Darba tirgus sācis atdzīvoties un nodarbināto skaits lēnām aug, pēc iepazīšanās ar jaunākajiem statistikas datiem secinājusi “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Viņasprāt, interesants ir fakts, ka aizņemto darba vietu skaits auga ne tikai tādos izteikti eksportējošos sektoros kā apstrādes rūpniecība, kur aizņemto darbavietu skaits audzis par 4000, vai transports ar 1000 papildu aizņemtām darbavietām, bet arī tirdzniecībā (plus 2000), būvniecībā (plus 6000), izmitināšanā un ēdināšanā (plus 1000).
Ekonomiste norāda, ka aizņemto darba vietu statistika apliecina, ka eksporta izaugsme lēnām velk līdzi arī pārējos sektorus ārā no bedres. Tomēr mazi darbavietu kritumi vēl ir vērojami elektroenerģijā un gāzes apgādē, finanšu sektorā, mākslā un izklaidē.
“Ekonomikas atgūšanās joprojām ir diezgan neviendabīga, kas atspoguļojas arī darba tirgū. Arī brīvo darba vietu skaits sāk pieaugt, lai gan ļoti lēni un no ļoti zemiem līmeņiem,” norāda Strašuna.
Aizņemto darba vietu skaits pieauga arī valsts pārvaldē, tomēr, kā norāda ekonomiste, daļēji to var attiecināt uz Nodarbinātības valsts aģentūras tā saukto simtlatnieku programmu – piedāvātās pozīcijas pārsvarā ir tieši valsts un pašvaldības iestādēs. Sabiedriskajā sektorā kopumā gan aizņemto darba vietu skaits, gan arī brīvo darba vietu skaits saglabājas stabils.
Kā secinājusi ekonomiste, labāki darba tirgus rādītāji norāda arī uz iespējamu mājsaimniecību patēriņa ātrāku atveseļošanos.
“Sagaidāms, ka rudenī bezdarbs atkal varētu pieaugt, beidzoties sezonālajiem darbiem. Tomēr visticamāk, ka sliktākais ir aiz muguras – bezdarba virsotne jau tika sasniegta šī gada martā un tik augstu bezdarbs vairs neuzkāps,” prognozē Strašuna.
Kā ziņots, no pērnā jūnija nogales līdz šā gada jūnija beigām Latvijā likvidētas 75 700 darba vietas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā likvidētas 46 800 darba vietas, bet sabiedriskajā sektorā – 28 900, kā rezultātā aizņemto darba vietu skaits samazinājās attiecīgi par 8,7% un 9,3%. Kopumā gada laikā aizņemto darba vietu skaits samazinājies par 8,9%.
2010.gada otrā ceturkšņa beigās valstī bija 1773 brīvās darba vietas. To skaits, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa nogali, palielinājies par 122 vietām, bet salīdzinājumā ar 2009.gada otrā ceturkšņa beigām sarucis par 470 vietām.
Brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā samazinājies no 0,3% pērn jūnija beigās līdz 0,2% šā gada jūnija nogalē.
Sabiedriskajā sektorā brīvo darba vietu īpatsvars samazinājies no 0,5% 2009.gada otrā ceturkšņa beigās līdz 0,4% šā gada jūnija beigās, bet privātajā sektorā nemainījās un veidoja 0,1%.
Valsts pārvaldē lielākais skaits brīvo darba vietu šogad otrā ceturkšņa beigās bija sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas, kā arī tieslietu iestādēs.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aizņemto darba vietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī pieaudzis par 18 700 jeb 2,5%. Privātajā sektorā tas palielinājās par 18 000 jeb 3,8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 700 jeb 0,2%.
NOZARE.LV
Komentāri