Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka brīvajiem līdzekļiem, lai uzkrātu un noguldītu tos kādā no bankas uzkrājumu produktiem, pietiek jau no 100 latiem mēnesī, liecina “Swedbank” 2010.gada pētījuma dati par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem.
Ja šos rādītājus salīdzina ar 2008.gadu, tad toreiz teju puse iedzīvotāju uzskatīja, ka uzkrājumu veidošanai nepieciešama daudz lielāka summa – sākot no 500 latiem brīvo līdzekļu mēnesī.
Kā liecina “Swedbank” pētījuma dati par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem, visvairāk Latvijas iedzīvotāju jeb 34% uzskata, ka brīvajiem līdzekļiem mēnesī jābūt vismaz 100-499 latu apmērā. Savukārt nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26% respondentu pārliecināti, ka brīvajiem līdzekļiem jābūt vismaz 500-999 latu apmērā, bet 7% – ka vairāk par 5000 latu, lai līdzekļus novirzītu kādam no bankas piedāvātājiem uzkrājumu un ieguldījumu veidiem. Tikai 2% respondentu uzskata, ka arī 20 lati būtu pietiekama summa, ko ik mēnesi novirzīt uzkrājumu veidošanai.
“Šī ir ļoti laba ziņa – tas nozīmē, ka Latvijā pakāpeniski veidojas uzkrājumu kultūra un mēs apzināmies – uzkrājumu veidošanai pietiek arī ar mazāku naudas summu. Protams, jo vairāk katru mēnesi varam atļauties atlicināt uzkrājumu veidošanai, jo ātrāk varam izveidot sev vajadzīgo nodrošinājumu. Tomēr, lai sāktu krāt, nav nepieciešamas milzīgas summas – lai gada laikā uzkrātu vienu mēneša algu, mēnesī jāatliek vidēji 8% no ienākumiem,” uzsver “Swedbank” valdes locekle, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Oksana Sivokobiļska.
“Ir aprēķināts, ka drošības spilvenam nepieciešami uzkrājumi 6 mēnešu izdevumiem. Ja katra ģimene ar laiku izveidotu šādus uzkrājumus, tas veicinātu gan ģimeņu, gan arī kopējo valsts finanšu ilgtspēju. Mūsu mērķis, ko ar saviem klientiem vēlamies piecu gadu laikā panākt – lai visiem klientiem ir sakrāts šāds drošības spilvens,” sacīja Sivokobiļska.
NOZARE.LV
Komentāri