Valmieras Drāmas teātris, aicinot skatītājus baudīt mākslu, popularizē arī pilsētas vārdu, kultūras dzīvi un vietējo uzņēmēju veikumu.
Ja rūpīgi papēta ikmēneša repertuāra bukletus, kurus teātra mīļotāji kā reklāmas materiālu atrod ne tikai pie biļešu kasēm, bet arī iestādēs, pat lielveikalos, tad var uzzināt, ka teātrim ir daudzi un dažādi, lielāki un mazāki sadarbības partneri, arī informatīvie atbalstītāji, kas sekmē to, lai par norisēm Valmieras teātrī uzzinātu plašāks interesentu loks.
Nezinātājam šķiet, ka teātrim ir atbalstītāji, sadarbības partneri, bet pareizāk būtu sacīt- tie ir meklēti, atrasti, uzrunāti. Katrs uzņēmējs vērtējis, kāpēc piekrist un atbalstīt profesionālu teātri.
“Jāmeklē visas iespējas! Jāraksta projekti, jāpiesaista līdzekļi. Budžets teātrim ir tāds, kāds ir,” tā īsumā darāmo raksturoja Valmieras teātra mārketinga direktore Agita Mačuka.
“Druva” Valmieras pašvaldībā dzirdēja pozitīvas atsauksmes ne tikai par teātra māksliniecisko, radošo sniegumu, bet arī tūrisma nozares kontekstā.
“Valmieras vārds iedzīvotājiem, tūristiem saistās ar Gauju un Valmieras teātri. Tas ir mūsu pilsētas zīmols. Ļoti liels prieks, ka pēdējā laikā teātris daudz strādā, lai ne tikai iestudētu un piedāvātu skatītājiem brīnišķīgas izrādes, bet domā par to, kā sevi piedāvāt tūrisma tirgū. Teātra iniciatīva, sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem, ir apsveicama,” tā Valmieras pašvaldības tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Kazuša.
Teātra mārketinga direktore Agita Mačuka norādīja, ka viņa jau sešus gadus vada mārketinga nodaļu, kas ģenerē idejas, domā, meklē sponsorus un atbalstītājus, popularizē Valmieras teātri, radošo kolektīvu un kopīgi paveikto.
“Valmieras teātrī galvenais ir kolektīvs, aktieri un skatītāji. Uz to akcents ir likts gan teātra mājas lapā, gan to jūt mūsu skatītāji, ieejot teātra telpās. Varbūt kādam teātri gribas saukt par Lūča teātri. Tas ir mīļi, ka cilvēki šādu personību atceras, bet dzīvojot šodien, gribas pateikt, kas mums tagad ir vērtīgs. Teātrī visu laiku kaut kas jāatjauno, jāuzlabo, jo viss ar laiku noveco. Bet tas, kas tiek uzlikts uz skatuves dzīvo mūžīgi, ja ne fiziski, tad cilvēku atmiņās, paliek teātra vēsturē. Mums gribas, ka skatītājs jūt teātra tā brīža nervu vai auru un paņem to līdzi, lai atkal atgrieztos skatītāju zālē.
Īpaši ir tie teātra viesi, kuriem teātra drēbe nav sveša un līdz ar to prasības ir augstas,” uzsvēra Agita Mačuka, kura kopā ar teātra direktori Evitu Sniedzi, administratoriem Arnoldu Osi, Anitu Valmieru un sabiedrisko attiecību speciālisti Zani Peļņiku šo pārliecību jau vairāku teātra sezonu garumā cenšas realizēt praksē.
“Pašlaik, lai noturētu skatītāju interesi, lai teātris varētu nopelnīt, jāiestudē jaunas un jaunas izrādes. Aktieri, režisori nepārtraukti strādā,” stāstīja Agita un ļāva mazliet ieskatīties aizkulisēs, pastāstot, ka kolektīvi svētki aktieriem parasti esot pēc pirmizrādēm, tad ir pasēdēšana kafejnīcā- vīna glāze, siera plate, tiek pasniegti ziedu pušķi, bet brīvajā laikā teātra māksliniekiem ir iespējas aiziet uz sporta klubu. Arī par šādām lietām ir jādomā mārketinga nodaļas ļaudīm.
„Gribas, lai aktieri saņemtu vairāk pozitīvu emociju no malas. Pašlaik nevaram piedāvāt braucienus uz Kanāriju salām vai SPA atpūtu nedēļas garumā, bet, pateicoties teātra atbalstītājiem, daži pārsteigumi nāk kā jauka balva. Starp atbalstītājiem ir uzņēmēji, labvēļi, kuri mūsu teātra māksliniekiem to nodrošina. Domājam un plānojam, lai varam iepriecināt teātra sezonas labākos māksliniekus, kurus ik gadu decembra pēdējā koncertā godinām uz Lielās skatuves,” šķietamu noslēpumu atklāja Agita un piebilda: “Ir pagājuši tie laiki, kad aktierus dievināja, kad pie durvīm gaidīja pielūdzēji ar ziediem un stāvēja rinda pēc autogrāfiem. Aktieri un teātra ļaudis dara visai smagu darbu, kas, par laimi, dāvā daudz pozitīvu emociju skatītājiem. Tad nu uzskatām, ka teātra vadības, administrācijas uzdevums ir darīt visu, lai varētu tapt izrādes un mūsu cilvēki justos labi.”
Teātra stabilākie atbalstītāji ir akciju sabiedrība ”Valmieras Piens”, Valmieras pašvaldība un lielās bankas Swedbank un SEB banka.
Sadarbības partneru piešķirtos līdzekļus teātris izlieto izrāžu izdevumiem, nolietoto tehnoloģiju uzlabošanai un arī mārketinga izdevumiem.
„Uzlabojumi sadarbībā ar atbalstītājiem notiek visu sezonu, piemēram, tikko ar Swedbankas atbalstu teātris ir ticis pie jaukām biļešu aploksnēm, kādas par saviem līdzekļiem izveidot neatļāvāmies. Pus pudu sāls esam apēduši kopā ar teātra galveno un ilglaicīgo atbalstītāju „Valmieras piens”. Kopā veidotas preses konferences, konkursi skatītājiem, bija jauks bērnu zīmējumu konkurss, kuru atbalstīja SIA „Rūjienas saldējums”. Pat izrādēm esam aizlienējuši Valmieras piena strādnieku kombinezonus un
izrāžu rekvizītos izmantojuši īstu krējumu un kefīru. Teātrim ir ļoti vērtīgi, ka ir kāds atsaucīgs plecs, kam piezvanīt, palūgt, sadarboties. „Valmieras piens” komandā strādā profesionāli komunikāciju cilvēki, un kopīgi tiek izauklēta katra ideja. Lepojos, ka mūsu atbalstītāji, tāpat kā teātris, nes Valmieras vārdu,” tā Agita, uzsverot, ka veiksmīga sadarbība pēdējā laikā ir izveidojusies arī ar restorānu „Rātes vārti”, SPA Estonia Pērnavā, Dikļu pili, tūrisma firmu „Eži” un uzņēmumu „Valmiermuižas alus”. Skatītāji, kas mēro tālu ceļu uz teātri, var izmantot mūsu piedāvājumus sadarbībā ar sponsoriem, piemēram, izmantot atlaides naktsmītnēs vai aizbraukt pirms izrādes ekskursijā uz „Valmiermuižas” alus darītavu. Kases kolēģes klientiem pastāsta, kas notiek Valmieras muzejā, bibliotēkā un galerijā „Laipa”. Ja reiz cilvēki atbrauc uz Valmieru, gribas, lai pirms izrādes skatītāji spētu aplūkot visu jaunāko mūsu pilsētā. Skatītāji ir iecienījuši braukt uz ne tik tālo Pērnavu, kur, uzrādot teātra biļetes, var saņemt lielas atlaides SPA kompleksā. Tie ir tie ieroči, kas veicina tūrismu,” stāstīja Agita Mačuka, kurai bija gatava arī atbilde uz jautājumu, vai tiešām
jābūt tā, ka teātris lielāko daļu darba padara un
peļņu meklē pašu spēkiem.
“Vajadzētu būt tā, ka profesionāls teātris saņem pietiekami lielu budžetu no valsts, Kultūras ministrijas, lai varētu strādāt, realizēt radošas idejas. Taču, kā bildu sākumā, finansējums kultūrai ir tik, cik šobrīd ir, mums ir jāmāk pastāvēt un izdzīvot pašiem. Mēs domājam, kā strādāt vairāk un vēl labāk, lai teātris radītu labas izrādes, lai labi justos kolektīvs un mūs mīlētu skatītāji,” uzsvēra Agita Mačuka un piebilda, ka pati un viss kolektīvs ir pateicīgs cilvēkiem, kuri atrod iespēju un arī no tālienes atbrauc līdz Valmierai.
„Esam ļoti pateicīgi cēsniekiem, jo pēdējais auditorijas pētījums parāda rezultātus, ka Valmieras teātra skatītāju trijniekā ir trīs auditorijas grupas – Valmieras reģions, Rīgas reģions un trešajā vietā ir Cēsu reģiona skatītāji, kuri brauc pie mums un, gribas ticēt, mīl Valmieras teātri,” tā teātra mārketinga direktore.
Ilze Kalniņa
Komentāri