegšanas pasākumā pastāstīja ZS komandieris Leonīds Kalniņš.
“Tiešām, interese par iestāšanos Zemessardzē ir palielinājusies, un mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt pilsoņu patriotisko vēlēšanos aizsargāt Latviju,” uzsvēra ZS komandieris.
Lai arī finansējums nav atbilstošs un valdībai vēl tikai papildu nauda tiks lūgta, potenciāliem zemessargu kandidātiem netiek atteikts, jo 23 gadu pastāvēšanas laikā Zemessardze ir konsekventi atjaunojusi un uzturējusi skaitlisko sastāvu. Zemessardzē dien vidēji astoņus gadus un regulāri katru gadu tiek uzņemts aptuveni pustūkstotis zemessargu.
“Mūsu pilsoņu patriotiskā izpausme nav saistīta tikai ar Ukrainas apdraudējumu, un tas tikai parāda, ka organizācija ir stipra” uzsvēra Kalniņš.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis žurnālistiem atzina, ka sakarā ar krīzi Ukrainā Aizsardzības ministrija lūgs tuvākajā laikā valdībai piešķirt papildu finansējumu Zemessardzes attīstībai. “Tā liek pārvērtēt prioritātes, un Zemessardze jāstiprina, lai varētu attiecīgi ekipēt zemessargus,” norādīja Vējonis. Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube norādīja, ka plāni Zemessardzes attīstībai bijuši jau iepriekš, taču situācija Ukrainā un NATO kopumā liek tos paātrināti ieviest.
Konkrēti aprēķini par finansējumu Zemessardzes attīstībai vēl tiek veikti, taču jebkurā gadījumā Aizsardzības ministrija vēlas vairāk koncentrēties uz kvalitāti, jo strauja zemessargu skaita palielināšana nenozīmē, ka bruņotie spēki spēs kvalitatīvāk aizsargāt valsti.
“Runājot par jebkurām paplašināšanām – neapšaubāmi par to domājam un esam gatavi paplašināt cilvēku uzņemšanu Zemessardzē, bet tas jārisina, paralēli domājot par ekipējumu, materiāli tehniskajiem līdzekļiem un ieročiem lielam cilvēku skaitam. Tāpēc tas ir jautājums valdībai par to, cik tālu esam gatavi piešķirt finansējumu, lai vēl plašāk veidotu Zemessardzi. Pašreiz papildu naudas nav. Tāpēc gatavojam sarakstu un iesim uz valdību, lai lūgtu papildu finansējumu, kas ietvers gan esošo zemessargu nodrošināšanu, gan, iespējams, papildu zemessargu piesaistīšanai,” uzsvēra Vējonis.
Graube žurnālistiem paziņoja, ka Zemessardze ir ļoti nozīmīgs spēks valsts aizsardzībai, jo profesionālā dienesta karavīru skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu aizsardzības spējas. Pirmie no aptuveni 8000 zemessargu šodien saņēma jaunos kaujas formas tērpa komplektus, kādus jau vairākus gadus nēsā regulāro spēku karavīri. Komplektā ir formastērps un zābaki. Tas nepieciešams, lai bruņotie spēki izskatītos vienādi un arī zemessargi tiktu pie kvalitatīvām formām.
Pārēju uz vienotu kaujas formas tērpu plānots pabeigt 2016.gadā. Pašreiz bruņotajos spēkos dienē aptuveni 8000 zemessargu, un atlikušie zemessargi formas saņems līdz 2016.gadam. Jaunās formas šogad saņems 4500 zemessargu.
Līdzšinējā zemessargu ASV parauga lauka forma, kuru izmanto kopš 1995.gada, nenodrošina operacionāli taktiskās vajadzības. Savukārt pirms vairākiem gadiem bruņotajos spēkos ieviestais jaunā parauga kaujas formas tērps nodrošina taktiskās prasības – tam ir mazāka masa, modelējot sastāvdaļu komplektāciju, tas nodrošina karavīra kaujas spēju temperatūras diapazonā no mīnus 30 grādiem līdz plus 50 grādiem, kā arī gandrīz visās klimatiskajās zonās un reljefos.
Kaujas formas tērpā izmantotas jaunākās militārās tekstilrūpniecības tehnoloģijas, patentēti materiāli un furnitūra, kādu izmanto arī citu NATO dalībvalstu bruņotie spēki.
Kaujas formas tērpam ir radīts unikāls maskēšanas raksts ar nolūku vizuāli maskēt karavīru pilsētas vidē un starptautisko operāciju reģionos dienā un naktī, kā arī noteikta līmeņa vizuālo maskēšanu mežainā teritorijā.
2015.gadā bruņotie spēki plāno ieviest arī otra veida kaujas formas tērpa maskēšanas rakstu, kurā dominēs brūna, zaļa un haki krāsa.
LETA
Komentāri