Kā liecina VUGD statistika, šogad, vēl nesākoties tumšajam un aukstajam rudens periodam, kad uguns nelaimju skaitam ir tendence pieaugt, Latvijā jau notikuši 6,1 tūkstotis ugunsgrēku, pērn visa gada laikā ugunsgrēku skaits sasniedza 8,9 tūkstošus. Neņemot vērā draudīgo tendenci, cilvēki diezgan kūtri apdrošina savu nekustamo īpašumu. Apdrošināšanas sabiedrības BTA dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2009.gadu šā gada pirmajos astoņos mēnešos noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu skaits krities vidēji par 17%.
Likumsakarīgi, ka līdz ar to arī izmaksāto atlīdzību skaits šajā apdrošināšanas veidā salīdzinājumā ar kopējo uguns nelaimju skaitu valstī ir salīdzinoši neliels. BTA dati liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos ir pieteiktas tikai 30 apdrošināšanas atlīdzības, neskatoties uz to, ka valstī kopumā noticis vairāk kā 6 tūkstoši ugunsgrēku.
Jānis Lucaus, AAS BTA valdes loceklis: “Lai gan ik gadu uguns nelaimju skaitam ir tendence tikai pieaugt, lielākais vairums cilvēku joprojām necenšas pasargāt savu īpašumu un riskē piedzīvot lielus zaudējumus. Protams, jāņem vērā krīzes faktors, jo 2008.gadā, kad cilvēku finansiālā situācija bija labāka nekā šobrīd, tika noslēgti 85,8 tūkstoši īpašuma apdrošināšanas līgumu, 2009.gadā jau mazāk – 60,1 tūkstotis, bet šogad astoņos mēnešos – vien 34,2 tūkstoši. Tas liecina, ka iestājoties krīzei, cilvēki sāka taupīt, tai skaitā uz apdrošināšanas rēķina. Taču diemžēl nelaimes gadījumu skaits nesamazinās, ik pa laikam dzirdam par postošu ugunsgrēku vai citu nelaimju izraisītiem smagiem īpašuma bojājumiem vai pat par pilnīgu bojāeju. Un īpaši traģiski, ka šādās situācijās cilvēki paliek ne vien bez jumta virs galvas un savas iedzīves vai saimniecības, bet viņiem ir arī jādomā, kā un par kādiem līdzekļiem to atjaunot. Tādēļ tieši šajā laikā, kad jātaupa katrs lats, būtu jānodrošinās pret iespējamiem lieliem zaudējumiem nākotnē. Salīdzinājumam – zaudējumi, nodegot privātmājai, var sasniegt līdz pat 110 tūkstošus latu, savukārt apdrošināšanas polise maksā vien 70 latu, dzīvoklī ielauzies zaglis var radīt līdz pat 10 000 latu lielus zaudējumus, turpretī apdrošināšanas polise maksā vien 20 latu, privātmājai uzkritis koks var nodarīt ievērojamus postījumus un radīt līdz pat 25 000 latu lielus zaudējumus, no kuriem var pasargāt apdrošināšanas polise vien par 65 latiem. Vai tiešām ir vērts taupīt uz apdrošināšanas rēķina?”
Dzintars Umulis, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks: “Uguns radītie zaudējumi gan iestādēm, gan privātpersonu īpašumam ir ļoti liels finanšu risks, kas mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu. Tāpēc īpaši svarīga ir gan spēja pareizi rīkoties ugunsgrēka gadījumā, gan arī ugunsdrošības ievērošana – dzīvokļos un mājās noteikti jābūt vismaz dūmu detektoriem, savukārt iestādēs – ugunsdzēsības signalizācijas iekārtām. Izdevumi, kas nepieciešami šo ierīču iegādei, nav neizmērojami lieli, drīzāk aktuāls ir jautājums par sabiedrības izpratni un attieksmes maiņu, ka jārīkojas ir savlaicīgi, nevis tad, kad ir par vēlu. Savā īpašumā ir jābūt saimniekam, nevis tikai īpašniekam.”
25.augusta LNT rīta raidījumā “900 sekundes” Latvijas Republikas premjerministrs Valdis Dombrovskis, uzsvēra, ka jādomā par īpašuma apdrošināšanu. “Būtu jāveido mehānismi, kas cilvēkus stimulētu apdrošināt īpašumu. Tādā gadījumā postījumus novērstu apdrošināšanas prēmija, nevis valsts maciņš.” Dombrovskis informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai patlaban dots uzdevums izvērtēt iespējas saistībā ar īpašuma apdrošināšanu.
VUGD statistikas dati arī liecina par vairākiem sociālekonomiskiem faktoriem. Piemēram, visvairāk uguns nelaimju jeb 28% no viesiem Latvijā šogad notikušajiem ugunsgrēkiem notiek tieši Rīgā. Taču galvaspilsētā uguns nelaimju skaits ir lielākais valstī ik gadu. Rīgai seko tādas pilsētas kā Liepāja un Daugavpils. Tāpat, ja runājam par Rīgu, tad visvairāk uguns nelaimju notiek tieši Latgales priekšpilsētā, savukārt vismazākais negadījumu skaits Rīgas Centra rajonā.
Tāpat VUGD dati liecina, ka ik gadu visvairāk ugunsgrēku ir tieši dzīvojamajā sektorā, un cēloņi pārsvarā ir neuzmanīga apiešanās ar uguni. Nelaimes gadījumiem dzīvojamajā sektorā pēc popularitātes seko kūla, izgāztuves, atkritumi un neapsaimniekoti objekti.
Ilva Priedniece
Komentāri