Pēc Labklājības ministrijas (LM) sniegtās informācijas reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā pieaudzis otro mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 83 871 personas jeb 4,19 procentus valsts iedzīvotāju.
Tiesa, bijušajā Cēsu rajonā teju visos novados trūcīgo personu skaits nav būtiski mainījies, vairākos novados tas pat sarucis. Tas nozīmē, ka bažām par nabadzības pieaugumu mūspusē pagaidām nav pamata.
Lai gan Priekuļu novadā šī gada sākumā trūcīgo personu skaits salīdzinājumā ar decembri ir nedaudz palielinājies, 2013.gadā trūcīgo skaits ir sarucis no 786 personām janvārī līdz 566 decembrī.
Šogad janvārī sociālā dienesta uzskaitē ir bijuši 635, bet februārī 612 trūcīgie. Katra situācija esot individuāla, un iemesli šādiem rādītājiem ir dažādi, tostarp izmaiņas varētu būt saistītas ar statusa piešķiršanas izbeigšanās laiku vai atkārtotu pieteikšanos. “Tas skaidrojams ar atkārtotu statusa piešķiršanu, piemēram, mūsu pašvaldībā divas reizes mācību gadā pieņemam iesniegumus par brīvpusdienu piešķiršanu. Parasti janvārī atkārtoti tiek vērtēta cilvēka atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam.
Trūcīgo skaita pieaugums manāms arī apkures sezonas laikā. Daudzi piesākas dzīvokļu un malkas pabalstam,” situāciju vērtē Priekuļu novada domes sociālā dienesta vadītāja Elita Rancāne un piebilst, ka ne visi, taču lielākā daļa trūcīgo personu tomēr saņem kādu no pašvaldības piešķirtajiem atvieglojumiem.
Līdzīgās domās ir arī sociālā darbiniece Amatas novada Drabešu un Amatas pagastā Ilva Pūpola, kura atzīst, ka trūcīgo personu skaits sarūk. “To var redzēt pēc garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalsta saņēmēju loka. To skaits pēdējos divos gados ir samazinājies. Nereti pabalsta saņēmēji sūkstās, ka jāstrādā noteiktas stundas, un meklē iemeslus, lai nepildītu uzticēto uzdevumu,” min I.Pūpola. Viņa piebilst, ka arī pabalstu piešķiršanas kārtībā ar šogad nekas būtiski nav mainījies, tāpēc gada sākumā soci ālā dienesta klientu loka skaita ziņā nav novērojamas izmaiņas. Iedzīvotāji zina, kādam atbalstam var pieteikties, un katrs izvērtē, kad viņam ērtāk to izdarīt.
Arī Pārgaujas pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa ziņo, ka trūcīgo iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies no 335 2013. gada sākumā līdz 205 personām šī gada februārī.
Raunas novada sociālās palīdzības organizatore Sandra Fišmeistere atzīmē, ka gada laikā trūcīgo personu skaits pamazām sarucis. Pērn janvārī bijušas 259, februārī – 253, bet decembrī 173 trūcīgas personas. Savukārt šā gada janvārī sociālā dienesta uzskaitē bijušas 180 un februārī 183 trūcīgās personas.
S.Fišmeistere skaidro: “Ja cilvēkam ir kāda konkrēta vajadzība, tad viņš arī kārto trūcīgās personas statusu, tāpēc iemesli trūcīgo skaita sarukšanai varētu būt dažādi. Manuprāt, daudz izsaka tas, ka GMI pabalsts ir jāatstrādā. Starp šī pabalsta saņēmējiem galvenokārt ir tādi, kuri uzrāda ārsta zīmes par veselības stāvokli, tad jau nevar strādāt. Otrs iemesls varētu būt tas, ka novadā mainīja saistošos noteikumus, kas attiecas uz apkures pabalstu kārtība.” Tāpat viņa pieļauj domu, ka pabalstu saņēmēju skaits novadā varētu palielināties maijā, kad pašvaldības pabalstu saņems iedzīvotāji, kuri apdzīvojamās platības apkurina individuāli (privātmājas).
Gandrīz nemainīga situācija ir Jaunpiebalgas novadā. Tur pērn janvārī trūcīgo statuss bijis 130, šogad 134 personām. Līdzīga statistika novērojama arī februārī, kad pagājušajā gadā novadā bija 153, bet tagad 128. “Tie parasti ir vieni un tie paši iedzīvotāji, kuri gadiem nerod vai nemeklē iespēju mainīt situāciju. Tiesa, parasti trūcīgo skaits vairāk sarūk vasaras vidū, kad rodas iespēja tikt pie gadījuma darbiem,” klāsta Jaunpiebalgas novada sociālā dienesta vadītāja Līga Ābelniece.
Trūcīgiem palīdzību sniedz arī dažādas organizācijas. Cēsu kristiešu draudzes “Prieka vēsts” sociālajā centrā, kas atvērts trešdienās, parasti iegriežas ap 30 cilvēku. “Ir redzams, ka šāda centra pastāvēšana ir vajadzīga. Iedzīvotāji te meklē drēbes, apavus un dažādus sadzīves priekšmetus, jautā pēc konkrētām lietām – bērnu ratiņiem un tamlīdzīgi. Pēc ziedojumu kastītēs atstātās naudiņas varam noprast, ka līdz ar jaunā gada iestāšanos iedzīvotāju maciņi ir palikuši plānāki. Iespējams, vairāk sākuši taupīt nebaltām dienām,” saka draudzes sociālā centra vadītāja Anita Tīrone, kura novērojusi, ka starp apmeklētājiem ir daudz māmiņu, kuras lūko pēc apģērba bērniem.
“Uz atnācēju statusu nebūt neskatāmies. Ja cilvēks ir ieradies, tātad viņam ir vajadzīga palīdzība,” stāsta A.Tīrone un piebilst, ka netrūkst arī atsaucīgu cilvēku, kuri ziedo apģērbu un apavus.
Trūcīgie cēsnieki atrod ceļu arī uz zupas virtuvi. Biedrības “Ģimenes centrs “Mūsu nākotne” valdes priekšsēdētāja Svetlana Gurska atzīmē, ka zupas virtuves klientiem šajā gadā pievienojušies daži jauni, tostarp Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” klienti. „Tas neliek domāt par būtisku trūkumcietēju pieaugumu, jo nereti cilvēki pamainās. Ir, kas nāk regulāri, ir tādi, kas atnāk reizumis,” viņa saka.
Kārtību, kādā ģimenei vai atsevišķai personai tiek piešķirts trūcīgas personas statuss, nosaka Ministru kabineta noteikumi “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”. Viens no priekšnosacījumiem tā iegūšanai ir vidējie mēneša ienākumi pēdējo trīs mēneša laikā – tie nedrīkst pārsniegt 128,06 eiro vienai personai. Atbilstību visiem kritērijiem vērtē un trūcīgā statusu piešķir vai atceļ pašvaldību sociālie dienesti. Trūcīgā statuss dod iespēju saņemt dažāda veida valsts un pašvaldību atbalstu, piemēram, garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalstu, mājokļa pabalstu, atbrīvojumu no līdzmaksājuma par kompensējamiem medikamentiem.
Ilze Fedotova
Komentāri