Teju divas trešdaļas jeb 62% Latvijas iedzīvotāju domā, ka krīze nav beigusies ne valstī, ne ģimenē, liecina “DNB Latvijas barometra” aptauja.
Atbildot uz jautājumu, vai ekonomiskā krīze ir beigusies, ja izvērtē ģimenes materiālo situāciju un stāvokli valstī, 11% izvaicāto domāja, ka ekonomiskā krīze ir beigusies valstī, bet ne viņu ģimenē, 9% – ka tā ir beigusies ģimenē, bet ne valstī.
Tikai 4% izvaicāto uzskata, ka krīze ir beigusies gan valstī, gan ģimenē. Savukārt to, ka ekonomiskā krīze ir “mākslīgi uzpūsta” un patiesībā viņi to nemaz nav izjutuši, atzīmēja 5%.
Jaunākā “DNB Latvijas barometra” rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem, lemjot par viņiem nepieciešamo lietu iegādi, preces cena ir galvenais kritērijs biežāk nekā ekonomiskās krīzes sākumposmā. To, ka pēdējā gada laikā nav nācies ierobežot nekāda veida tēriņus, atzīst vien 13% respondentu, par pētījuma rezultātiem biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “DNB bankā”.
Nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% “DNB Latvijas barometra” aptaujāto apgalvo, ka viņiem patlaban ir aptuveni tikpat daudz naudas kā pirms gada. Tajā pašā laikā trešdaļa aptaujāto teic, ka naudas viņiem ir kļuvis mazāk.
Jautāti, kādu preču iegādei var atļauties iztērēt vairāk naudas nekā pirms gada, visbiežāk – 17% – aptaujātie atzīmējuši pārtikas preces, bet 10% norādījuši apģērbus, apavus un aksesuārus. Dažādu vaļasprieku lietu, grāmatu, rotaļlietu bērniem, ceļojumu izdevumu un citu pirkumu kategorijās šāds pieaugums saskaņā ar respondentu teikto ir minimāls – vidēji 3-4% aptaujāto norādījuši, ka šajās kategorijās var atļauties tērēt vairāk. Vairākums aptaujāto – 66% – norādījuši, ka nevienā jomā nevar atļauties tērēt vairāk naudas nekā pirms gada.
Vaicāti, kāda rakstura pirkumiem pēdējā gada laikā tomēr nācies ierobežot tēriņus, tikai 13% aptaujāto atzīmējuši, ka viņiem nav nācies to darīt. Visbiežāk – 41% gadījumu – iedzīvotājiem nācies taupīt uz apģērba, apavu un aksesuāru rēķina, bet 40% gadījumu taupīts uz ilglietošanas preču (mēbeļu, sadzīves tehnikas) rēķina. Tam seko dāvanas (33%), ceļojumi (31%), kārumi (29%), pārtikas preces (29%).
Izvērtējot savus naudas tērēšanas paradumus, lielākā daļa jeb 64% aptaujāto norādījuši, ka vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, bet 27% aptaujāto plāno tikai lielākus izdevumus, nesekojot līdzi sīkākiem ikdienas tēriņiem. Tikai 6% aptaujāto atzīmējuši, ka saviem tēriņiem vispār īpaši neseko līdzi. Salīdzinot šīs respondentu atbildes ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem kopš 2008.gada, to aptaujāto īpatsvars, kuri vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, palielinājies par 10 procentpunktiem.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš atzīmē: “Atliek tikai minēt, vai, pateicoties krīzes gadiem, sabiedrībā ir izstrādājušies jauni paradumi (galu galā taupīgumu var pieskaitīt tikumiem) vai tas vienkārši ir pierādījums, ka daudziem krīze nebūt nav galā, bet pieaugošie mazumtirdzniecības apjomi pamatā saistāmi ar inflāciju, “ātro kredītu” uzplaukumu un citiem līdzīgiem faktoriem. Un, ja realitātē darbojas otrais variants, tad nevajadzētu brīnīties, ka ikvienu ziņu par ekonomiskajām pārmaiņām (ieskaitot pāriešanu uz eiro) un iespējamu cenu pieaugumu tām vai citām precēm sabiedrība sagaida ar milzu bažām.”
Tikmēr Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska šai kontekstā uzsver, ka cilvēka rīcībā esošie ienākumi ir viens jautājums, bet ne mazāk svarīgi ir tas, cik pārdomāti rīkojamies ar šiem ienākumiem.
“Neapšaubāmi, ka tieši krīze ir bijusi tas bargais skolotājs, kas iedzīvotājus mācījis kritiskāk izvērtēt savus tēriņus. Pētījuma rezultātos redzamo pārdomāto tēriņu izvērtēšanu būtu vērts saglabāt kā paradumu arī tad, kad ienākumi augs straujāk,” komentē ekonomiste. Viņas ieskatā, šāds paradums ir gan vērtīgs katras ģimenes budžeta plānošanai, gan pozitīvi ietekmē tirgotāju konkurenci. Jo vairāk pircēju sekos līdzi cenu pārmaiņām un salīdzinās tās, izvēloties izdevīgāko, jo vairāk tirgotāju būs spiesti veidot pārdomātu cenu politiku, nevis vieglas peļņas nolūkā likt nepamatoti augstus uzcenojumus.
Vairums aptaujāto arī, pieņemot lēmumu par kādas pirmās nepieciešamības preces iegādi, vienmēr (63%) vai lielākoties (30%) pievērš uzmanību tās cenai. Turklāt respondentu grupa, kura to dara vienmēr, kopš 2008.gada palielinājusies. Toreiz atbildi, ka cenām uzmanību pievērš vienmēr, sniedza nedaudz vairāk nekā puse respondentu (53%).
Raksturojot, kā viņu ģimenē tiek plānoti ikmēneša izdevumi, visbiežāk jeb 46% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka tiek veidots kopējs budžets, izmaksas no tā sedzot pēc nepieciešamības. Tikmēr 11% aptaujāto teic, ka viņu ģimenē arī tiek veidots kopējs budžets, kurā ikviens pelnošais ģimenes loceklis iemaksā daļu savu ienākumu, bet atlikumu tērē pēc saviem ieskatiem. To, ka ģimenē netiek veidots kopējs budžets, taču pastāv vienošanās, kādus izdevumus katrs sedz, atzīmējuši 22% aptaujāto. Šis jautājums nav aktuāls tiem 17% aptaujāto, kuri dzīvo vieni un visus izdevumus sedz paši.
“DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Aptaujas dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi katru mēnesi tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz 3% robežu.
NOZARE.LV
Komentāri