“Swedbank” Baltijas jūras reģionā šogad prognozē 2,2% izaugsmi, bet nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums reģionā tiek lēsts 2,4% apmērā.
Reģiona izaugsmi bremzēs vājums pasaules ekonomikā un krīze eirozonā, šodien Baltijas jūras reģiona apskata prezentācijā skaidroja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tiek prognozēts, ka reģiona izaugsme būs pieticīga un IKP palielināsies vien par 2,2% šogad un 2,4% nākamgad pirms nedaudz straujāka pieauguma par 2,9% 2014.gadā.
Pieņemams reģiona IKP gada pieaugums varētu būt ap 4% gadā, sacīja ekonomiste.
Prognozētā izaugsme nozīmē, ka Baltijas jūras reģionā strādājošiem uzņēmumiem nav pamata gaidīt strauju ienākumu kāpumu. Taču nav arī pamata domāt, ka viss pats no sevis sakārtosies un atgriezīsies izaugsme. Lai izaugsmi veicinātu, nepieciešamas investīcijas gan valsts, gan uzņēmēju pusē, jo konkurence par investīcijām un tirdzniecības plūsmām kļūs asāka, atzīmēja ekonomiste.
Pērn Baltijas jūras reģions kopumā piesaistīta investīcijas 110 miljardu eiro (77,3 miljardu latu) apmērā, no kā Latvija piesaistīja zem viena procenta. Tas gan nav tik slikts rādītājs, jo jāņem vērā mūsu valsts ekonomikas lielums. Latvija pērn piesaistījusi visvairāk tiešo investīciju reģionā – 5,5% no IKP.
Strašuna atzīmēja, ka neskaidrā ārējā vide ietekmē arī Baltijas jūras reģionu, kas līdz šim salīdzinoši labi spītējis problēmām pasaulē.
“Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, raksturojot ekonomisko situāciju pasaulē, teica, ka kopumā izaugsme Eiropā ir ļoti vāja. Zviedrijā un Vācijā šogad būs izaugsme, bet eirozonā kopumā izaugsme “būs mīnusos”, jo vājās valstis slīd arvien dziļāk recesijā. Lai ekonomikas sabremzēšanās nebūtu tik sāpīga, monetārā politika tiek veidota diezgan ekspansīva.
Kopumā pagaidām kopumā pasaulē turpinās “muļļāšanās scenārijs”, situāciju pasaules ekonomikā raksturoja Kazāks.
NOZARE.LV
Komentāri