Aizvadītais gads Cēsu dzimtsarakstu nodaļā bijis bagāts labām emocijām.
“Tas ir skaists brīdis, kad reģistrēt bērnu atnāk tēvs un māte. Bieži vien abiem acīs ir asaras. Tēvs stipri savās rokās tur mantinieku,” saka nodaļas vadītāja Austra Štauberga un piebilst, ka nodaļā reģistrē bērnus, kuri Cēsīs dzimuši vai te dzīvo vecāki. Nodaļā reģistrēti 252 jaundzimušie – 131 zēns un 121 meitene. Par 65 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Divās ģimenēs pērn sagaidīts sestais bērns, vienā piektais, četrās – ceturtais, bet 145 – pirmais.
“Pusei pērn dzimušo bērnu vecāki ir laulībā. Katru gadu palielinās to bērnu skaits, kuri dzimuši ārlaulībā,” stāsta nodaļas vadītāja un piebilst, ka savukārt 107 bērniem noteikta un reģistrēta paternitāte, bet 19 nav reģistrēts tēvs. Vairākiem bērniem māmiņas vēl ir nepilngadīgas, daudzas ir arī trīsdesmitgadnieces un vecākas.
Pērn kuplākas kļuvušas 199 latviešu ģimenes, 13 – cittautiešu un 40 jauktās ģimenes. Ja vecāki ir dažādu tautību, viņi vienojas par tautību bērnam. Bērni, kas dzimst Latvijā, ir Latvijas pilsoņi.
Tēvs un māte ikvienam bērnam pūrā dod vārdu. Austra Štauberga uzsver, ka vārdam, kuru dod bērnam, jāatbilst likumam – zēnam vīriešu dzimtē, meitenei – sieviešu dzimtē. “Nekad nav bijušas domstarpības ar ārzemniekiem, viņi saprot, tāds ir likums. Neapmierinātas dažkārt ir Latvijas pilsones, kuras negrib, ka viņu uzvārdu raksta sieviešu dzimtē,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Likums paredz, ka bērnam drīkst dot divus vārdus. Tiesa, dažkārt vecāki vēlas mantiniekam likt trīs.
“Divus gadus nevienam zēnam pirmais vārds nav reģistrēts Jānis, Līgas ir liels retums,” skumji saka Austra Štaubergaun atzīst, ka grūti pateikt, kāpēc vecāki bērniem izvēlas tieši tādus vārdus. Nevar apgalvot, ka iepaticies kāds seriāla varonis, un tāpēc atvase nosaukta filmas varoņa vārdā. Nav retas reizes, kad vecāki atvasēm dod vectēvu, vecmammu vārdus, jo tā ir dzimtas tradīcija. Vecāki, kuri jau zina, ka brauks prom no Latvijas, bērniem dod vārdus, kuri nav sveši zemē, kurp viņi dodas.
“Vecāki bieži vien neapzinās, ka viņu izvēlētais vārds bērnam sagādās problēmas, ka tas ir divdomīgs. Dažkārt izdevies viņus pārliecināt,” atzīst Austra Štauberga.
Pērn Cēsu dzimtsarakstu nodaļā bērniem reģistrēto vārdu vidū meitenēm populārākie ir Alise, Elīna, Emīlija, Evelīna, Marta, zēniem- Markuss, Roberts, Daniels, Renārs, Artūrs, Kristers, Ralfs, Tomass. Vecāki atvasēm pūrā devuši arī ne tik zināmus vārdus – Dantess, Fabijus, Kenets, Kevins, Luiss, Robis, Seimurs, Milana, Letīcija.
“Arī pērn vairāki cilvēki mainīja vecāku doto vārdu. Iemesli dažādi, ne tikai nepatīk. Vārds ārzemēs rada divdomīgas situācijas, ikdienā cilvēku pieraduši saukt citā vārdā, rodas problēmas,” stāsta Cēsu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Austra Štauberga.
Komentāri