Šā gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 447 lati, kas ir par trīs latiem jeb 0,8% vairāk nekā šā gada otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sabiedriskajā sektorā šajā periodā alga pieauga par 0,1% (no 474 līdz 475 latiem), bet privātajā – par 1,6% (no 423 līdz 430 latiem).
Salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa saruka par 1,9% (no 456 līdz 447 latiem). Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, darba samaksas līmenis valstī joprojām ir zemāks, tās samazinājuma tempi ir kritušies.
Sabiedriskajā sektorā gada laikā samazinājums bija 4,5% (no 497 līdz 475 latiem), tai skaitā vispārējās valdības sektorā – 4,9% (no 460 līdz 438 latiem), bet privātajā sektorā tā samazinājās par 0,1% (no 431 līdz 430 latiem).
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2010.gada trešajā ceturksnī atsevišķās nozarēs vidējās bruto darba samaksas pieaugums bija ievērojami lielāks nekā vidēji valstī.
Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, darba samaksa pieauga par 15,7%. Pieaugumu radīja šīs nozares komercsabiedrībās izmaksātās prēmijas par iepriekšējā gada darbības rezultātiem. Par 5,3% darba samaksa augusi lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Tādās nozarēs kā profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana, kā arī būvniecība darba samaksa augusi no 2,6% līdz 3%. Arī apstrādes rūpniecībā darba samaksa ir augusi straujāk nekā vidēji valstī – par 2,3%.
Darbinieku skaits, pārrēķināts pilna darba laika vienībās, ko lieto mēneša vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, ir pieaudzis par 14 700 jeb 2,3%, bet darba samaksas fonds – par 26,3 miljoniem latu jeb 3,1%. Gada laikā darbinieku skaits samazinājies par 30 200 jeb 4,5%, bet darba samaksas fonds – par 57,9 miljoniem latu jeb 6,2%.
Baltijas valstīs šā gada trešajā ceturksnī vislielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 759 eiro (534 latu), Latvijā un Lietuvā attiecīgi 637 un 603 eiro (448 un 424 lati). Salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa Lietuvā samazinājās par 2,8%, Latvijā – par 1,9%, bet Igaunijā darba samaksa nedaudz pieauga – par 0,9%.
Kā norādīja “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš, strauju ienākumu pieaugumu nākamgad baudīs tie, kas izkļūs no bezdarbnieku statusa, un šo cilvēku skaits nebūs mazs – vismaz padsmit tūkstoši vai nedaudzi desmiti tūkstoši cilvēku. “Lielākajai daļai sabiedrības reālo ienākumu pieaugums nākamgad tikai sāksies un būs ļoti lēns, jo katra lata pirktspēju gada sākumā atkal samazinās nodokļu izmaiņas. Tāpat, par spīti ziņām par atsevišķu kategoriju speciālistu trūkumu, darba devēju pretestība algu celšanas prasībām vēl ir spēcīga un tai ir pamats,” uzsvēra Strautiņš.
Tajā pašā laikā viņš stāstīja, ka vēl 2011.gadā algu kāpums būs pakāpenisks, bet tikai 2012.gadā tas varētu paātrināties. Strautiņš apgalvoja, ka nākamie divi gadi būs iespēja uzņēmumiem celt savu rentabilitāti un nopelnīto ieguldīt ražošanas paplašināšanā, tādējādi, pieaugot pieprasījumam pēc darbarokām un saasinoties konkurencei uzņēmēju starpā, agri vai vēlu ieguvumi sasniegs algota darba veicējus.
“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzsvēra, ka Latvijā vidējā bruto alga gada izteiksmē varētu uzrādīt pozitīvu zīmi jau šā gada pēdējā ceturksnī vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. “Nākamgad varētu sagaidīt vidējās bruto algas pieaugumu, tomēr šis pieaugums būs niecīgs, un, ņemot vērā plānotās nodokļu izmaiņas, daļa šo pieaugumu faktiski neizjutīs savos maciņos,” sacīja Rudzītis.
Savukārt “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna teica, ka šogad vidēji bruto algas kritums varētu būt 3%-4%, savukārt neto algas ap 7%-8% gada sākumā palielināto ienākuma nodokļu dēļ. Šo kritumu pamatā nosaka pagājušā gada attīstība, jo sezonāli izlīdzinātie dati rāda, ka algas pieaug jau kopš šī gada sākuma.
“Patlaban algas aug, tomēr jāmācās no iepriekšējām kļūdām un jāatceras, ka algas pieaugums nedrīkst būtiski pārsniegt produktivitātes izaugsmi, lai atkal nesaskartos ar konkurētspējas problēmām,” uzsvēra Strašuna.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 444 lati, kas bija par 13 latiem jeb 2,9% vairāk nekā pirmajā ceturksnī. Gada pirmajā ceturksnī bruto darba samaksa bija 431 lats, bet 2009.gada pēdējā ceturksnī tā bija 440 lati.
Sabiedriskajā sektorā otrajā ceturksnī bruto alga pieauga par 6,4% – no 446 līdz 474 latiem, bet privātajā – par 0,6% – no 421 lata līdz 423 latiem.
NOZARE.LV
Komentāri