Pēc piedzīvotās smagās ekonomiskās lejupslīdes Latvijā vērojamas stabilizācijas pazīmes un ir cerības uz ekonomikas augšupeju šā gada beigās un 2011.gadā, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Marks Grifitss.
“Latvija piedzīvo ārkārtīgi smagu ekonomisko lejupslīdi, bet ir cerības uz atlabšanu šā gada beigās un 2011.gadā. Runājot par Latvijas nākotni, mums ir jāsaprot tās nesenā pagātne. No 2000. līdz 2007.gadam Latvijas ekonomika gadā pieauga par 9%, padarot to par vienu no straujāk augošajām ekonomikām ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Laika posmā no 2005. līdz 2008.gadam algas dubultojās. (…) 2008. un 2009.gadā piedzīvotā ekonomikas lejupslīde lielā mērā bija sāpīga pielāgošanās pēc iepriekšējo gadu burbuļa,” sacīja Grifitss.
“Starptautiskā atbalsta programma kopā ar Latvijas valdības spēcīgajiem centieniem ir bijusi izšķiroši svarīga Latvijas ekonomikas stabilizācijā. Pateicoties palīdzības programmai, beidzies spiediens un Latvijas ārvalstu valūtas rezervēm un nacionālo valūtu, kā arī uzlabojusies uzticība finanšu tirgum,” intervijā SVF ziņu portālam skaidroja Grifitss.
Latvijas valdības ieviestie stingrie taupības pasākumi kopā ar starptautisko palīdzību ļāvuši 2009.gada budžeta deficītu noturēt ap 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Kaut arī Latvijas valdībai SVF palīdzības programmas ietvaros bija variants palielināt budžeta deficītu līdz 13% no IKP, tā izvēlējās stingrāku taupības programmu, jo tā vēlējās panākt straujāku progresu ar fiskālo konsolidāciju un nevēlējās uzkrāt lielāku parādu,” sacīja Grifitss.
SVF pārstāvis nākotnē prognozē, ka lielā bezdarba un samazināto algu dēļ vietējais pieprasījums kādu laiku saglabāsies vājš, tādēļ par galveno Latvijas ekonomikas dzinuli jākļūst eksportam.
“Šeit daudz kas būs atkarīgs no globālās ekonomikas un pasaules tirdzniecības, kas, kā izskatās, sāk uzlaboties. Latvijas eksporta apjoms 2009.gada trešajā ceturksnī palielinājās par 6%, bet ražošanas apjoms kopš februāra ir pieaudzis par gandrīz 10%, kur vadībā ir kokapstrādes produktu pieaugums par 30%. Tā ka cerības ir,” norādīja Grifitss, iesakot Latvijas valdībai spert tālākus soļus biznesa vides uzlabošanai un eksporta atbalstīšanai.
Pēc Grifitsa novērtējuma, algu samazināšanās un cenu deflācija ir veicinājusi Latvijas konkurētspēju, savukārt iedzīvotāju emigrācija darbojas kā drošības vārstulis, kas var palīdzēt Latvijai pārvarēt lielo bezdarba problēmu. “Taču, ja uzņēmēji un lielākā daļa izglītoto strādnieku sāks masveidā pamest valsti, Latvija zaudēs tos cilvēkus, kas varētu radīt jaunas kompānijas un darba vietas.”
SVF arī plāno pievērsties darba spēka emigrācijas jautājumam nākamajā fonda ikgadējā ziņojumā par Latvijas ekonomiku.
Latvijas ekonomisko atlabšanu apgrūtinās banku ieviestie ierobežojumi kredītu izsniegšanai, taču tās ir nenovēršamas sekas pēc iepriekš piedzīvotā nestabilā kredītu burbuļa.
“Viens no starptautiskās palīdzības programmas galvenajiem mērķiem bija finanšu sistēmas stabilizācija, lai bankas varētu atsākt aizdevumu izsniegšanu. Ir dzirdētas anekdotiskas liecības, ka bankas sākušas palielināt aizdevumus eksportējošām kompānijām,” sacīja Grifitss.
SVF pārstāvis arī atzinīgi novērtēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par uzraudzības pastiprināšanu pār finanšu sistēmu, lai nodrošinātos, ka bankas ir spēcīgākas un piemērotā pozīcijā, lai atsāktu kredītu izsniegšanu.
Grifitss atzīst, ka budžeta izdevumu apgriešana smagi skārusi sociālo sektoru, taču pēc 2009.gada nodokļu ieņēmumu krišanās par 26% Latvijas valdībai nebija citas iespējas.
Pēc SVF misijas vadītāja novērtējuma, Latvijas noteiktais mērķis 2014.gadā ieviest eiro ir laba stratēģija, kaut arī visgrūtākais kritērijs Latvijai būs budžeta deficīta ierobežošana līdz 3% no IKP un šā līmeņa saglabāšana.
“Kaut arī eiro ieviešanai būtu daudzi labumi, salīdzinot ar pašreizējo fiksēto likmi, tā neatrisinās pilnīgi visu. Ja Latvija kļūs par eirozonas dalībvalsti, tai vajadzēs arī turpmāk ievērot budžeta disciplīnu. Tai arī būs smagi jāstrādā, lai uzlabotu konkurētspēju, ” norāda Grifitss.
SVF ir gatavs turpināt darbu Latvijā tik ilgi, cik ilgi Latvijas valdībai būs nepieciešama fonda palīdzība.
“Mēs jau šo jautājumu esam apsprieduši ar [Latvijas] valdību un esam vienojušies pagarināt pašreizējo programmu līdz 2011.gadam. Tas palīdzēs mūsu finanšu palīdzību sadalīt ilgākam laika posmam. Tas arī nozīmē, ka programma vēl darbosies laikā, kad valdība gatavos 2012.gada budžetu, kas būs kritiski svarīgs Māstrihtas kritēriju sasniegšanai, lai ieviestu eiro,” skaidroja Grifitss.
Pēc LETA
Komentāri