“SIA
nodibināt nav grūti. Daudz sarežģītāk ir, kamēr saproti, kas vajadzīgs, lai sāktu ražošanu. Gāja visādi – viens sūtīja pie otra, visi teica, ka ideja laba, ka vajag īstenot. Tāpat arī atzina, ka jāatbilst prasībām, bet ko īsti vajag, neviens skaidri neprata pateikt un atļauju tā uzreiz nedeva, lai produktu varētu tirgot veikalos. Kosmētikas līdzekļu ražošanai un tirgošanai
ir savas prasības. Pašai vien bija jālaužas visam cauri,” saka SIA “Graenn” vadītāja Līga Salmane. Vakar apritēja gads, kopš reģistrēta firma, kas ražo ārstniecības augu hidrolātus.
Jau četrus mēnešus tie nopērkami ekoveikalos, tirdziņos.
Līga ir ģeoloģe, strādāja laboratorijā, darbs patika, bet krīze dzīvē ieviesa korekcijas. “Tad arī domāju, ka pati varētu kaut ko darīt, arī ražot,” saka uzņēmēja. Bija skaidrs, ka tas noteikti būs kāds dabisks produkts. Jau agrāk Līga savām vajadzībām gatavoja dabisko kosmētiku.
“Hidrolāts tiek iegūts destilācijas procesā. Ūdens tvaiki iet cauri augiem un no tiem savāc visu vērtīgo. Latvijā hidrolātu tikai ieved, taču kāpēc ievest, ja to var ražot tepat,” stāsta Līga. Kā iegūt hidrolātu, bija skaidrs, un uz daudziem jautājumiem atbildes varēja iegūt internetā. “Siltajās zemēs -Spānijā, Itālijā – iegūt ēteriskās eļļas un hidrolātus ir sens arods. Arī iekārta
– vara destilācijas aparāts – nav mainījies gadu simteņiem. Tas gatavots ar rokām, izkalts ar āmurīti,” atklāj Līga.
Atbilstošas telpas iekārtošanai Hipotēku bankā tika ņemts kredīts starta programmā jaunajiem uzņēmējiem. Pirmos hidrolātus atzinīgi novērtēja draugi. “Krietni grūtāk nekā saražot, ir palaist jaunu produktu tirgū. Cilvēki jāizglīto, jāstāsta, kas tas tāds. Kad saka – no Latvijas laukiem, dabisks produkts – uzreiz interese ir lielāka. Esmu dzirdējusi, ka kāds nosaka
– gan jau no Polijas, nevar būt, ka kāds staigā pa pļavu un lasa augus.
Ekoveikalos arī sākumā brīnījās, bet paņēma tirgošanai. Nu jau ir savi klienti, kuri novērtējuši. Daudziem būtiskākais – dabisks produkts no Latvijas,” domās dalās uzņēmēja.
Patlaban Līga piedāvā nātru, meža aveņu un pelašķu hidrolātus. Tie ir vērtīgi sejas kopšanai, nātru ūdens labs matiem. Karstā laikā izsmidzinot uz sejas, tie mitrina ādu, veldzē
un baro.
“Poļi arī gatavo pelašķu hidrolātu, bet ne nātru, aveņu. Ne jau no katra auga var iegūt hidrolātu. Augā jābūt kaut nedaudz ēteriskai eļļai. Ir jāeksperimentē. Pamēģināju no āboliņa, nekas neiznāca,” pastāsta Līga un piebilst, ka
būs jauni produkti, jo tikai ar trim piedāvājumā ir par maz.
“Graenn” produkcijas lielākie konkurenti
ir ārzemju ražojumi, dažādie ziedūdeņi. Tirdziņos jau parādījušies arī Latvijā ražotie. Līgu tas īpaši netrauc – viņa bija pirmā, un jau iegūts uzticīgu klientu loks.
Vasara ir karstākais darba laiks. Jāvāc augi, jāražo, tad arī vislabākā iespēja tirdziņos tikties ar pircējiem, stāstīt par hidrolātiem.
“Tagad tikai jāstrādā. Pirmais gads jau nevienam nav viegls. Prasību dēļ bijuši visādi brīži. Nu jau vairs nav kur atkāpties, un tādu domu arī nav,” saka uzņēmēja. Viņa atzīst, lai kaut ko sāktu, svarīgākais – uzdrošināties savu ideju īstenot. Ja neizdosies, arī tā būs pieredze, kaut
vai būs iegūta sapratne par birokrātijas labirintiem.
Līga uzsver, ka lielu atbalstu guvusi no biznesa inkubatora speciālistiem, padoms jaunam uzņēmējam ir zelta vērtē. Viņas biznesa ideja guva atzinību konkursā “Cēsis var”.
“Latvija laba vieta, mēs nenovērtējam dabas daudzveidību. Dzīvojam dabiskā vietā, nepadomājam, ka dažviet
Eiropā nātres nemaz neaug,” domās dalās uzņēmēja.
Līga ir raunēniete. Pēc sešiem gadiem Rīgā atgriezusies mājās. “Man vienmēr bija doma, ka atgriezīšos.
Nav tā, ka tikai Rīgā vari kaut ko ražot, attīstīties,” saka 26 gadus jaunā uzņēmēja.
Sarmīte Feldmane
Komentāri